Rubio: pašlaik nav enerģētikas pamiera starp Ukrainu un Krieviju
ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka pašlaik nepastāv enerģētikas pamiera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju, tomēr abas puses esot izteikušas interesi par ierobežotu pamieru, kas skartu graudu un enerģētikas jomu. Rubio uzsvērs, ka karš tiks izbeigts ar sarunu ceļā noslēgtu vienošanos, nevis ar kādas puses izšķirošu militāru uzvaru, un ka ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs turpināt centienus, lai mazinātu domstarpības starp Ukrainu un Krieviju.
Galvenais
- ASV valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka pašlaik nepastāv enerģētikas pamiera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju.
- Rubio sacīja, ka karš beigsies ar sarunu ceļā noslēgtu vienošanos, nevis ar kādas puses izšķirošu militāru uzvaru.
- Rubio intervijā WABC radio (citēts ASV Valsts departamenta vietnē) teica, ka abas puses ir izteikušas interesi par ierobežotu pamieru, kas skartu graudu un enerģētiku.
- Rubio atzina, ka enerģētikas pamiera panākšana ir sarežģīta, jo gan Krievija, gan Ukraina ir noteikušas sitienus viens otra enerģētikas infrastruktūrā par stratēģisku militāru mērķi.
- Rubio tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu; viņš paziņoja, ka ASV ir gatavas uzņemties konstruktīvu lomu pamiera īstenošanā.
- 22. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Zelenskis tikās ar Trampu; enerģētikas pamiers bija viens no galvenajiem tematiem, un Zelenskis paziņoja, ka Ukraina ir gatava jebkuram enerģētikas pamiera formātam.
- Zelenskis uzsvēra, ka ASV neuzstāja, lai Ukraina vienpusēji pārtrauc triecienus pa Krievijas enerģētikas objektiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Rubio paziņojums atspoguļo pašreizējo ASV diplomātisko nostāju attiecībā uz perspektīvām izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu un iezīmē būtisku maiņu — ka karš beigsies ar sarunām, nevis ar militāru uzvaru. Tas norāda, ka abas puses ir izteikušas interesi par ierobežotu pamieru enerģētikas un graudu jomā, kaut arī vienošanās vēl nav panākta. Paziņojums nāk laikā, kad Krievija pastiprina triecienus Ukrainas civilajai enerģētikas infrastruktūrai pirms ziemas, paaugstinot humānās sekas.
Kas notika
ASV valsts sekretārs Marko Rubio intervijā WABC radio, ko citēja ASV Valsts departamenta vietne, paziņoja, ka pašlaik nepastāv enerģētikas pamiera vienošanās starp Ukrainu un Krieviju. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka abas puses ir izteikušas interesi par ierobežotu pamieru, kas skartu graudu un enerģētikas jomu, un ka šāds pamieris bija katras ASV sarunas dienas kārtībā ar abām pusēm. Rubio norādīja, ka karš tiks izbeigts ar sarunu ceļā noslēgtu vienošanos, nevis ar izšķirošu kādas puses militāru uzvaru, un ka loģiski būtu karu apturēt, lai gan starptautiskajā politikā loģiskais ne vienmēr notiek. Viņš arī tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Ņujorkā. Rubio atzina, ka enerģētikas pamiera panākšana ir sarežģīta, jo abas puses uzskata sitienus viens otra enerģētikas infrastruktūrā par stratēģisku militāru mērķi. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir gatavs turpināt centienus, lai mazinātu domstarpības starp Ukrainu un Krieviju, kad vien parādīsies iespēja.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji Rubio izteikumus par to, ka pašlaik nav enerģētikas pamiera, interpretē kā piesardzīgu, bet konstruktīvu ASV nostāju, uzsverot viņa teikto par abu pušu interesi kā pamatu turpmākai ASV starpniecībai. Īpaši izcelta Zelenska 22. septembra tikšanās ar Trampu Ņujorkā, kas nosaukta par "pozitīvu" un "produktīvu", kā arī Zelenska vēstījums, ka ASV neuzstāja uz Ukrainas vienpusēju triecienu pārtraukšanu pa Krievijas enerģētikas objektiem. Ukrainas avoti arī uzsver Zelensa aicinājumu iesaistīt Ķīnas līderi Si Dzjiņpinu sarunās, jo viņam esot "ietekme uz Putinu". Detalizēti tiek atspoguļotas abu pušu delegāciju sastāvs: ASV — Rubio, finanšu ministrs Skots Besents, īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners; Ukraina — Kyrylo Budanovi, Rustems Umerovs, ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uvertava, Davids Arakhamia un Pavlo Palisa.
Kur atspoguļojums atšķiras
Rubio atzīmēja pretrunu starp abu pušu izteikto interesi par ierobežotu pamieru un to, ka abas puses uzskata sitienus viens otra enerģētikas infrastruktūrā par stratēģisku militāru mērķi, — kas padara vienošanos grūti sasniedzamu. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs dažu dienu laikā mainīja nostāju: sākotnēji viņš enerģētiku nodēvēja par Ukrainas "Ahilleja papēdi" un faktiski noraidīja enerģētikas pamiera iespēju, bet 15. septembrī nosauca ideju par "ļoti labu ideju". Trampa 14. septembra apgalvojums, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās nesist viens otras enerģētikas objektus, nonāk pretrunā ar Rubio vēlāko paziņojumu, ka pašlaik šādas vienošanās nav — ASV pozīcijā saglabājas nenovērsta spriedze.
Konteksts
Sarunas par iespējamu enerģētikas pamieru kļuva aktuālas pirms ziemas perioda un Krievijas armijas pastiprinātu triecienu fonā pret Ukrainas civilo enerģētikas infrastruktūru. 13. septembrī Tramps publiski aicināja Zelenski pārtraukt triecienus pret Krievijas dīzeļdegvielas infrastruktūru; 14. septembrī viņš apgalvoja, ka Ukraina un Krievija esot vienojušās nesist viens otras enerģētikas objektus, bet Zelenskis teica, ka Kijiva ir gatava savstarpēji pārtraukt triecienus, ja partneri varētu garantēt Krievijas izpildi. Kremļa preses sekretārs Peskovs 15. septembrī nosauca ideju par "ļoti labu ideju", lai gan dažas dienas iepriekš viņš enerģētiku bija nodēvējis par Ukrainas "Ahilleja papēdi". ASV īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners septembra sākumā apmeklēja Kijivu un Maskavu, sarunājoties arī par iespējamu ierobežotu pamieru. 22. septembrī Ņujorkā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas laikā Zelenskis tikās ar Trampu; enerģētikas pamiers bija viens no galvenajiem tematiem. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzsvēra, ka jau 2025. gada martā Ukraina bija piekritusi pilnīgam, tūlītējam un beznosacījumu pamieram, aicinot Krieviju darīt to pašu. Ukraina, ES un aptuveni 50 ANO dalībvalstis kopīgi aicināja Krieviju piekrist pamieram.