Krievija plāno 2027. gadam palielināt aizsardzības izdevumus līdz 202,4 miljardiem dolāru – lielāko summu kopš pilna mēroga kara sākuma
Krievija plāno 2027. gadā palielināt militāros izdevumus par aptuveni 27% – līdz 17,1 triljonam rubļu jeb aptuveni 202,4 miljardiem dolāru, kas būtu lielākais aizsardzības budžets kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Plāns tiek finansēts ar jaunu nodokļu paaugstināšanu, lielāku aizņemšanos un līdzekļu izņemšanu no Nacionālā labklājības fonda, vienlaikus samazinot sociālos, izglītības un veselības aprūpes tēriņus.
Galvenais
- 2027. gada aizsardzības budžets plānots 17,1 triljona rubļu (aptuveni 202,4 miljardi dolāru) apmērā – par 27% vairāk nekā sākotnēji plānotie 13,5 triljoni rubļu.
- Trīs gadu militārie izdevumi kopā plānoti aptuveni 50 triljonu rubļu (aptuveni 591,8 miljardi dolāru) apmērā.
- 2026. gada federālā budžeta deficīta prognoze palielināta līdz 3,2% no IKP (iepriekš gaidītie 1,6%).
- Krievijas valsts parāds 2027. gadā, pēc prognozēm, pieaugs līdz 21,7% no IKP, pārsniedzot Krievijas iestāžu pašu noteikto 20% drošo slieksni.
- 2027. gadā plānots palielināt nodokļa likmi ienākumiem no dividendēm, noguldījumiem un nekustamā īpašuma pārdošanas no 15% līdz 22% – izmaiņas skars aptuveni 4 miljonus cilvēku.
- Kalnrūpniecības un metalurģijas uzņēmumiem tiks piemērots 30% nejaušas peļņas nodoklis; dividendes ārvalstu īpašniekiem apliks ar 35% likmi.
- Sociālajai politikai, izglītībai un veselības aprūpei 2027. gadā plānots samazināt finansējumu attiecīgi par 7%, 6% un 6,8%.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas 2027. gada plāns būtu lielākais aizsardzības budžets kopš 2022. gada, un tas signalizē Maskavas nodomu turpināt un paplašināt militāros tēriņus arī pēc pašreizējā kara. Naudu plānots piesaistīt, paaugstinot nodokļus iedzīvotājiem un uzņēmumiem, palielinot aizņemšanos un izmantojot Nacionālā labklājības fondu. Vienlaikus samazinājumi sociālajai politikai, izglītībai un veselības aprūpei liecina, ka kara finansēšana budžetā tiek skaidri nodota prioritāte pār civilajām vajadzībām.
Kas notika
Krievijas valdība plāno 2027. gadā aizsardzībai piešķirt 17,1 triljonu rubļu jeb aptuveni 202,4 miljardus dolārijā – par 27% vairāk nekā sākotnēji plānotie 13,5 triljoni rubļu. Šī summa būtu lielākais aizsardzības budžets kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Trīs gadu militāro izdevumu kopējais apjoms plānots aptuveni 50 triljonu rubļu jeb aptuveni 591,8 miljardu dolāru apmērā. Finansējuma avoti ietver jaunu nodokļu paaugstināšanu – palielinot ienākumu nodokli no dividendēm, noguldījumiem un nekustamā īpašuma pārdošanas no 15% līdz 22%, ieviešot 30% nejaušas peļņas nodokli metalurģijas un kalnrūpniecības uzņēmumiem, kā arī 35% nodokli dividendēm ārvalstu akcionāriem un 15% nodokli ieguldījumu fondiem. Vienlaikus plānots palielināt aizņemšanos – par 26% līdz aptuveni 59,2 miljardiem dolāru 2026. gadā un vēl par 43% līdz aptuveni 91,1 miljardam dolāru 2027. gadā –, kā arī izņemt aptuveni 5,43 miljardus dolāru no Nacionālā labklājības fonda. 2026. gada federālā budžeta deficīta prognoze palielināta līdz 3,2% no IKP (iepriekš 1,6%), un valsts parāds 2027. gadā, pēc prognozēm, sasniegs 21,7% no IKP, pārsniedzot pašu Krievijas iestāžu noteikto 20% drošo slieksni. Naftas un gāzes ieņēmumu prognoze 2026. gadam samazināta no aptuveni 105,3 miljardiem dolāru līdz aptuveni 90 miljardiem dolāru. Sociālās politikas finansējums 2027. gadā tiks samazināts par 7%, izglītība – par 6%, veselības aprūpe – par 6,8%, izdevumi "nacionālās ekonomikas" kategorijā – par 7,4%. Krievijas valdībai projekts budžets parlamentā jāiesniedz līdz 1. oktobrim.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas aizsardzības ministrija lēš, ka 2027. gada aizsardzības izdevumi pieaugs līdz 175 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 155 miljardiem dolāru 2026. gadā, kamēr pašreizējais valdības budžeta projekts paredz tikai 100 miljardus dolāru. 24. augustā prezidents Volodimirs Zelenskis pēc Koalīcijas «Gribētāju» tikšanās paziņoja, ka armijai trūkst 27 miljardi dolāru. Piecas dienas vēlāk aizsardzības ministrs Jevhens Hmara apstiprināja šo summu un paziņoja, ka ministrijai jau ir iespējas to segt. 1. septembrī premjerministrs Serhijs Koreckis izsludināja stingru taupības režīmu ar aizsardzību nesaistītiem izdevumiem, bet 2. septembrī Budžeta komitejas vadītāja Roksolana Pidlasa ziņoja, ka janvālja-augusta periodā budžeta ieņēmumi bija par 33,1 miljardu grivnu mazāki nekā plānots. 4. septembrī finanšu ministrs Serhijs Marčenko atzina, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Ukrainā nav bijis tik saspringts budžeta stāvoklis. 14. septembrī Koreckis brīdināja, ka kavēšanās ar likumprojektiem var apdraudēt 29,5 miljardu dolāru starptautiskās palīdzības saņemšanu. 15. septembrī ES komisāri Valdis Dombrovskis un Marta Kos nosūtīja deputātiem vēstuli, kurā uzskaitīti likumi, kas jāpieņem, lai saņemtu jau saskaņoto ES finansējumu. 28. septembrī Zelenskis paziņoja, ka Krievija gatavojas piesaistīt vēl 10 000 Ziemeļkorejas karavīru karam pret Ukrainu. Ukrainas izlūkdienesti ziņoja, ka Krievija plāno papildu mobilizācijas vilni 2026.–2027. gadā – 300 000 cilvēku šogad un vēl 300 000 nākamgad.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ukrainas mediji un starptautiskie analītiķi uzsver, ka Krievijas plānotie 2027. gada aizsardzības izdevumi aptuveni divkārt pārsniedz Ukrainas aizsardzības budžetu, demonstrējot Maskavas gatavību ilgstoši uzturēt augstu militāro spiedienu. Vienlaikus pieaugošais budžeta deficīts, samazinātie naftas un gāzes ieņēmumi un parāda sliekšņa pārsniegšana liecina par pieaugošu fiskālo spriedzi Krievijas ekonomikā, ko valdība mēģina kompensēt ar nodokļu paaugstināšanu un aizņemšanos.
Konteksts
Krievijas valdībai projekts federālais budžets parlamentā jāiesniedz līdz 1. oktobrim, tāpēc šie skaitļi tagad nonāk oficiālajā budžeta procesā. Daļa Krievijas militāro izdevumu tiek uzrādīta citās budžeta sadaļās, ne tikai īpašajā aizsardzības sadaļā, tāpēc rubrikā «aizsardzība» norādītā summa var nesniegt pilnīgu priekšstatu par kara finansējumu. 2026. gadam plānotais aizsardzības finansējums aptuveni 12,1 triljona rubļu apmērā ir klasificēts, un faktiskā summa netiks publicēta. Finanšu ministrs Antons Siluanovs iepriekš šogad brīdināja premjerministru Mihailu Mišustinu, ka valsts var nespēt laikā veikt visus kārtējos maksājumus, pēc tam kad aprīlī Vienotais valsts kases konts īslaicīgi nonāca negatīvā zonā par aptuveni 65 miljardiem dolāru.