Donori Briselē apspriež turpmāku finansiālo palīdzību Ukrainai; SVF lēš finansējuma trūkumu līdz 54 mljrd dolāru
Septembra 29. datumā Briselē tikās Ukrainas donori, lai paātrinātu sarunas par turpmāku finansiālo palīdzību. SVF provizoriski lēsis, ka Ukrainas finansējuma trūkums līdz 2029. gadam var sasniegt aptuveni 54 mljrd dolāru. ES dalībvalstis joprojām nav vienojušās par mehānismu, kā nodrošināt papildu finansējumu — daļa atbalsta aptuveni 210 mljrd eiro izmantošanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju.
Galvenais
- SVF lēš Ukrainas finansējuma trūkumu līdz 2029. gadam aptuvenos 54 mljrd dolāru apmērā
- SVF prognozē trūkumu 30–35 mljrd dolāru 2027. gadā, 17 mljrd dolāru 2028. gadā un 2 mljrd dolāru 2029. gadā
- SVF atteicās komentārēt šos aprēķinus un norādīja, ka tie ir provizoriski
- 29. septembrī Briselē notika Ukrainas donoru tikšanās par turpmāku finansiālo palīdzību
- ES 2025. gada sākumā apstiprināja 90 mljrd eiro (aptuveni 102 mljrd dolāru) kredītpaketi Ukrainai
- Daļa ES dalībvalstu atjaunojušas ideju izmantot aptuvenos 210 mljrd eiro no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju
- Eiropas Komisija un SVF nosacījuši turpmāku palīdzību ar Ukrainas reformu plāna īstenošanu
Kāpēc tas ir svarīgi
Šie aprēķini kvantificē Ukrainas daudzgadu ārējā finansējuma vajadzību kara apstākļos. ES dalībvalstis nav vienojušās par finansēšanas mehānismu — daļa atbalsta iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu izmantošanu, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju. Turpmāka palīdzība ir atkarīga no Ukrainas reformu plāna īstenošanas, ko pieprasa Eiropas Komisija un SVF.
Kas notika
Septembra 29. datumā Briselē notika Ukrainas donoru tikšanās, lai paātrinātu sarunas par turpmāku finansiālo palīdzību. SVF provizoriski lēsis Ukrainas kopējo finansējuma trūkumu līdz 2029. gadam aptuvenos 54 mljrd dolāru apmērā, tostarp 30–35 mljrd dolāru 2027. gadā, 17 mljrd dolāru 2028. gadā un 2 mljrd dolāru 2029. gadā; fonds atteicās komentēt šos skaitļus un uzsvēra, ka tie ir provizoriski. ES jau 2025. gada sākumā apstiprināja 90 mljrd eiro (aptuveni 102 mljrd dolāru) kredītpaketi un aicina partnerus izpildīt saistības par papildu 30 mljrd eiro šim un nākamajam gadam. Eiropas Komisija un SVF nosacījuši turpmāku atbalstu ar Ukrainas reformu plāna īstenošanu. ES ekonomikas komisārs Valdis Dombrovskis un Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko 29. septembrī apsprieda reformu nosacījumus nākamajam ES budžeta atbalsta tranšam. Vienlaikus ES dalībvalstis turpina diskutēt par papildu finansējuma avotiem — daļa atjaunojusi ideju izmantot aptuvenos 210 mljrd eiro no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem Eiropā, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas amatpersonas raksturojušas budžeta stāvokli kā ļoti saspiestu — premjerministrs Serhijs Koreckis 14. septembrī to nosaucis par "tuvu kritiskam", brīdinot, ka aizkavēšanās ar likumprojektu pieņemšanu Verkhovna Rada var apdraudēt ievērojamu daļu no 29,5 mljrd dolāru starptautiskā finansējuma. Prezidents Volodimirs Zelenskis budžeta deficītu nodēvējis par "kosmisku" un paziņojis, ka Ukrainai nepieciešami 27 mljrd dolāru armijas finansēšanai, tostarp 8–10 mljrd dolāru ieroču iegādei 2027. gada sākumam. Finanšu ministrs Serhijs Marčenko 4. septembrī norādīja, ka tik saspringta budžeta situācija nav bijusi kopš 2022. gada. Verkhovna Radas Budžeta komitejas vadītāja Roksolana Pidlasa 2. septembrī ziņoja, ka 2026. gada janvārī–augustā valsts budžets saņēmis par 33,1 mljrd grivnu mazāk ienākumu nekā plānots. Ukraina paralēli vērsusiesies arī pie Apvienotās Karalistes, Kanādas un Japānas ar lūgumiem pēc palīdzības.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
SVF provizoriskie aprēķini un ES institucionālā reakcija ir starptautiskās diskusijas centrā — Briseles donoru tikšanās un Dombrovska–Marčenko reformu sarunas. ES aicina partnerus uzņemties daļu no izmaksām par Ukrainas atbalstu, vienlaikus dalībvalstīm joprojām nesaskaņot mehānismu papildu finansējuma piesaistei — iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu pret jaunu kopīgu ES parādu emisiju. SVF atteicēties komentēt savus aprēķinus un uzsvērusi to provizorisko raksturu.
Konteksts
ES 2025. gada sākumā apstiprināja 90 mljrd eiro (aptuveni 102 mljrd dolāru) kredītpaketi Ukrainai, taču dalībvalstis joprojām nav vienojušās par veidu, kā nodrošināt papildu finansējumu. Gaidāms, ka karš turpināsies arī nākamajā gadā, un pēdējos mēnešos Krievija un Ukraina pastiprinājušas savstarpējos triecienus. Ukraina vērsusiesies arī pie Apvienotās Karalistes, Kanādas un Japānas ar lūgumiem pēc palīdzības.