Pulas tiesa atļauj izdot Ukrainas pilsoni Žuravlovu Vācijai lietā par «Nord Stream» sabotāžu
Horvātijas pilsētas Pulas apgabaltiesa 18. septembrī nolēma atļaut izdot Ukrainas pilsoni Volodimiru Žuravlovu Vācijai, kur viņš ir aizdomās turēts par 2022. gadā notikušo «Nord Stream» un «Nord Stream 2» gāzesvadu sabotāžu. Rakstveida lēmums tika izsniegts piecas dienas vēlāk, bet vēl nav stājies spēkā. Aizstāvība lēmumu nodēvējusi par «aizspriedumainu» un «politiski motivētu» un gatavojas to pārsūdzēt.
Galvenais
- Pulas apgabaltiesa 18. septembrī atļāva izdot Volodimiru Žuravlovu Vācijai; rakstveida lēmums izsniegts piecas dienas vēlāk.
- Vācija Žuravlovu tur aizdomās par iesaistīšanos «Nord Stream» un «Nord Stream 2» gāzesvadu sabotāžā 2022. gada 26. septembrī.
- Pēc lēmuma spēkā stāšanās Horvātijas Iekšlietu ministrija Žuravlovu nodos Vācijas kompetentajām iestādēm.
- Ukrainas aizstāvis Mikola Katerinčuks lēmumu nodēvējis par «aizspriedumainu» un «politiski motivētu»; aizstāvība to pārsūdzēs.
- Žuravlovs pēc lēmuma izsludināšanas pieteica beztermiņa bada streiku.
- Lēmumu pieņēma tiesnešu kolēģija, ko vadīja tiesnese Edvina Sujeviča.
Kāpēc tas ir svarīgi
Lēmums tuvinās vienu no aizdomās turētajiem nirējiem tiesai Vācijā augsta profila sabotāžas lietā un var ietekmēt tālāko izmeklēšanas gaitu, kā arī Vācijas un Ukrainas attiecības saistībā ar apsūdzībām par iespējamu «Ukrainas valsts pēdu».
Kas notika
Horvātijas pilsētas Pulas apgabaltiesa 18. septembrī pieņēma lēmumu atļaut izdot Ukrainas pilsoni Volodimiru Žuravlovu Vācijai, kur viņš ir aizdomās turēts par 2022. gada 26. septembrī Baltijas jūrā notikušo «Nord Stream» un «Nord Stream 2» gāzesvadu sabotāžu. Rakstveida lēmums tika izsniegts piecas dienas pēc tā pieņemšanas. Pēc lēmuma galīgās spēkā stāšanās Horvātijas Iekšlietu ministrija Žuravlovu nodos Vācijas kompetentajām iestādēm. Lēmumu pieņēma tiesnešu kolēģija tiesneses Edvinas Sujevičas vadībā. Žuravlova Ukrainas aizstāvis Mikola Katerinčuks lēmumu nodēvējis par «aizspriedumainu» un «politiski motivētu», un aizstāvība gatavojas to pārsūdzēt. Pats Žuravlovs pēc lēmuma izsludināšanas pieteica beztermiņa bada streiku.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie raksti nāk no Ukrainas medijiem. Tajos uzsvērta Žuravlova Ukrainas pilsonība un aizstāvības vērtējums par tiesas lēmumu kā «aizspriedumainu» un «politiski motivētu», kā arī aizstāvības plāni to pārsūdzēt. Ukrainas mediji izceļ Katerinčuka aicinājumu Ukrainas Ģenerālprokuratūrai lūgt Žuravlova izdošanu Ukrainai, nevis Vācijai. Vienlaikus atspoguļoti arī oficiālie Ukrainas noliegumi — gan prezidenta Volodimira Zelenska paziņojums, ka Ukraina nav iesaistīta «Nord Stream» sabotāžā, gan Ģenerālprokuratūras secinājums, ka pierādījumi par Ukrainas valsts iesaisti nav konstatēti. Detāļas, kas varētu negatīvi ietekmēt Ukrainas tēlu plašākā lietā — piemēram, Vācijas apsūdzība, ka aizdomās turētie darbojās kā Ukrainas bruņoto spēku karavīri —, tiek atspoguļotas neitrāli, nevis izceltas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras par Žuravlova aizturēšanas datumu Horvātijā: daļa norāda 19. augustu, bet citi — 19.–20. augustu, piebilstot, ka oficiāli apcietināts viņš ticis 20. augustā.
Konteksts
Trīs no četrām «Nord Stream 1» un «Nord Stream 2» cauruļvadu pavedieniem 2022. gada 26. septembrī tika iznīcināti sprādzienos Baltijas jūrā. Polija un Ukraina publiski vainoja Krieviju; Krievija savu iesaisti noliedza un apsūdzēja «anglosakšus». Dānija 2024. gada februārī izmeklēšanu izbeidza trūkuma dēļ pamata kriminālprocesa uzsākšanai; līdzīgu lēmumu pieņēma Zviedrija. 2025. gada augustā Vācijas mediji ziņoja, ka izmeklētāji identificējuši visus aizdomās turētos un izdevuši apcietināšanas orderus sešiem Ukrainas pilsoņiem. Vēl viens aizdomās turētais — Serhijs Kuzņecovs — 2025. gada vasarā tika aizturēts Itālijā un rudenī izdots Vācijai; 2026. gada 1. jūlijā viņam tika oficiāli izvirzītas apsūdzības par to, ka viņš vadījis septiņu cilvēku grupu, kas sabotējusi cauruļvadus, darbojoties kā Ukrainas bruņoto spēku karavīri. Vācijas prokuratūra norādījusi uz iespējamu «Ukrainas valsts pēdu»; Ukrainas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka pierādījumi par Ukrainas valsts iesaisti nav atrasti.