Ukrainas vicpremjers aicina atgriezties pie iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas idejas
Ukrainas vicpremjerministrs Vsevolods Čencovs pirms neformālās ES ministru sanāksmes Īrijā aicināja atkārtoti apspiest iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, lai segtu Ukrainas finansējuma deficītu šogad un nodrošinātu stratēģiju līdz 2027. gadam. Viņš uzsvēra, ka viens no iespējamiem risinājumiem būtu ES 90 miljardu eiro kredīta izmaksu paātrināšana, vienlaikus meklējot līdzekļus arī no partneriem ārpus ES.
Galvenais
- Ukrainas vicpremjers Vsevolods Čencovs 4. septembrī pirms neformālās ES ministru sanāksmes Īrijā aicināja atgriezties pie iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas idejas
- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis bija novērtējis budžeta deficītu aptuveni 23 miljardu eiro apmērā šim gadam
- Viens no iespējamiem risinājumiem ir ES 90 miljardu eiro kredīta izmaksu paātrināšana; ES jau pārskaitījis 8,5 miljardus eiro
- Čencovs uzsvēra, ka aptuveni trešdaļa Ukrainas vajadzību jānodrošina partneriem ārpus ES, tostarp Norvēģijai, Lielbritānijai, Kanādai, Islandei un Šveicei
- Četras ES dalībvalstis ierosinājušas atjaunot diskusiju par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu
- Beļģija bloķē ieceri, baidoties no iespējamām Krievijas tiesvedībām un finansiālām sekām, un pieprasa garantijas par risku sadali starp visām 27 ES valstīm
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainai ir ievērojams finansējuma trūkums gan aizsardzības, gan civilajām vajadzībām, un Kijiva meklē vairākus finansējuma avotus. Beļģijas pretestība ir apturējusi mehānismu, kura pamatā būtu aptuveni 200 miljardu eiro vērti iesaldētie Krievijas aktīvi, tādēļ četru ES dalībvalstu priekšlikums atjaunot diskusiju ir nozīmīgs pavērsiens. Sarunas saista īstermiņa finansējumu šim gadam ar ilgtermiņa stratēģiju līdz 2027. gadam.
Kas notika
Ukrainas vicpremjers Vsevolods Čencovs 4. septembrī pirms neformālās ES dalībvalstu ministru sanāksmes Īrijā pauda nostāju, ka ir jāpārskata iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas ideja, lai segtu Ukrainas finansējuma deficītu. Viņš skaidroja, ka Ukraina ved sarunas ar ES un citiem partneriem par līdzekļiem šā gada aizsardzības izdevumiem un par stratēģiju līdz 2027. gadam, bet konkrētus ciparus nesniedza. Kā vienu no iespējamiem risinājumiem Čencovs minēja ES 90 miljardu eiro kredīta izmaksu paātrināšanu; līdz šim ES jau ir pārskaitījis 8,5 miljardus eiro. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka aptuveni trešdaļa vajadzību bija plānots segt no partneriem ārpus ES, piemēram, Norvēģijas, Lielbritānijas, Kanādas, Islandes un Šveices. Pagājušā gada priekšlikums par vairāk nekā 200 miljardu eiro izmantošanu bija ticis blokēts, galvenokārt Beļģijas pretestības dēļ, kura baidās no Krievijas tiesvedībām. Čencovs piedāvāja kā pirmo soli pārskatīt ciparus, kā arī veidot plašākas garantijas, iesaistot arī citas valstis, lai risinātu Beļģijas bažas. Četras ES dalībvalstis pašlaik ierosinājušas atjaunot diskusiju par šo mehānismu. Sanāksmi Dublinē vadīja Īrija, kas pašlaik ir ES Padomes prezidējošā valsts.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti virsraksta galveno notikumu — Čencova izteikumus pirms ES ministru tikšanās Īrijā — un uzsver Ukrainas sarunu centienus un finansējuma izaicinājumus, koncentrējoties uz Kijivas pozīciju un meklētajiem risinājumiem.
Konteksts
Pagājušā gada priekšlikums paredzēja izmantot vairāk nekā 200 miljardu eiro vērtus iesaldētos Krievijas aktīvus kā reparāciju kredīta pamatu Ukrainai, taču Beļģija to bloķēja. Sākotnēji bija plānots, ka aptuveni trešdaļu Ukrainas finanšu vajadzību 2026. un 2027. gadam segtu partneri ārpus ES. Beļģijas galvenā bažas ir tāda, ka Krievija varētu vērsties tiesā, tāpēc valsts pieprasa, lai visi 27 ES dalībvalstis solidāri garantētu risku sadali. Daļa Ukrainas sabiedroto uzskata, ka aktīvi būtu jāsaglabā kā iespējamais sviras līdzeklis nākotnes sarunās ar Krieviju, kam Kijiva nepiekrīt un uzstāj, ka pieeja līdzekļiem vajadzīga jau tagad.