Horvātijā atlikta Žuravļova ekstrādīcijas izskatīšana Ziemeļu straumju lietā
4. septembrī Horvātijā bija paredzēta tiesas sēde par ukraiņa Volodimira Žuravļova iespējamo izdošanu Vācijai Ziemeļu straumju sabotāžas lietā, bet tā tika atlikta pēc tam, kad Vācija atjaunināja Eiropas apcietināšanas orderi, pievienojot jaunu kvalifikāciju — «kara noziegums». Par atlikšanu informēja Žuravļovu pārstāvošā juridiskā firma Katerynchuk, Moor and Partners.
Galvenais
- 4. septembrī Horvātijā bija paredzēta tiesas sēde par Žuravļova izdošanu Vācijai Ziemeļu straumju lietā.
- Tiesas sēde tika atlikta.
- Atlikšanas iemesls — Vācija atjaunināja Eiropas apcietināšanas orderi, pievienojot kvalifikāciju «kara noziegums».
- Par atlikšanu ziņoja Žuravļova aizstāvji — juristu firma Katerynchuk, Moor and Partners.
- Žuravļovs Horvātijā tika aizturēts 19. augustā pēc Vācijas Eiropas apcietināšanas ordera; viņam izvirzītas apsūdzības par sprādziena organizēšanu, antikonstitucionālu diversiju un būvju iznīcināšanu.
- Pēc Vācijas izmeklēšanas versijas Žuravļovs bija viens no nirējiem, kas uzstādīja spridzekļus uz gāzesvadiem.
- Tā ir trešā Vācijas izmeklētāju neveiksmīgā mēģinājuma aizturēt Žuravļovu — 2024. gadā viņu mēģināja aizturēt Polijā, bet viņš paspēja aizbraukt uz Ukrainu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Sēdes atlikšana pagarina Žuravļova izdošanas procesu un liecina par Vācijas prokuratūras izvirzītās juridiskās konstrukcijas paplašināšanos — Eiropas apcietināšanas orderim pievienotā «kara nozieguma» kvalifikācija var mainīt lietas tiesisko ietvaru un aizstāvības stratēģiju.
Kas notika
4. septembrī Horvātijā bija nozīmēta tiesas sēde par ukraiņa Volodimira Žuravļova iespējamo izdošanu Vācijai Ziemeļu straumju sabotāžas lietā, taču tā tika atlikta. Iemesls — Vācijas puse atjaunināja Eiropas apcietināšanas orderi, pievienojot jaunu kvalifikāciju «kara noziegums». Par atlikšanu informēja Žuravļovu pārstāvošā juridiskā firma Katerynchuk, Moor and Partners, uzsverot, ka jaunā kvalifikācija nozīmē jaunu posmu cīņā par Ukrainas pilsoņa tiesībām un ka aizstāvji turpinās strādāt pie lietas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divos sīkumos. Daļa materiālu norāda, ka Žuravļovs Horvātijā tika aizturēts 19. augustā (bez precizēta gada), bet citi — ka aizturēšana notikusi 2026. gada augustā. Tāpat atšķiras Kuzņecova izdošanas Vācijai laiks — vieni avoti to raksturo kā 2025. gada rudeni, citi — precīzāk kā 2025. gada novembri.
Konteksts
Ziemeļu straumju 1 un 2 gāzesvadu trīs no četrām caurulēm tika iznīcinātas 2022. gada 26. septembra naktī sprādzienos Baltijas jūras gruntī; ceturtā palika neskarta. Abi gāzesvadi tobrīd nestrādāja, bet bija piepildīti ar tehnisko gāzi. 2025. gada augustā Vācijas izmeklētāji izdevuši apcietināšanas orderus sešiem Ukrainas pilsoņiem, kas turēkties aizdomās par sabotāžu. Galvenais aizdomās turamais ir Serhijs Kuzņecovs, ko uzskata par grupas komandieri; viņš apsūdzības noliedz. Kuzņecovs 2025. gada augustā aizturēts Itālijā, rudenī (novembrī) izdots Vācijai, kur 2026. gada 1. jūlijā viņam oficiāli izvirzītas apsūdzības; tiesas process viņam paredzēts oktobra beigās Hamburgā. Žuravļovs, ko Vācijas izmeklēšana uzskata par vienu no nirējiem, kas uzstādīja spridzekļus, Horvātijā tika aizturēts 19. augustā pēc Vācijas Eiropas apcietināšanas ordera; Horvātijas tiesa noteica viņam apcietinājumu kā drošības līdzekli. 2025. gada septembrī Žuravļovs pēc tā paša ordera tika aizturēts arī Polijā, bet Polijas tiesa atteicās viņu izdot; Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņoja, ka izdošana nav Varšavas interesēs, bet tieslietu ministrs Valdemars Žureks sacīja: «Mēs nevaram sodīt kādu, kas dažādos veidos aizstāv savu dzimteni.» Vācijas puse runājusi par tā saukto Ukrainas «valsts pēdu» lietā; 9. jūlijā Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka tās veiktajā izmeklēšanā nav konstatēti pierādījumi par Ukrainas, tās iestāžu vai amatpersonu iesaisti sabotāžā. Wall Street Journal, atsaucoties uz avotiem, ziņoja, ka 2022. gada operācija plānota vairāku augstu Ukrainas militāro virsnieku un uzņēmēju lokā un veikta no parasta buru jahtas, izmantojot brīvi pieejamus jūras dibenas kartes. Krievija par sprādzieniem apsūdzēja Apvienoto Karalisti; Londona šīs apsūdzības noraidīja.