Koreckis: valdība izpildījusi 17 no 42 lēmumiem, lai atbloķētu 29,5 miljardu dolāru starptautisko finansējumu
Ukrainas premjerministrs Serhijs Koreckis 30. septembrī paziņoja, ka Ministru kabinets ir izpildījis 17 no 42 plānotajiem lēmumiem, kas nepieciešami, lai atbloķētu finansējumu no starptautiskajiem partneriem. Viņš rosināja sasaukt Augstākās Radas ārkārtas sesiju 12. oktobrī, lai izskatītu atlikušos likumprojektus pirms 15. oktobra termiņa. Pēc premjera teiktā, nokavēšana var apdraudēt 29,5 miljardu ASV dolāru starptautiskās palīdzības saņemšanu.
Galvenais
- Premjerministrs Serhijs Koreckis 30. septembrī paziņoja, ka Ministru kabinets ir izpildījis 17 no 42 plānotajiem lēmumiem, kas vajadzīgi starptautiskā finansējuma atbloķēšanai.
- Atlikušie 25 lēmumi jāpieņem līdz 15. oktobrim.
- 30. septembra valdības sēdē tika pieņemti četri papildu lēmumi saistībā ar šīm saistībām.
- Koreckis rosināja sasaukt Augstākās Radas sesiju 12. oktobrī, lai izskatītu likumprojektus, kas nepieciešami finansējuma saņemšanai.
- Saistības pret partneriem sadalītas divos blokos — valdības lēmumos un likumdošanas izmaiņās.
- Premjers brīdināja, ka nokavēšana var apdraudēt 29,5 miljardu ASV dolāru starptautiskās palīdzības saņemšanu.
- 14. septembrī Koreckis paziņoja, ka valsts finanšu situācija tuvojas kritiskai, un 4. septembrī finanšu ministrs Serhijs Marčenko raksturoja to kā saspringtāko kopš 2022. gada pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainas valdība riskē zaudēt 29,5 miljardus ASV dolāru starptautiskās palīdzības, ja 15. oktobra termiņā netiks pabeigti 42 nepieciešamie lēmumi. Līdz 30. septembrim izpildīti tikai 17, un atlikušie 25 jāpieņem aptuveni divu nedēļu laikā, kamēr Augstākā Rada atrodas gandrīz mēnesi ilgā pārtraukumā, kas lika valdībai izsludināt ārkārtas sesiju 12. oktobrī. Pēc premjera teiktā, nokavēšana var apdraudēt finansējumu Ukrainas aizsardzībai un valsts noturībai, un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un IMF direktore Kristalina Georgijeva abas uzsvērušas reformu nozīmi finansējuma atbrīvošanā un Ukrainas virzībā uz ES.
Kas notika
30. septembrī premjerministrs Serhijs Koreckis ziņoja, ka Ministru kabinets ir izpildījis 17 no 42 plānotajiem lēmumiem, kas vajadzīgi, lai atbloķētu finansējumu no starptautiskajiem partneriem. Tās pašas dienas valdības sēdē tika pieņemti četri papildu lēmumi saistībā ar šīm saistībām. Premjers uzsvēra, ka atlikušie lēmumi jāpabeidz līdz 15. oktobrim, un rosināja sasaukt Augstākās Radas ārkārtas sesiju 12. oktobrī, lai izskatītu likumprojektus, kas nepieciešami finansējuma saņemšanai. Pēc viņa teiktā, Ukrainas saistības pret partneriem ir sadalītas divos blokos — valdības lēmumos un likumdošanas izmaiņās — un finansējums no starptautiskajiem partneriem ir tieši atkarīgs no šo saistību izpildes. Koreckis arī paziņoja, ka valdība ir pārgājusi uz maksimālas ekonomijas režīmu un atlikusi visus neprioritāros izdevumus, taču atzina, ka viens šis pasākums ir nepietiekams. Viņš brīdināja, ka jebkura kavēšanās apdraud valsts aizsardzību, noturību un spēju pretoties Krievijai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieci piegādātie raksti ir no ukraiņu avotiem ukraiņu valodā un koncentrējas uz premjerministra Serhija Korecka paziņojumiem, izceļot saistību izpildi valstī, Augstākās Radas likumdošanas kalendāru un saikni starp reformu īstenošanu un partneru finansējumu. Ziņojumos uzsvērta premjera noteiktā steidzamības retorika — termiņš, budžeta deficīta rādītāji un risks zaudēt 29,5 miljardus dolāru — un liela uzmanība pievērsta valdības soļiem, piemēram, pārejai uz maksimālas ekonomijas režīmu un aicinājumam sasaukt 12. oktobra Radas sesiju.
Konteksts
16. septembrī Augstākā Rada pirmajā lasījumā pieņēma septiņus no kritiski nepieciešamajiem likumprojektiem, pirms devās pārtraukumā. 24. augustā prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka budžeta deficīts armijas vajadzībām ir 27 miljardi dolāru — šo pašu skaitli 29. augustā atkārtoja aizsardzības ministrs Jevgenijs Hmara. 2. septembrī Augstākās Radas Budžeta komitejas vadītāja Roksolana Pidļasa ziņoja, ka 2026. gada janvārī–augustā valsts budžets saņēma par 33,1 miljardu grivnu mazāk ienākumu nekā plānots. 4. septembrī finanšu ministrs Serhijs Marčenko teica, ka Ukrainas budžeta situācija ir saspringtākā kopš 2022. gada pilna mēroga Krievijas iebrukuma sākuma. 1. septembrī premjers izsludināja stingru budžeta līdzekļu taupības režīmu līdzekļiem, kas nav saistīti ar aizsardzības vajadzībām, atliekot būvniecību, remontus un labiekārtošanu, vienlaikus aizsargājot algas, pensijas un aizsardzību. 15. septembrī ES komisāri Valdis Dombrovskis un Marta Kos nosūtīja deputātiem vēstuli ar sarakstu likumu, kas Ukrainai jāpieņem, lai saņemtu jau saskaņotu ES finansējumu, reaģējot uz Ukrainas pieprasījumu pēc papildu 27 miljardiem dolāru aizsardzībai. Ukrainas saistības pret starptautiskajiem partneriem ir sadalītas divos blokos — valdības lēmumos un likumdošanas izmaiņās.