Ukrainis Žuravļovs, aizdomās turamais par «Ziemeļu straumju» sabotāžu, lūdz politisko patvērumu Horvātijā
Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs, kuru Vācijas izmeklētāji tur aizdomās par 2022. gada «Ziemeļu straumju» cauruļvadu sabotāžu, iesniedzis politiskā patvēruma pieprasījumu Horvātijā. Viņa advokāts Mikola Katerinčuks pavēstīja, ka patvēruma lūgums automātiski neaptur izdošanas procesu. Pulā (Horvātijā) apgabaltiesa jau atļāvusi Žuravļova izdošanu Vācijai, un aizstāvība to gatavojas pārsūdzēt.
Galvenais
- Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs iesniedzis politiskā patvēruma pieprasījumu Horvātijā, pamatojot to ar iespējamu negodīgu tiesu Vācijā.
- Advokāts Mikola Katerinčuks norādīja, ka patvēruma lūgums automātiski neaptur izdošanas procesu.
- Pulā apgabaltiesa atļāvusi Žuravļova izdošanu Vācijai; aizstāvība lēmumu gatavojas pārsūdzēt.
- Žuravļovs tika aizturēts Pulā 19. augustā pēc Vācijas Eiropas apcietināšanas ordera.
- Vācijas prokurori uzskata, ka Žuravļovs bija viens no ūdenslīdējiem, kas 2022. gada septembrī zemūdens sprādzienos ievietoja spridzekļus uz «Ziemeļu straumju» cauruļvadiem.
- Žuravļovs noliedz saistību ar sabotāžu un apgalvo, ka sprādzienu laikā atradies Ukrainā.
- 2025. gada oktobrī Varšavas tiesa jau atteica Vācijas izdošanas pieprasījumu Žuravļovam un pavēlēja viņu atbrīvot.
Kāpēc tas ir svarīgi
Žuravļova patvēruma lūgums pievieno jaunu juridisku šķērsli Vācijas centieniem panākt viņa izdošanu saistībā ar 2022. gada «Ziemeļu straumju» sprādzienu lietu. Lieta ir politiski jūtīga — Polija jau iepriekš atteicās izdot viņu, un Ukraina oficiāli noliedz jebkādu valsts iesaisti sabotāžā. Aizdomās turamā aizturēšana brīdī, kad viņš strādāja par konsultantu Holivudas filmā par to pašu notikumu, piešķir stāstam neparastu publisku dimensiju.
Kas notika
Ukrainas pilsonis Volodimirs Žuravļovs, kuru Vācijas izmeklētāji tur aizdomās par līdzdalību 2022. gada 26. septembrī notikušajā «Ziemeļu straumju» cauruļvadu sabotāžā, iesniedzis politiskā patvēruma pieteikumu Horvātijā. Viņa aizstāvis Mikola Katerinčuks to pavēstīja aģentūrai «Бабель» un «Суспільне», un piebilda, ka patvēruma lūgums automātiski neaptur izdošanas procedūru. Žuravļovs jau ticis aizturēts Horvātijas pilsētā Pulā 19. augustā pēc Vācijas izdota Eiropas apcietināšanas ordera; aizturēšanas brīdī viņš strādāja par konsultantu uz Holivudas filmas «Snake Island» («Острів Зміїний») par «Ziemeļu straumju» sabotāžu. Pulā apgabaltiesa atļāvusi viņa izdošanu Vācijai, taču aizstāvība lēmumu nodēvējusi par «tendenciozu» un «politisku» un gatavojas to pārsūdzēt. Vācija Žuravļovam izvirza apsūdzības par sprādziena kopīgu organizēšanu, antikonstitucionālu sabotāžu un būvju iznīcināšanu; vēlāk pievienota arī kara nozieguma kvalifikācija. Pats Žuravļovs jebkādu iesaisti noliedz un apgalvo, ka sprādzienu brīdī atradies Ukrainā. Polijas tiesa jau 2025. gada oktobrī atteica Vācijas izdošanas pieprasījumu Žuravļovam un pavēlēja viņu atbrīvot.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par kopējo Vācijas identificēto Ukrainas aizdomās turamo skaitu: lielākā daļa ziņo par sešiem aresta orderiem, bet viens avots min piecus, bet citi norāda, ka kopumā identificētas septiņas personas. Dažādi avoti atšķirīgi datē arī Pulā tiesas lēmumu par izdošanu — viens to lokalizē 2026. gada 18. septembrī, cits vien norāda, ka tiesa to pieļāvusi «iepriekš», nenorādot konkrētu datumu. Tāpat atšķiras informācija par Serhija Kuzņecova tiesas sākumu Hamburgā: viens avots raksta par «oktobra beigām», cits precizē «apmēram 26. oktobrī».
Konteksts
2022. gada 26. septembra naktī trīs no četrām «Ziemeļu straumju» cauruļvadu nitēm tika iznīcinātas ar zemūdens sprādzieniem Baltijas jūrā pie Dānijas Bornholmas salas; neskarta palika tikai vana. 2024. gada februārī Dānija izbeidza savu izmeklēšanu, neatrodu pamatu krimināllietas ierosināšanai; Zviedrija pieņēma līdzīgu lēmumu. 2025. gada 26./27. augustā Vācijas izmeklētāji izdevuši aresta orderus sešiem Ukrainas pilsoņiem; Vācijas prokurori par grupas organizētāju uzskata Serhiju Kuzņecovu. Kuzņecovs aizturēts Itālijā 2025. gada augustā un izdots Vācijai 2025. gada novembrī; 2026. gada 1. jūlijā viņam oficiāli izvirzītas apsūdzības, bet viņa prāvu Hamburgā plānots sākt oktobra beigās. Žuravļovs jau 2024. gadā un atkārtoti 2025. gada 30. septembrī ticis aizturēts Polijā pēc Vācijas Eiropas apcietināšanas ordera; 2025. gada oktobrī Varšavas tiesa viņa izdošanu noraidīja un pavēlēja atbrīvot. Krievija apsūdzībā par sprādzieniem izvirzījusi Ukrainu, ASV un Apvienoto Karalisti; visas šīs valstis to noliedz.