Sibiha aicina Eiropu nekavējoties izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas aizsardzībai
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicinājis Eiropu nekavējoties novirzīt iesaldētos Krievijas suverēnos aktīvus Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai, brīdinot, ka Krievijas rekordlielais 2027. gada militārais budžets liecina par Maskavas nodomu turpināt karu. Viņš iesniedza konkrētu juridisku modeli, kas nodrošinātu kolektīvu ES līmeņa kontroli pār aktīviem, lai novērstu nesamērīgu risku, kas gulsies uz Beļģiju, kurā atrodas lielākā daļa aktīvu.
Galvenais
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha aicināja Eiropu nekavējoties izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai.
- Sibiha paziņoja, ka Krievijas 2027. gada militārais budžets sasniegs rekordlielus 180 miljardus eiro, kas par vairāk nekā 40% pārsniedz 2026. gada aizsardzības izdevumus.
- Sibiha uzsvēra: "Par nodarīto un turpināto kaitējumu maksāt ir jāpašai Krievijai, nevis Eiropas nodokļu maksātājiem."
- 2022. gadā G7 valstis iesaldēja aptuveni 300 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas rezervju, no kurām aptuveni 210 miljardi eiro atrodas ES.
- 2024. gadā G7 izsniedza Ukrainai 50 miljardu dolāru aizdevumu, ko nodrošināja nākotnes ienākumi no iesaldētajiem Krievijas aktīviem; 2025. gada decembrī ES padarīja aktīvu iesaldēšanu beztermiņa.
- Augusta beigās Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija aicināja Eiropas Komisiju atsākt diskusiju par iesaldēto Krievijas aktīvu pilnīgu izmantošanu.
- Ukrainas Finanšu ministrija ierosināja nodot aktīvus kolektīvai ES kontrolei, lai lēmums un atbildība būtu Eiropas, nevis tikai Beļģijas.
- Septembrī Beļģija vēl nebija atbalstījusi aktīvu pārvietošanu no Euroclear uz ES līmeni.
Kāpēc tas ir svarīgi
Sibiha publiski aicina Eiropu pāriet no Krievijas aktīvu iesaldēšanas pie to aktīvas izmantošanas Ukrainas atbalstam, piedāvājot konkrētu juridisku risinājumu — kolektīvu ES līmeņa kontroli, kas novērstu nesamērīgu riska sadalījumu, jo īpaši Beļģijai, kurā atrodas lielākā daļa aktīvu. Viņš Krievijas 2027. gada rekordlielo militāro budžetu izmanto kā pierādījumu, ka Maskava negrasās beigt karu, un sasaista jautājumu ar gaidāmajām Eiropas vēlēšanām, to pasniežot kā politiskās gribas pārbaudījumu.
Kas notika
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha publiski aicinājis Eiropas Savienību nekavējoties izmantot iesaldētos Krievijas suverēnos aktīvus Ukrainas aizsardzībai un atjaunošanai. Viņš norādīja, ka Krievijas 2027. gada militārais budžets sasniegs rekordlielus 180 miljardus eiro, kas par vairāk nekā 40% pārsniedz 2026. gada aizsardzības izdevumus, un interpretēja šos skaitļus kā apliecinājumu, ka Maskava izvēlas turpināt karu. Sibiha uzsvēra, ka par Krievijas nodarīto kaitējumu jāmaksā pašai Krievijai, nevis Eiropas nodokļu maksātājiem, un ka tas, kas attur Krieviju, ir Ukrainas spēja turpināt cīņu — ko Eiropas lēmums finansētu. Viņš piedāvāja konkrētu juridisku arhitektūru: Ukrainas Finanšu ministrija iesniegusi Eiropas Komisijai priekšlikumu nodot aktīvus kolektīvai ES kontrolei, lai lēmums un atbildība būtu Eiropas, nevis tikai Beļģijas, kurā lielākā daļa aktīvu atrodas Euroclear depozitārijā. Sibiha uzsvēra, ka Ukrainas piedāvājums ir atgriežams: juridiskais nosaukums paliek Eiropas struktūrā, Ukraina saņem finansējumu, nevis īpašumtiesības, un shēma tiek izbeigta, kad Krievija samaksā. Viņš arī norādīja, ka Ukraina negrasās konfiscēt aktīvus, pieņemt lēmumu tikai Beļģijas līmenī vai radīt precedentu citiem, jo vienīgi viena valsts atbilst agresīva kara, ko nosodījusi ANO Ģenerālā asambleja, kritērijam. Augusta beigās Zviedrija, Nīderlande, Spānija un Polija bija aicinājušas Eiropas Komisiju atsākt diskusiju par iesaldēto Krievijas aktīvu pilnīgu izmantošanu, un Sibiha pateicās šīm četrām valstīm, ierosinot pāriet pie juridiska procesa: izveidot pastāvīgu platformu, iesaistīt ekspertus un sagatavot lēmumu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti kopumā ziņo par Sibihas priekšlikumu, taču atšķirības parādās jautājumā par iespējamo Krievijas atbildi. Sibiha noraida bažas, ka aktīvu izmantošana varētu rosināt Maskavu konfiscēt Rietumu aktīvus, norādot, ka Krievija to dara jau kopš 2022. gada un iesaldēšana to nav apturējusi. Savukārt Beļģijas pārstāvis paziņojis, ka jebkuram lēmumam pilnībā jāaizsargā gan paši aktīvi, gan Euroclear un Beļģijas valsts saistības no Maskavas tiesas prasībām, kas atspoguļo Beļģijas nevēlēšanos uzņemties šo risku vienpersoniski.
Konteksts
2022. gadā G7 valstis iesaldēja aptuveni 300 miljardus eiro Krievijas Centrālās bankas rezervju, no kurām aptuveni 210 miljardi eiro atrodas ES. 2024. gadā G7 izsniedza Ukrainai 50 miljardu dolāru aizdevumu, ko nodrošināja nākotnes ārkārtas peļņa no iesaldētajiem Krievijas aktīviem. 2025. gada decembrī ES padarīja Krievijas aktīvu iesaldēšanu beztermiņa. Lielākā daļa iesaldēto aktīvu atrodas Beļģijas Euroclear depozitārijā, un Beļģija līdz šim nav atbalstījusi aktīvu nodošanu ES līmeņa kontrolei. Sibiha atsaucas uz 2022. gada novembra ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju, kas atzīst Krievijas pienākumu kompensēt nodarīto kaitējumu, kā juridisku pamatojumu pretpasākumiem. Ukrainas priekšlikums ir strukturēts tā, lai būtu atgriežams: juridiskais nosaukums paliek Eiropas struktūrā, Ukraina saņem finansējumu, nevis īpašumtiesības, un shēma tiek izbeigta, kad Krievija samaksā.