Balazs Ujvari
-
ES varētu piešķirt Ukrainai aptuveni 30 miljardus eiro līdz 2026. gada beigām; 2027. gada budžeta iztrūkums – aptuveni 70 miljardi eiro
Eiropas Komisijas preses sekretārs Balažs Ujvari 19. oktobrī Briselē paziņoja, ka Ukraina līdz 2026. gada beigām varētu saņemt aptuveni 30 miljardus eiro no ES, ja tiks turpinātas atbilstošās reformas. Vienlaikus Komisija atzina, ka Ukrainas budžetam 2027. gadā trūks aptuveni 70 miljardu eiro, ko jānodrošina starptautiskajiem partneriem. Eiropadome uzdevusi Komisijai sagatavot priekšlikumus šī iztrūkuma segšanai, savukārt Slovākija un Ungārija jau paziņojušas, ka nepiedalīsies papildu finansējuma iniciatīvā.
-
Eiropas Komisija izskata Ukrainas likumus, lai pieņemtu lēmumu par 3,7 miljardu eiro makrofinanšu palīdzības tranci
Eiropas Komisija pašlaik analizē Augstākās Radas pagājušajā nedēļā pieņemtos likumus, lai novērtētu, vai Ukraina ir izpildījusi visus nosacījumus nākamās 3,7 miljardu eiro makrofinanšu palīdzības tranšes saņemšanai. Komisijas pārstāvis Balažs Ujvāri pavēstīja, ka pēc analīžu pabeigšanas tiks sniegts Komisijas vērtējums.
-
ES un Ukraina 1. oktobrī paziņo par 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzību segšanu; Komisija: finansējuma trūkuma nav
2026. gada 1. oktobrī Eiropas Komisija un Ukraina izplatīja kopīgu paziņojumu, ka identificētas iespējas segt Ukrainas 2026. gada budžeta un aizsardzības vajadzības un saskaņoti soļi savlaicīgai finansējuma nodrošināšanai. Nākamajā dienā Komisijas galvenā preses pārstāve Paula Pinjo pavēstīja, ka ES un Ukraina kopīgi secinājušas — ārēja finansējuma trūkuma 2026. gadā nav. Vienlaikus Ukraina iepriekš bija ziņojusi par 27 miljardu ASV dolāru aizsardzības budžeta deficītu un lūgusi ES pārcelt daļu 2027. gada kredīta uz 2026. gadu, ko Eiropas Komisija, pēc Financial Times informācijas, noraidīja.
-
Donori Briselē apspriež turpmāku finansiālo palīdzību Ukrainai; SVF lēš finansējuma trūkumu līdz 54 mljrd dolāru
Septembra 29. datumā Briselē tikās Ukrainas donori, lai paātrinātu sarunas par turpmāku finansiālo palīdzību. SVF provizoriski lēsis, ka Ukrainas finansējuma trūkums līdz 2029. gadam var sasniegt aptuveni 54 mljrd dolāru. ES dalībvalstis joprojām nav vienojušās par mehānismu, kā nodrošināt papildu finansējumu — daļa atbalsta aptuveni 210 mljrd eiro izmantošanu no iesaldētajiem Krievijas Centrālās bankas aktīviem, citas ierosina jaunu kopīgu ES parādu emisiju.
-
ES dalībvalstis atļāvušas Ukrainai no ES aizdevuma finansēt Patriot interceptoru iegādi; nākamā tranše – 3,2 miljardi eiro
ES dalībvalstis apstiprinājušas atkāpi no noteikuma, kas ļauj Ukrainai no 90 miljardu eiro ES aizdevuma (Ukraine Support Loan) finansēt Patriot pretgaisa aizsardzības sistēmu interceptoru iegādi. Nākamā aizdevuma tranše ir 3,2 miljardi eiro, un tā papildina jau izmaksātos 8,4 miljardus eiro. Lēmumu kopīgi sveica Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Marks Rute.
-
ES komisija: nav saņemts oficiāls ASV pieprasījums kompensēt palīdzību Ukrainai
Eiropas Komisija 4. septembrī paziņoja, ka nav saņēmusi nekādu oficiālu ASV pieprasījumu, ar kuru Vašingtona prasītu Eiropai kompensēt ASV palīdzību Ukrainai, kas tika sniegta Džo Baidena prezidentūras laikā. Komisijas preses sekretārs Olofs Gills norādīja, ka iestāde parasti nekomentē «komentārus». Trešdien, 3. septembrī, ASV prezidents Donalds Tramps soctīklā Truth Social paziņoja, ka pieprasīšot Eiropai samaksāt par šo palīdzību.
-
Ukraina lūdz ES finansēt PAC-3 raķešu iegādi Patriot sistēmām
Ukraina oficiāli lūgusi Eiropas Komisiju no ES 90 miljardu eiro aizdevuma piešķirt vairākus miljardus eiro PAC-3 raķešu iegādei Patriot gaisa aizsardzības sistēmām. Komisijas prezidente Urzula fon der Lejena 2. septembrī Briselē, pirms tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Marku Rūtu, apstiprināja pieteikuma saņemšanu un sacīja, ka ES dalībvalstis to pašlaik izskata un process virzās pareizā virzienā.