ASV un Krievijas amatpersonas apspriež amerikāņu investora iesaisti «Nord Stream» atjaunošanā
Krievijas un ASV amatpersonas, tostarp īpašais sūtnis Džareds Kušners un Kremļa padomnieks Kirils Dmitrijevs, pēc Reuters ziņām pēdējo nedēļu laikā tikās Maskavā un Ņujorkā, lai apspriestu amerikāņu investora piesaisti «Nord Stream» gāzesvadu atjaunošanai. Baltais nams noliedz, ka nesen būtu notikušas sarunas tieši par «Nord Stream», uzsverot, ka jebkuram darījumam ar Krieviju jābūt saskaņotam ar DFC un Finanšu ministriju. Vācija un citas Eiropas valstis iebilst pret gāzesvadu darbības atjaunošanu, norādot uz spēkā esošajām ES sankcijām.
Galvenais
- «Nord Stream» atrodas ASV un ES sankcijās, tāpēc to atjaunošana pašreizējos apstākļos būtu nelikumīga.
- Sarunās piedalījās ASV prezidenta īpašais sūtnis Džareds Kušners un Krievijas prezidenta padomnieks Kirils Dmitrijevs; viņi tikās Maskavā un Ņujorkā.
- Baltais nams apgalvo, ka nesen nav bijušas tiešas diskusijas par «Nord Stream».
- Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrijas pārstāve norādīja, ka «Nord Stream» un Krievijas gāze ir pakļautas Eiropas sankcijām un ka atjaunošanai būtu nepieciešama federālās valdības piekrišana, ko Berlīne nevēlas dot.
- Pirms 2022. gada Krievijas iebrukuma Vācija vairāk nekā pusi no savas gāzes saņēma no Krievijas caur šiem diviem gāzesvadiem.
- 2022. gada septembrī gāzesvadi tika bojāti virknē zemūdens sprādzienu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ja šīs sarunas tiktu īstenotas, tās atjaunotu nozīmīgu Eiropas enerģētisko atkarību no Krievijas, ko Eiropa mērķtiecīgi pārtrauca pēc 2022. gada iebrukuma Ukrainā. Gāzesvadi joprojām ir zem ASV un ES sankcijām un fiziski bojāti pēc 2022. gada sabotāžas, tāpēc jebkura atjaunošana pašlaik ir nelikumīga. Vācijas un citu Eiropas valstu stingrie iebildumi nozīmē, ka pat ASV sankciju atcelšana vien pati par sevi neatvērtu šo maršrutu.
Kas notika
Pēc piecu informētu avotu ziņojuma, ko izplatīja Reuters, ASV un Krievijas amatpersonas pēdējo nedēļu laikā tikās Maskavā un Ņujorkā, lai apspriestu amerikāņu investora iesaisti «Nord Stream» gāzesvadu darbības atjaunošanā. No ASV puses sarunās piedalījās īpašais sūtnis Džareds Kušners, no Krievijas puses — Vladimira Putina padomnieks Kirils Dmitrijevs. Baltais nams noliedz, ka nesen būtu notikušas tiešas sarunas par «Nord Stream», vienlaikus uzsverot, ka jebkuram darījumam ar Krieviju jābūt saskaņotam ar ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporāciju (DFC) un Finanšu ministriju un tam jākalpo ASV nodokļu maksātāju un uzņēmumu interesēm. Plašākā ASV un Krievijas enerģētikas sarunu kontekstā Kušners un Dmitrijevs esot apsprieduši arī iespējamu Krievijas enerģētikas uzņēmuma «Lukoil» aktīvu pārdošanu Eiropā un citos reģionos, izmantojot konsorciju ar DFC, Kataras un AAE investoriem apmaiņā pret sankciju atcelšanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņu centrē ap iespējamu ASV enerģētikas politikas pavērsienu pret Krieviju, uzsverot Eiropas pretestību «Nord Stream» atjaunošanai. Ukrainas avoti diskusijas raksturo kā daļu no plašākas ASV un Krievijas tuvināšanās, ko saista ar iespējamu sankciju atvieglošanu Krievijas aktīviem, piemēram, «Lukoil» turējumiem Eiropā. Īpaši izcelts Dmitrijeva sakars ar Kremli un ASV amatpersonu jutīgums, ka sarunas par stratēģisku enerģētikas infrastruktūru notiek ar Krievijas pārstāvi.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā perspektīva galvenokārt nāk no Vācijas oficiālajām reakcijām: Vācijas Ekonomikas un enerģētikas ministrija uzsvēra, ka «Nord Stream» un Krievijas gāze ir pakļautas Eiropas sankcijām un ka jebkādai atjaunošanai būtu nepieciešama federālās valdības piekrišana, ko tā nevēlas dot. Avoti arī ziņo, ka Vācija un citas Eiropas valstis kopumā stingri iebilst pret gāzesvadu atjaunošanu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras divos jautājumos. Pirmkārt, Baltais nams nesen noraidīja, ka būtu notikušas tiešas diskusijas par «Nord Stream», kamēr Reuters avoti apraksta notiekošas sarunas starp Kušneru un Dmitrijevu, kurās «Nord Stream» temats paliek darba kārtībā. Otrkārt, ziņojumi atšķiras par to, cik detalizēti Kušners un Dmitrijevs Maskavas un Ņujorkas tikšanās reizēs apsprieda «Nord Stream»: daļa publikāciju tematu piedāvā kā aktīvi apspriežamu, citas atzīmē, ka nav skaidrs, vai un cik detalizēti tas tika skarts katrā no tikšanās reizēm.
Konteksts
Pirms Krievijas 2022. gada februāra iebrukuma Ukrainā Vācija vairāk nekā pusi no savas gāzes saņēma no Krievijas caur abiem «Nord Stream» gāzesvadiem. Gāzesvadi tika apstādināti pēc tam, kad Maskava ierobežoja piegādes Eiropai, un 2022. gada septembrī tika bojāti virknē zemūdens sprādzienu. «Gazprom» pieder 51% no «Nord Stream» operatora uzņēmuma, 31% sadalīts starp diviem Vācijas uzņēmumiem, bet atlikums pieder Francijas un Nīderlandes akcionāriem. Pēc ziņojumiem, Vācijas līdzīpašnieki vēlas saglabāt savas daļas, ja «Gazprom» izlemtu tās pārdot. Dmitrijevs pagājušajā mēnesī tikās ar ASV Enerģētikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu iespējamās ASV un Krievijas enerģētikas iniciatīvas, savukārt 24. septembrī Ņujorkā tikās ar ASV īpašajiem sūtņiem Stīvu Vitkofu un Kušneru.