Ukraina paziņo par 27 miljardu dolāru aizsardzības budžeta deficītu; valdība meklē finansējuma segšanas mehānismu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un premjerministrs Serhijs Korickis 25. septembrī paziņoja, ka Ukrainas aizsardzības budžetā šogad ir 27 miljardu ASV dolāru deficīts. Galvenā problēma ir līdzekļu trūkums dronu un raķešu iegādei. Ja pasūtījumi un priekšapmaksa netiks veikti oktobrī un novembrī, janvārī un februārī valstij draud nopietnas problēmas. Valdība plāno daļu summas segt, pārdalot līdzekļus iekšējās programmās, vienlaikus rēķinoties ar ES un citu starptautisko partneru atbalstu.
Galvenais
- Zelenskis 25. septembrī paziņoja, ka Ukrainas aizsardzības budžeta deficīts ir 27 miljardi ASV dolāru.
- Galvenā deficīta sastāvdaļa ir līdzekļu trūkums dronu un raķešu iegādei.
- Ja droni netiks pasūtīti un apmaksāti oktobrī un novembrī, janvārī un februārī gaidāmas nopietnas problēmas.
- Aptuveni viena trešdaļa no 27 miljardiem ir paredzēta dronu iegādei 2027. gada pirmajam ceturksnim.
- Zelenskis lūdzis Eiropas Komisiju paātrināt 90 miljardu eiro kredīta otrās tranšas izmaksu.
- Zelenskis saņēmis "pozitīvu un konstruktīvu" reakciju no ES un SVF par nepieciešamību segt deficītu.
- SVF, pēc Zelenska teiktā, nevar tieši finansēt militāro nodrošinājumu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainas vadība publiski brīdina par 27 miljardu dolāru aizsardzības finansējuma trūkumu, kas var ietekmēt dronu un raķešu piegādes, kā arī militārpersonu algu izmaksu 2026. gada beigām un 2027. gada sākumam. Valdība paļaujas uz iekšējo budžeta pārdali un paātrinātu ārējo finansējumu, jo īpaši no ES, lai novērstu operatīvo trūkumu. Vienlaikus papildu ārējā finansējuma saņemšana ir saistīta ar likumdošanas reformām, ko pieprasa ES partneri, padarot parlamenta rīcību par priekšnoteikumu aizsardzības finansēšanai.
Kas notika
25. septembrī prezidents Zelenskis un premjerministrs Serhijs Korickis publiski paziņoja, ka Ukrainas aizsardzības budžetā šogad ir 27 miljardu ASV dolāru deficīts. Zelenskis to darīja zvana sarunā ar žurnālistiem, uzsverot, ka galvenā deficīta sastāvdaļa ir līdzekļu trūkums dronu un raķešu iegādei. Aptuveni viena trešdaļa no summas vai nedaudz vairāk ir paredzēta dronu piegādēm janvārim–martam, tāpēc pasūtījumi un priekšapmaksa jāveic oktobrī un novembrī, lai novērstu nopietnas problēmas janvārī un februārī. Pārējais deficīts daļēji attiecas uz militārpersonu algu nodrošinājumu oktobrim, novembrim un decembrim.
Zelenskis ziņoja, ka finansējuma jautājums apspriests ar ES, SVF vadītāju Kristalīnu Georgievu, Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Lejenu, kā arī uzņēmēju un finanšu grupu pārstāvjiem. Viņš lūdzis Eiropas Komisiju paātrināt 90 miljardu eiro kredīta otrās tranšas izmaksu, kas sākotnēji plānota nākamajam gadam. Vienlaikus Zelenskis atzina, ka SVF nevar tieši finansēt militāro nodrošinājumu, bet ES un SVF reakcija bijusi "pozitīva un konstruktīva".
Premjerministrs Korickis 25. septembrī tikās ar Aizsardzības ministriju, lai pārrunātu 27 miljardu dolāru papildu aizsardzības pieprasījuma segšanu. Viņš uzdeva Finanšu ministrijai nodrošināt daļas summas segšanu no iekšējiem avotiem, pārdalot līdzekļus esošajās programmās, un pauda cerību uz ES atbalstu, vienlaikus norādot, ka aizsardzības ministrijas veic tiešas sarunas ar NATO valstīm un citiem partneriem. Korickis arī uzsvēra, ka ārējā finansējuma atbloķēšanai, kas saistīts ar starptautisko partneru vienošanos, ir nepieciešami konkrēti likumi un lēmumi, kas jāpieņem Verhovnajai Radai saskaņā ar valdības plānu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņu, publicēti ukraiņu valodā, un tajos galvenie runātāji par budžeta deficītu un diplomatiskajiem kontaktiem ir ukraiņu valdības pārstāvji — prezidents, premjerministrs, finanšu ministrs un ārlietu ministrs. Ziņojumi lielākoties koncentrējas uz iekšējiem mehānismiem: premjerministra tikšanos ar Aizsardzības ministriju, nepieciešamību Finanšu ministrijai pārdalīt līdzekļus esošajās programmās un prasību Verhovnajai Radai pieņemt konkrētus likumus. Ukraiņu avoti uzsver operatīvo steidzamību saistībā ar droniem un raķetēm, brīdinot par trūkumiem janvārī un februārī, ja pasūtījumi un priekšapmaksa netiks veikti oktobrī un novembrī. Kad tiek minēti starptautiskie partneri, ukraiņu avoti iekļauj valdības nostāju par "pozitīvu un konstruktīvu" ES un SVF reakciju, kā arī ārlietu ministra noliegumu, ka sarunas bijušas saspringtas.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv divas būtiskas domstarpības. Pirmkārt, jautājums par 27 miljardu dolāru aizsardzības budžeta deficīta skaitļa izcelsmi un precizitāti: prezidents Zelenskis to min kā nostiprinātu faktu, bet bijušais ministrs Mihails Fedorovs, kurš vadīja ministriju gada pirmajā pusē, apgalvo, ka nezina, no kurienes šis skaitlis radies. Otrkārt, pēdējās Zelenska un fon der Lejenas sarunas raksturojums: pēc avota ziņām Bloomberg tā bijusi saspringta, savukārt ārlietu ministrs Andrijs Sibiha to noliedza, nosaucot šādas ziņas par izdomājumiem un raksturojot sarunu kā draudzīgu un konstruktīvu.
Konteksts
Septembra sākumā premjerministrs Korickis Verhovnajā Radā paziņoja par stingras ekonomikas režīmu ar aizsardzību nesaistītiem budžeta izdevumiem un ziņoja par 70 miljardu grivnu identificētiem ietaupījumiem. 14. septembrī viņš brīdināja, ka Ukrainas valsts finanses tuvojas kritiskam punktam un ka kavēšanās ar nepieciešamo likumprojektu pieņemšanu var apdraudēt 29,5 miljardu dolāru saņemšanu no starptautiskajiem partneriem. 4. septembrī finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņoja, ka Ukraina nav saskārusies ar tik saspringtu budžeta situāciju kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gadā. Gada sākumā Aizsardzības ministrija, pēc ziņām, izmantoja otrajam pusgadam plānotos līdzekļus dronu un citām vajadzībām, kas veicinājis pašreizējo deficītu. ES dalībvalstis ir vienojušās par nosacījumiem 6,6 miljardu eiro piešķiršanai Ukrainai no Eiropas Miera fonda, bet papildu izmaksas ir atkarīgas no Ukrainas likumdošanas.