Trampa administrācija apsver ekonomiskus darījumus ar Krieviju pirms kara beigām
Pēc ASV īpašo sūtņu Stiva Vitkofa un Džereda Kušnera tikšanās ar Vladimiru Putinu 5. septembrī Maskavā un pēc tam ar Volodimiru Zelenski Kijivā 6. septembrī, Trampa administrācija, pēc The New York Times ziņotā, izskata iespēju noslēgt atsevišķus ekonomiskus un biznesa darījumus ar Krieviju vēl pirms kara beigām. Paralēli ASV Kongresa Pārstāvju palāta atbalstīja «pērļu sankciju» likumprojektu pret Krieviju, ko Tramps norādījis, ka parakstīs.
Galvenais
- Trampa administrācija izskata atsevišķus ekonomiskus darījumus ar Krieviju pirms kara beigām, ziņo The New York Times, atsaucoties uz administrācijas avotiem
- ASV īpašie sūtņi Stivs Vitkofs un Džereds Kušners 5. septembrī tikās ar Putinu Kremlī, bet 6. septembrī – ar Zelenski Kijivā
- Putins uzstāj uz Krievijas kontroli pār Ukrainas teritorijām, ko tā uzskata par savām; Ukraina atteicas izvest karavīrus
- Iespējamās sadarbības jomas ietver enerģētiku, investīcijas, retzemju metālus, alumīniju, Arktikas projektus un ASV uzņēmumu iesaisti Krievijas gāzes tirdzniecībā Eiropā
- ASV Pārstāvju palāta atbalstīja «pērļu sankciju» likumprojektu, kas ļautu noteikt līdz 100% tarifus valstīm, kas pērk Krievijas naftu vai gāzi, – Tramps paziņoja, ka to parakstīs
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ziņojums liecina par iespējamu ASV politikas maiņu, ar ekonomiskiem stimuli cenšoties iesaistīt Maskavu vēl pirms kara izbeigšanās, kas ir pretrunā ar Trampa iepriekšējo publisko nostāju. Daļa ASV ierēdņu brīdina, ka ekonomiski stimuli Maskavai pirms kara beigām varētu vājināt Vašingtonas sviru spiedienam uz Kremli. Vienlaikus Kongresa virzītais sankciju likumprojekts rada «pātagas un burkāna» spriedzi ASV politikā, kas tieši ietekmē Ukrainas sarunu pozīciju, jo īpaši attiecībā uz teritoriālo jautājumu.
Kas notika
Pēc The New York Times ziņotā, Trampa administrācija izskata iespēju noslēgt atsevišķus ekonomiskus un biznesa darījumus ar Krieviju vēl pirms kara beigām. Šāds apsvērums ir pretrunā ar Trampa pagājušā gada solījumu, ka darījumi ar Krieviju netiks noslēgti, līdz tiks atrisināts kara jautājums. ASV īpašie sūtņi Stivs Vitkofs un Džereds Kušners 5. septembrī tikās ar Putinu Kremlī; tikšanās laikā Putins apgalvoja, ka Krievijas spēki dažu mēnešu laikā ieņems visu Donbasu, un gatavojas triecieniem pret Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. Kušners iebilda, atgādinot, ka Putins to pašu teica pirms gada. Nākamajā dienā abi sūtņi devās uz Kijivu tikties ar Zelenski. Pēc atgriešanās ASV Tramps 8. septembrī runāja ar Putinu, bet nezvanīja Zelenskim; 9. septembrī viņš pēc «brīnišķīgas sarunas» ar Putinu paziņoja, ka Putins esot gatavs miera darījumam. Paralēli šīm sarunām ASV Pārstāvju palāta atbalstīja «pērļu sankciju» likumprojektu, kas vērsts pret Krievijas enerģētikas sektoru un citas valstis, kas pērk Krievijas naftu vai gāzi; Tramps norādījis, ka likumprojektu parakstīs.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji un amatpersonas uzsvēra, ka šāds pavērsiens ir būtiska novirze no Trampa iepriekšējā solījuma. Daļa Ukrainas izdevumu tieši raksturoja pieeju kā Krievijas «nomierināšanu». Tika uzsvērta teritoriālā sarkanā līnija – Putina prasība pēc Krievijas kontroles pār Ukrainas teritorijām, ko Ukraina kategoriski noraida. Bijušais Ukrainas vēstnieks Vašingtonā Valērijs Čalijs trīspusējo līderu tikšanos nodēvēja par nereālu, norādot, ka Krievija vēlas Ukrainas kapitulāciju. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pauda cerību, ka iespējamā Zelenska-Trampa tikšanās ANO Ģenerālās asamblejas laikā varētu dot konkrētu rezultātu – izbeigt triecienus pret enerģētiku un jūrā. Ukrainas amatpersonas pieļauj iespēju, ka trīspusējas ASV–Ukrainas–Krievijas sarunas varētu atsākties jau oktobrī.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā prese (kā to atspoguļo Ukrainas mediji, atsaucoties uz The New York Times) ziņojumu centrē ap ASV politikas diskusijām Trampa administrācijā, uzsverot stratēģisko loģiku – apvienot ekonomiskus stimulus ar sankciju spiedienu («pātagas un burkāna» pieeju). Tika izcelts iekšējais dalījums administrācijā: daļa ierēdņu brīdina, ka ekonomiski stimuli Maskavai varētu iedragāt Vašingtonas sviru pār Kremli. Vienlaikus ziņots par ASV sūtņu diplomātisko trasi – Vitkofa un Kušnera tikšanos ar Putinu Maskavā un Zelenski Kijivā – un piedāvātos darījumus interpretētas kā iespējamu sākumpunktu ASV–Krievijas attiecību pārkārtošanai. Pārstāvju palātas sankciju likumprojekta apstiprināšana un Trampa gatavība to parakstīt tika rādīts kā paralēlais spiediena kanāls.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukrainas un starptautiskajos avotos atšķiras interpretācija par iespējamiem pirmskara ASV–Krievijas darījumiem: vieni uzsver, ka tas apliecina ASV nopietnību attiecību atjaunošanā un dod stimulus Krievijas elitei atbalstīt mieru; citi to raksturo kā Krievijas «nomierināšanu» un novirzi no Trampa iepriekšējā solījuma. Otrs strīds – par līderu tikšanās iespējamību: Ukrainas ārlietu ministrs redz iespējamu Zelenska-Trampa tikšanos kā ceļu uz konkrētiem rezultātiem (piemēram, triecienu izbeigšanu enerģētikai un jūrā), savukārt bijušais Ukrainas vēstnieks šādu trīspusēju tikšanos uzskata par nereālu, jo Krievija, viņaprāt, vēlas vien Ukrainas kapitulāciju.
Konteksts
Vitkofa un Kušnera 5. septembra tikšanās Kremlī un nākamās dienas tikšanās ar Zelenski Kijivā iezīmēja ASV centienus meklēt alternatīvus ceļus, kā virzīt pamiera sarunas. Maskavā Putins paziņoja par plāniem dažu mēnešu laikā ieņemt visu Donbasu un gatavot triecienus Ukrainas enerģētikai pirms smagas ziemas; Kušners atgādināja, ka šādi paziņojumi tika izteikti jau pirms gada. Tramps 8. septembrī runāja ar Putinu, bet 9. septembrī pēc «brīnišķīgas sarunas» apgalvoja, ka Putins esot gatavs mieram. Pirms pagājušā gada tikšanās Aļaskā Tramps bija publiski teicis, ka darījumi ar Krieviju netiks noslēgti, līdz tiks atrisināts karš, – tagadējais apsvērums ir pretrunā ar šo nostāju. Iespējamās sadarbības jomas ietver enerģētiku, investīcijas, retzemju metālus, alumīniju, Arktikas projektus un ASV uzņēmumu iesaisti Krievijas gāzes tirdzniecībā Eiropā; konkrēti darījumi nav publiskoti. Ukrainas amatpersonas cer uz jautājuma par triecienu izbeigšanu enerģētikā un jūrā kā vienu no iespējamiem Zelenska–Trampa tikšanās rezultātiem ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā septembra trešajā nedēļā. Tikmēr ASV Starptautiskā attīstības finansēšanas korporācija (DFC) finansēs Vodafone Ukraine telekomunikāciju infrastruktūras modernizāciju un enerģijas uzglabāšanas sistēmu portfeli 200 MW / 400 MWh apmērā sešās Ukrainas vietās.