Ukrainas Ministru kabinets ievieš taupības režīmu: atliek nebūtiskos tēriņus līdz kara beigām
Ukrainas Ministru kabinets 28. septembrī apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti, finansējumu pirmkārt novirzot aizsardzībai, pensijām, sociālajiem maksājumiem un budžeta sektora darbinieku algām. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta, tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) finansējumi.
Galvenais
- 28. septembrī Ministru kabinets noteica valsts izdevumu prioritātes: aizsardzība, pensijas, sociālie maksājumi un budžeta sektora darbinieku algas.
- Nebūtiskie izdevumi – jaunbūves, rekonstrukcijas, kapitālie remonti un labiekārtošanas projekti (parki, skvēri, strūklakas, bruģa pārlikšana) – tiek atlikti līdz kara beigām.
- Premjerministrs Serhijs Koreckis saistīja finansējuma aizkavēšanos ar to, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no saistībām pret starptautiskajiem partneriem.
- Aizsardzības ministrijas budžeta deficīts pašlaik ir 27 miljardi ASV dolāru; ar iekšējo optimizāciju atrasti aptuveni 7 miljardi.
- Sestais kara laika budžets, iesniegts par vairāk nekā 8 triljoniem grivnu, ar aptuveni 3,7 triljonu grivnu pašu resursiem; partneri no nepieciešamajiem 52,6 miljardiem dolāru pagaidām apstiprinājuši tikai 20 miljardus.
- Prezidents Zelenskis uzdevis valdībai līdz 15. oktobrim izpildīt savu saistību daļu un līdz gada beigām pilnībā segt aizsardzības finanšu vajadzības.
- Koreckis aicināja pašvaldības pārskatīt savus budžetus un ierobežot nebūtiskos izdevumus.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis lēmums maina Ukrainas kara laika budžeta struktūru, novirzot līdzekļus aizsardzībai un aizsargātajām sociālajām saistībām, vienlaikus apturot infrastruktūras, būvniecības un labiekārtošanas projektu finansēšanu. Tas nāk laikā, kad Aizsardzības ministrijas budžeta deficīts tiek lēsts 27 miljardu dolāru apmērā, un valdība ar iekšējo optimizāciju spējusi segt tikai aptuveni 7 miljardus. Korecka publiskais atzinums, ka finansējuma aizkavēšanās daļēji saistīta ar Ukrainas neizpildītajām saistībām pret partneriem, ir neparasts un var ietekmēt donoru attieksmi.
Kas notika
28. septembrī Ukrainas Ministru kabinets apstiprināja lēmumu par valsts izdevumu prioritāti. Premjerministrs Serhijs Koreckis paziņoja, ka situācija ar valsts finansēm joprojām ir sarežģīta un ka daļa plānotā starptautiskā finansējuma vēl nav saņemta – tostarp tāpēc, ka Ukraina nav izpildījusi daļu no savām saistībām pret starptautiskajiem partneriem. Prioritārie izdevumi ir aizsardzība, pensijas, sociālie maksājumi un algas budžeta sektora darbiniekiem. Līdz kara beigām tiek atlikti jaunbūvju, rekonstrukciju, kapitālo remontu un labiekārtošanas projektu (parku, skvēru, strūklaku un bruģa pārlikšanas) finansējumi; šie projekti tiek atlikti, bet atcelti netiek. Koreckis aicināja pašvaldības pārskatīt savus budžetus un ierobežot nebūtiskos izdevumus. Valdība ziņoja, ka ar iekšējo optimizāciju un taupības režīmu (kas sākts 1. septembrī) atrasti aptuveni 7 miljardi dolāru no 27 miljardu aizsardzības deficīta. Prezidents Zelenskis uzdevis valdībai līdz 15. oktobrim izpildīt savu saistību daļu un līdz gada beigām pilnībā segt aizsardzības finanšu vajadzības, sagaidot līdzvērtīgu grafiku no parlamenta.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ukrainas galvenie starptautiskie partneri, tostarp Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds, finansējuma piešķiršanu saista ar iepriekš saskaņotu reformu īstenošanu. Eiropas komisāri Valdis Dombrovskis un Marta Kos septembrī nosūtīja parlamentam vēstuli ar likumu sarakstu, kas jāpieņem, lai atbloķētu jau saskaņoto ES finansējumu, reaģējot uz Ukrainas lūgumu pēc papildu 27 miljardiem dolāru aizsardzībai. Eiropas Komisijas prezidente fon der Leiena septembrī telefonsarunā ar Zelenski apsprieda reformas, kas jāpieņem Augstākajai Radai, lai atbloķētu turpmāku finansējumu un nodrošinātu Ukrainas virzību uz ES. SVF direktore Kristalina Georgijeva sarunās ar finanšu ministru Serhiju Marčenko arī uzsvēra reformu nozīmi. No pieprasītajiem 52,6 miljardiem dolāru (aptuveni 2,3 triljoni grivnu) partneri pagaidām apstiprinājuši tikai 20 miljardus (864 miljardus grivnu).
Kur atspoguļojums atšķiras
Viens avots (Novinarņa) lēmuma paziņošanu par valsts izdevumu prioritātēm piedēvēja premjerministram Denisam Šmihaļam, savukārt visi pārējie avoti un paša premjera paziņojumi kā autoru min Serhiju Korecku.
Konteksts
Ukrainas pirms kara pieņemtais valsts budžets jau paredzēja rekora deficiītu – 1,9 triljonus grivnu jeb aptuveni 18,5% no IKP –, un vairāk nekā pusi izdevumu veidoja drošības bloks. 1. septembrī tika izsludināts "stingras ekonomijas" režīms izdevumiem, kas nav saistīti ar aizsardzību, un līdz 14. septembrim premjers raksturoja valsts finanses kā tuvojošās kritiskām. Sestais kara laika budžets, kas iesniegts par vairāk nekā 8 triljoniem grivnu, salīdzinot ar aptuveni 3,7 triljonu grivnu pašu resursiem, atstāj 4,3 triljonu grivnu plaisu, kas jāsedz ar starptautisko palīdzību. Eiropas partneri un SVF jaunu finansējumu piesaista pie saskaņoto reformu īstenošanas. Jūnī izsludināta jauna karavīru atalgojuma sistēma vēl nav ieviesta finansējuma trūkuma dēļ – tā veido aptuveni 1 triljonu grivnu neizpildītu saistību. Pēc neatkarīgiem ziņojumiem, viena kara diena 2026. gadā izmaksā aptuveni 190 miljonus dolāru – par 50 miljoniem vairāk nekā pirms diviem gadiem.