2026. gada 29. septembris
-
Krievijas vadītās bumbas trāpa Sumu skolai; divi nogalinātie, ievainoti bērni
29. septembrī Krievijas spēki trāpa Sumu pilsētai ar vadāmām aviācijas bumbām (KAB), tostarp skolai, kurā tajā brīdī notika mācības, un privātmāju sektoram. Bērni un skolotāji paspēja patverties patversmē un tika evakuēti; skolā neviens no personāla un skolēniem netika ievainots. Divi cilvēki gāja bojā savās mājās privātajā sektorā, un vairāki cilvēki, tostarp bērni, tika ievainoti. Prezidents Zelenskis notikušo nosodīja un aicināja ASV, Eiropu un Ukrainas partnerus pastiprināt spiedienu uz Krieviju.
-
Igaunijas drošības dienests: Milrem Robotics ēkas dedzināšana Tallinā bija Krievijas specdienestu organizēta sabotāža
Igaunijas Iekšējās drošības dienests (Kapo) secinājis, ka 14.–15. augusta naktī notikusī Milrem Robotics ēkas ugunsgrēks Tallinas Lasnamē rajonā bija iepriekš plānota sabotāžas akcija, kuru uzdeva Krievijas Federācijas specdienesti. Trīs aizdomās turamie – Latvijas pilsoņi – tika aizturēti Latvijā un nodoti Igaunijai. 29. septembrī Igaunijas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas lietvedības pārstāvi, premjerministrs Kristens Mihals paziņoja par secinājumiem ar pilnu pārliecību, bet Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs noraidīja apsūdzības kā nepamatotas.
-
Ukrainis Žuravļovs, aizdomās turamais par «Ziemeļu straumju» sabotāžu, lūdz politisko patvērumu Horvātijā
Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs, kuru Vācijas izmeklētāji tur aizdomās par 2022. gada «Ziemeļu straumju» cauruļvadu sabotāžu, iesniedzis politiskā patvēruma pieprasījumu Horvātijā. Viņa advokāts Mikola Katerinčuks pavēstīja, ka patvēruma lūgums automātiski neaptur izdošanas procesu. Pulā (Horvātijā) apgabaltiesa jau atļāvusi Žuravļova izdošanu Vācijai, un aizstāvība to gatavojas pārsūdzēt.
-
Donori Briselē apspriež turpmāku finansiālo palīdzību Ukrainai; SVF lēš finansējuma trūkumu līdz 54 mljrd dolāru
Septembra 29. datumā Briselē tikās Ukrainas donori, lai paātrinātu sarunas par turpmāku finansiālo palīdzību. SVF provizoriski lēsis, ka Ukrainas finansējuma trūkums līdz 2029. gadam var sasniegt aptuveni 54 mljrd dolāru. ES dalībvalstis joprojām nav vienojušās par mehānismu, kā nodrošināt papildu finansējumu — daļa atbalsta aptuveni 210 mljrd eiro izmantošanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju.
-
Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām; sarunas novērtētas kā "konstruktīvas"
Krievijas prezidenta Vladimira Putina īpašais sūtnis Kirils Dmitrijevs 28. septembrī Vašingtonā ticies ar ASV amatpersonām, lai apspriestu kara izbeigšanu Ukrainā un iespējamos ASV–Krievijas enerģētikas projektus pēc tā. Tikšanos kā "konstruktīvu" novērtēja nezināms Baltā nama avots, ziņo aģentūra Reuters. Dmitrijevs ir arī Krievijas tiešo investīciju fonda (RDIF) vadītājs, un viņš tikās ar ASV Finanšu ministrijas un Enerģētikas ministrijas pārstāvjiem.