ES Vispārējā tiesa noraidījusi Ungārijas prasību par iesaldēto Krievijas aktīvu ienākumu izmantošanu
ES Vispārējā tiesa noraidījusi Ungārijas prasību, ar kuru Budapešta centās bloķēt iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu ienākumu novirzīšanu militārajam atbalstam Ukrainai. Tiesa lēma, ka tai nav jurisdikcijas izskatīt šo lietu, jo strīdīgais lēmums ir ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā, kas lielākoties ir aizsargāta no tiesas pārskata. Prasību bija iesniegusi iepriekšējā Orbāna valdība 2025. gada jūlijā.
Galvenais
- ES Vispārējā tiesa (otra augstākā tiesu instance ES) noraidīja Ungārijas prasību, atzīstot, ka tai nav jurisdikcijas izskatīt šo lietu.
- Ungārija prasību iesniedza 2025. gada jūlijā, iebilstot pret Padomes 2024. gada 21. maija lēmumu un Eiropas Miera fonda komitejas 2025. gada marta lēmumu.
- Tiesa pieņēma prasību izskatīšanai 2025. gada 25. augustā, bet vēlāk to noraidīja.
- Tiesa norādīja, ka strīdīgais lēmums ir ES kopējās ārpolitikas un drošības politikas stratēģiska izvēle un neietilpst izņēmumos, kas ļautu tiesai iejaukties šajā jomā.
- Ungārija apgalvoja, ka tās atturēšanās balsojumā par mehānismu nenozīmēja piekrišanu turpmākiem lēmumiem par līdzekļu novirzīšanu caur Eiropas Miera fondu.
- Prasību bija iesniegusi iepriekšējā Viktora Orbāna valdība; pēc aprīļa vēlēšanām jaunā Pētera Magyar valdība mainīja ārpolitikas doktrīnu, atzīstot Krieviju par draudu.
- Kopējais iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu apjoms ES un G7 valstīs tiek lēsts vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā.
Kāpēc tas ir svarīgi
Tiesas lēmums novērš Ungārijas radīto tiesisko šķērsli iesaldēto Krievijas suverēno aktīvu ienākumu novirzīšanai uz Eiropas Miera fondu militārajam atbalstam Ukrainai. Tas apstiprina, ka lēmumi par šādu ienākumu izmantošanu ietilpst ES kopējā ārpolitikas un drošības politikā, kas lielākoties ir pasargāta no tiesas pārskata. Lietu bija iesniegusi iepriekšējā Ungārijas valdība, savukārt jaunā Magyar valdība ir mainījusi politiku, atbalstot Ukrainu un atzīstot Krieviju par draudu.
Kas notika
ES Vispārējā tiesa 2026. gada 9. septembrī noraidīja Ungārijas prasību, ar kuru Budapešta centās apturēt iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu ienākumu izmantošanu militārajam atbalstam Ukrainai. Tiesa lēma, ka tai nav jurisdikcijas izskatīt šo lietu, jo strīdīgie lēmumi — ES Padomes 2024. gada 21. maija lēmums par ienākumu novirzīšanas noteikumiem un Eiropas Miera fonda komitejas 2025. gada marta lēmums par pirmā tranšu izmantošanu — ietilpst ES kopējā ārpolitikas un drošības politikā, kas ir aizsargāta no tiesas pārskata. Tiesa arī konstatēja, ka lieta neietilpst Līguma izņēmumos, kas ļautu tiesai iejaukties šajā jomā. Prasību 2025. gada jūlijā bija iesniegusi iepriekšējā Viktora Orbāna valdība, pieprasotot atcelt abus lēmumus, jo Ungārijas atturēšanās balsojumā par mehānismu, pēc Budapeštas domām, nenozīmēja piekrišanu turpmākajiem lēmumiem par līdzekļu izmantošanu bez tās atbalsta. ES puse norādīja, ka Ungārijas atturēšanās, nevis balsošana pret, liegt tai tiesības bloķēt lēmumus. Ungārija arī apgalvoja, ka Eiropas Miera fonda komiteja ir pārkāpusi ES tiesības, ignorējot tās veto ar argumentu, ka Ungārija nav "ieguldītāja dalībvalsts". Tiesa pieņēma prasību izskatīšanai 2025. gada 25. augustā, bet pēc būtības to neizskatīja, vien noraidot to jurisdikcijas trūkuma dēļ.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas avoti uzsver, ka tiesas lēmums nostājas Ukrainas pusē, novēršot Ungārijas mēģinājumu bloķēt Krievijas aktīvu ienākumu izmantošanu militārajam atbalstam. Rakstos uzsvērts ģeopolitiskais konteksts — pretstats starp iepriekšējās Orbāna valdības iesniegto prasību un jaunās Magyar valdības pārskatīto ārpolitiku, kas atzīst Krieviju par draudu un atbalsta Ukrainas teritoriālo integritāti. Tāpat tiek akcentēts iesaldēto Krievijas aktīvu finansiālais mērogs un rietumvalstu diskusijas par iespējamu pilnīgu aktīvu konfiskāciju vai to izmantošanu Ukraine Loan Cooperation Mechanism ietvaros līdz 45 miljardiem eiro.
Konteksts
Eiropas Miera fondu ES Padome izveidoja 2021. gadā, lai finansētu ES darbības kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā; no 2022. līdz 2024. gadam caur to ES Ukrainas ārkārtas militārajām un aizsardzības vajadzībām mobilizēja 6,1 miljardu eiro, vēlāk palielinot fondu par 5 miljardiem eiro līdz kopumā 11,1 miljardam eiro. Kopējais iesaldēto Krievijas Centrālās bankas aktīvu apjoms ES un G7 valstīs tiek lēsts vairāk nekā 200 miljardu eiro apmērā, lielākā daļa atrodas Eiropas jurisdikcijā, ievērojama daļa — Beļģijas depozitārijā Euroclear. Rietumvalstis turpina apspriest iespēju pilnībā konfiscēt Krievijas aktīvus vai izmantot tos Ukraine Loan Cooperation Mechanism ietvaros, potenciāli finansējot Ukrainu līdz 45 miljardiem eiro. Pēc aprīļa parlamenta vēlēšanām Ungārijas jaunā valdība premjerministra Pētera Magyar vadībā pārskatīja ārpolitikas doktrīnu, atzīstot Krieviju par draudu un atbalstot Ukrainas teritoriālo integritāti; 8. septembrī Budapešta izraidīja desmit Krievijas diplomātus.