Kuzņecova aizstāvība Hamburgā gatavojas iesniegt divu viņa militāro komandieru rakstiskas liecības
Hamburgā tiesā par 2022. gada «Nord Stream» gāzesvadu sabotāžu tiesā Ukrainas pilsonis Sergejs Kuzņecovs, kuru Vācija tur aizdomās par operācijas vadīšanu. Viņa aizstāvība plāno tiesā iesniegt rakstiskas zvērestā liecības no diviem viņa militārajiem komandieriem, no kuriem viens tiek raksturots kā iespējamais visas sabotāžas organizētājs. Pats Kuzņecovs liecības sniegt negrasās, viņš noliedz jebkādu saistību ar spridzināšanu, bet Ukraina nopiet apsūdzības.
Galvenais
- Kuzņecovs tiek tiesāts Hamburgā par 2022. gada «Nord Stream» un «Nord Stream 2» gāzesvadu sabotāžu.
- Viņam izvirzītas apsūdzības sprādziena izraisīšanā un kara noziegumā — uzbrukumā civilajai infrastruktūrai.
- Aizstāvība plāno iesniegt rakstiskas zvērestā liecības no diviem Kuzņecova militārajiem komandieriem.
- Viens no šiem komandieriem tiek raksturots kā iespējamais visas sabotāžas operācijas organizētājs.
- Pats Kuzņecovs tiesā liecības sniegt negrasās; viņa aizstāvība skaidro, ka kā militāristam viņam nav tiesību izpaust darbības detaļas.
- Ukraina nopiet apsūdzības pret Kuzņecovu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Hamburgas tiesa ir galvenā tiesvedība, kurā tiek izmeklēta atbildība par 2022. gada «Nord Stream» sabotāžu — nozīmīgu Baltijas jūras infrastruktūras uzbrukumu. Aizstāvība mēģina atbildību pārnest no Kuzņecova uz augstāk stāvošiem Ukrainas militārajiem darbiniekiem, tostarp iespējamo operācijas arhitektu. Vienlaikus apsūdzība ietver ne tikai sprādziena izraisīšanu, bet arī kara nozieguma — uzbrukuma civilajai infrastruktūrai — apsūdzību, kas rada jautājumus par sabotāžas juridisko kvalifikāciju.
Kas notika
Vācija tur aizdomās Ukrainas pilsoni Sergeju Kuzņecovu par 2022. gada «Nord Stream» gāzesvadu sabotāžas organizēšanu. Viņam izvirzītas apsūdzības sprādziena izraisīšanā un kara noziegumā (uzbrukumā civilajai infrastruktūrai), un viņš patlaban stājas tiesas priekšā Hamburgā. Aizstāvība plāno tiesā iesniegt rakstiskas zvērestā liecības no diviem viņa militārajiem komandieriem, no kuriem viens tiek raksturots kā iespējamais visas operācijas organizētājs. Pats Kuzņecovs tiesā liecības nesniegs; viņa advokāti skaidro, ka kā militārs dienestpersona viņš nav pilnvarots izpaust savas darbības detaļas. Kuzņecovs noliedz jebkādu saistību ar sabotāžu, savukārt Ukraina nopiet visas apsūdzības. Kuzņecovs tika aizturēts Itālijā 2025. gada augustā pēc Vācijas izdota apcietinājuma ordera un pēc tam izdots Vācijai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji fokusējas uz BBC ziņojumu un uzsver aizstāvības stratēģiju — divu militāro komandieru liecību iesniegšanu —, nevis uz apsūdzību. Visi trīs avoti konsekventi atzīmē Ukrainas oficiālo noraidījumu apsūdzībām un citē Ārlietu ministrijas preses sekretāru Heorhiju Tihiju, kurš novirza uzmanību uz «Nord Stream» būvi kā Krievijas kara iespējotāju. Tāpat tiek uzsvērts BBC novērojums, ka Kuzņecovs sprādzienu laikā atradās aktīvajā militārajā dienestā.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv divas būtiskas domstarpības. Pirmkārt, par to, vai Kuzņecovs personīgi vadīja operāciju: Vācijas prokuratūra uzskata, ka viņš to darīja, kamēr aizstāvība apgalvo, ka viņš bija pakļauts dienestpersona, un plāno iesniegt liecības no diviem viņa komandieriem — tostarp personas, ko raksturo kā iespējamo vispārējo organizētāju —, lai atbildību pārnestu augstāk. Otrkārt, par to, vai Ukraina bijusi kaut kā saistīta ar sabotāžu: Vācijas izmeklētāji uzskata, ka ir iespējama Ukrainas valsts loma, bet Ukrainas Ģenerālprokuratūra 2026. gada 9. jūlijā paziņoja, ka tās pašas veiktā izmeklēšana nav atklājusi pierādījumus par Ukrainas valsts iesaisti, un Ukraina oficiāli nopiet apsūdzības.
Konteksts
2022. gada 26. septembrī Baltijas jūrā notika sprādzieni, kas sabojāja trīs no četrām «Nord Stream» un «Nord Stream 2» gāzesvadu stīgām. Vācijas izmeklētāji uzskata, ka spridzekļus ievietoja nirēju grupa, izmantojot nomātu jahtu Andromeda. Kuzņecovs tika aizturēts Itālijā 2025. gada augustā pēc Vācijas izdota ordera un pēc tam izdots Vācijai. Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka operāciju plānoja vairāki augsta ranga Ukrainas militārie virsnieki un uzņēmēji. Krievija ir apsūdzējusi sprādzienos Lielbritāniju, ko Londona nopiet.