ES apspriež Krievijas aktīvu pārvietošanu no Belgijas uz jaunu ES kontrolētu glabātāju
ES tiek apsvērta ideja pārvietot iesaldētos Krievijas aktīvus no Beļģijas Euroclear uz jaunu ES kontrolētu glabātāju, lai atbalstītu Ukrainu un vienlaikus mazinātu Beļģijas tiesiskās bažas. Ukraina jau iesniegusi konkrētu priekšlikumu, taču Brisele to pagaidām vērtīgi uzskata par teorētisku iespēju, ne gatavu plānu.
Galvenais
- Ideja paredzēt Krievijas aktīvu pārvietošanu no Euroclear Beļģijā uz jaunu ES kontrolētu glabātāju.
- Ukrainas Ārlietu un Finanšu ministrijas jau iesniegušas konkrētus priekšlikumus Briselei.
- Juridiskā atbildība tiktu pārnesta no Beļģijas uz ES līmeni, potenciāli novēršot Beļģijas iebildumus.
- Ukraina 2026. gadam deklarējusi 27 miljardu ASV dolāru aizsardzības budžeta deficītu.
- Decembrī ES līderi noraidīja reparāciju aizdevuma priekšlikumu un vienojās aizņemties 90 miljardus eiro 2026.–2027. gadam.
- Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija kopīgi aicināto atsākt darbu pie iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanas.
- ES pagaidām nav izstrādājusi tiesisko un finansiālo mehānismu aktīvu pārvietošanai, un Eiropas Komisijai nav likumdošanas priekšlikuma.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis priekšlikums varētu būt veids, kā apiet Beļģijas veto, kas iepriekš bloķēja iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam. Ja aktīvu glabāšana tiktu pārnesta uz ES līmeni, juridiskā atbildība tiktu dalīta starp visām dalībvalstīm, potenciāli atbrīvojot miljardiem eiro Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai. Ņemot vērā Ukrainas deklarēto 27 miljardu dolāru aizsardzības budžeta deficītu 2026. gadam, jaunu finansējuma avotu atrašana ir steidzami nepieciešama.
Kas notika
Eiropas ekspertu aprindās tiek apspriesta jauna pieeja iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam – mainot ne tikai līdzekļu izmantošanas veidu, bet arī to glabāšanas vietu un atbildīgo iestādi. Ideja paredz aktīvu pārvietošanu no Beļģijas Euroclear uz jaunu ES kontrolētu glabātāju, kas pārnestu juridisko atbildību no Beļģijas uz ES līmeni un novērstu Beļģijas iebildumus, kas iepriekš tika izmantoti, lai bloķētu reparāciju aizdevuma priekšlikumu. Ukrainas Ārlietu ministrija jau nodevusi savu redzējumu Briselei, bet Finanšu ministrija iesniegusi konkrētu priekšlikumu par Eiropas līmeņa mehānisma izveidi. ES šo ideju pagaidām vērtīgi kā teorētisku iespēju – nav izstrādāts ne tiesiskais, ne finansiālais mehānisms, un Eiropas Komisijai nav likumdošanas priekšlikuma. Vienlaikus PACE tiek piedāvāts atsevišķs ceļš – nodot Ukrainai iesaldētos Krievijas līdzekļus, pamatojoties uz ECHR lēmumiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver Ukrainas proaktīvo lomu, atzīmējot, ka Ārlietu un Finanšu ministrijas jau nosūtījušas konkrētus priekšlikumus Briselei. Segments jaun pieej ierāmē kā mehānismu, kā 'pārvarēt Beļģijas veto', un izceļ Ukrainas diplomāticīgo un finansiālo ieguldījumu. Ukrainas izdevumi arī uzsver 27 miljardu dolāru aizsardzības budžeta deficītu kā steidzamības cēloni jaunās idejas virzīšanai.
Konteksts
2025. gada decembrī pēc grūtām sarunām Briseles samitā ES līderi noraidīja Eiropas Komisijas priekšlikumu par tā saukto reparāciju aizdevumu, kas būtu saistīts ar iesaldētajiem Krievijas aktīviem. Tā vietā Eiropadome vienojās, ka ES aizņemsies 90 miljardus eiro finanšu tirgos, garantējot ar kopējo ES budžetu, lai 2026.–2027. gadā pārskaitītu tos Ukrainai kā atbalstu. Beļģija iepriekš bloķēja Krievijas līdzekļu izmantošanu, izmantojot juridiskā riska argumentus. Ukraina kopš 2026. gada augusta sākuma pa diplomātiskiem kanāliem informēja partnerus par finansējuma trūkumu, ko publiski uzsvēra prezidents Volodimirs Zelenskis 24. augustā.