Krievija pieprasa Nīderlandei izdot Starptautiskās Krimināltiesas (STK) prezidenti Tomoko Akani
Krievijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Nīderlandes varasiestādēm pieprasījumu izdot Starptautiskās Krimināltiesas prezidenti Tomoko Akani, kā arī līdzīgus pieprasījumus vairākām citām valstīm par vēl astoņu STK amatpersonu, tostarp bijušā prokurora Karima Khana, izdošanu. Pieprasījums ir daļa no Krievijas ilgstošās konfrontācijas ar STK pēc 2023. gada 17. martā izdotā aresta ordera pret Vladimiru Putinu saistībā ar Ukrainas bērnu deportāciju.
Galvenais
- Krievijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Nīderlandei pieprasījumu izdot STK prezidenti Tomoko Akani
- Līdzīgi izdošanas pieprasījumi nosūtīti citām valstīm attiecībā uz astoņām citām personām, tostarp bijušo STK prokuroru Karimu Khanu
- 2023. gada 17. martā STK izdeva aresta orderus Putinam un bērnu tiesību komisārei Marijai Ļvovai-Belovai par Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju
- Krievijas Iziešanas komiteja un Iekšlietu ministrija ierosināja krimināllietas pret STK prokuroriem un tiesnešiem, arī pret Akani, Karimu Khanu, Rosario Salvatore Aitala, Sergio Gerardo Ugalde Godīnezu un Haykelu Ben Mahfūdu
- 2025. gada 12. decembrī Maskavas pilsētas tiesa aizmuguriski piesprieda deviņām personām cietumsodus no 3,5 līdz 15 gadiem
- 2025. gada augustā ASV noteica sankcijas pret STK prezidenti Akani un STK vecāko prokuroru Abdoulaye Seye
- Ziņojuma avots par Krievijas izdošanas pieprasījumu ir laikraksts The Japan Times
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievija eskalē spiedienu uz STK un tās dalībvalstīm, pieprasot izdot tiesas amatpersonas. Pieprasījumi nāk vienlaikus ar Krievijas iepriekšējām aizmuguriskajām kriminālvajāšanām un cietumsodiem, ko tā piespriedusi STK tiesnešiem un prokuroriem, kā arī paralēli ASV noteiktajām sankcijām pret STK amatpersonām. Šīs darbības ir daļa no plašāka modeļa, kurā gan Krievija, gan ASV ir vērsušās pret STK.
Kas notika
Krievijas Ģenerālprokuratūra nosūtīja Nīderlandes varasiestādēm pieprasījumu izdot Starptautiskās Krimināltiesas prezidenti Tomoko Akani. Līdzīgi izdošanas pieprasījumi tika nosūtīti vairākām citām valstīm attiecībā uz astoņām citām personām, tostarp bijušo STK prokuroru Karimu Khanu. Šīs darbības ir Krievijas reakcija uz STK 2023. gada 17. martā izdotajiem aresta orderiem pret Vladimiru Putinu un Mariju Ļlovu-Belovu saistībā ar Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju no okupētajām teritorijām uz Krieviju. Pēc STK 2023. gada lēmuma Krievijas varasiestādes sāka kriminālvajāšanu pret STK amatpersonām: Krievijas Iziešanas komiteja un Iekšlietu ministrija ierosināja krimināllietas pret prokuroriem un tiesnešiem, tostarp Karimu Khanu, Rosario Salvatore Aitala, Sergio Gerardo Ugalde Godīnezu, Haykelu Ben Mahfūdu un Tomoko Akani, par "apzināti nevainīgas personas saukšanu pie kriminālatbildības" un "uzbrukumu ārvalsts pārstāvim". Krievijas tiesas izdeva aizmuguriskos aresta orderus un iekļāva tiesnešus starptautiskajās meklēšanas sarakstos, vienlaikus kad Hāgā tika izdoti jauni orderi, arī pret bijušo Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerāsimovu. 2025. gada 12. decembrī Maskavas pilsētas tiesa aizmuguriski piesprieda deviņām personām cietumsodus no 3,5 līdz 15 gadiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valodas publikācijas ievieto Krievijas izdošanas pieprasījumu kontekstā ar Krievijas eskalējošo konfrontāciju ar STK, uzsverot, ka tas seko 2023. gada aresta orderim pret Putinu un agrākajām Krievijas aizmuguriskajām kriminālvajāšanām pret STK amatpersonām.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Japānas valdība pauda nepieņemamību par spiedienu uz STK amatpersonām. Japānas premjerministre Sanae Takaichi uzsvēra, ka Japāna konsekventi atbalsta STK kā daļu no centieniem uzturēt tiesiskumu. Japānas Ārlietu ministrijas otrā kabineta sekretāra vietnieks Masanao Ozaki paziņoja, ka Japāna ir atkārtoti vērsusi Krievijas uzmanību uz to, ka pasākumi pret ar STK saistītām personām ir netaisnīgi un nepieņemami. Vienlaikus ASV 2025. gada augustā noteica sankcijas pret STK prezidenti Akani un vecāko prokuroru Abdoulaye Seye, un 2025. gada septembrī kļuva zināms, ka Trampa administrācija gatavo sankcijas pret visu STK saistībā ar izmeklēšanu par ASV militārpersonu pastrādātajiem iespējamiem kara noziegumiem Afganistānā.
Konteksts
2023. gada 17. martā STK izdeva aresta orderus Vladimiram Putinam un Marijai Ļvovai-Belovai par Ukrainas bērnu nelikumīgu deportāciju. Putinu teorētiski var aizturēt 123 valstīs, kas ir ratificējušas Romas statūtus; Mongolija, kas arī ir parakstījusi Romas statūtus, viņa 2024. gada septembra vizītes laikā to neizdarīja. ASV 2025. gada augustā noteica sankcijas pret STK prezidenti Tomoko Akani un STK vecāko prokuroru Abdoulaye Seye, un septembrī tika ziņots par turpmākiem pasākumiem pret visu STK.