ES dalībvalstis vienojas par 6,6 miljardu eiro izmantošanu Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda
Eiropas Savienības dalībvalstis 25. septembrī vienojās par 6,6 miljardu eiro izmantošanas nosacījumiem Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda (EPF), tādējādi atceļot Ungārijas veto, kas bija bloķējis šo finansējumu kopš 2023. gada pavasara. Par vienošanos paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa. No summas 900 miljoni eiro nonāks ES Militārās palīdzības misijā Ukrainai, 1 miljards eiro – jaunai kopīgai militārā aprīkojuma iepirkšanai, bet atlikušie 4,7 miljardi eiro segs ES dalībvalstu izmaksas par iepriekš sniegto militāro palīdzību Ukrainai.
Galvenais
- ES dalībvalstis 25. septembrī vienojās par 6,6 miljardu eiro piešķiršanas nosacījumiem Ukrainai no Eiropas Miera fonda.
- Par vienošanos savā X kontā paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa.
- 900 miljoni eiro novirzīti ES Militārās palīdzības misijai Ukrainai (EUMAM Ukraine).
- 1 miljards eiro paredzēts jaunam kopīgam militārā aprīkojuma iepirkumam.
- 4,7 miljardi eiro tiks izmantoti, lai atlīdzinātu ES dalībvalstu izdevumus par iepriekš sniegto militāro palīdzību Ukrainai.
- EPF finansējums Ukrainai bijis bloķēts kopš 2023. gada pavasara Ungārijas veto dēļ; veto atcēlis jaunais premjerministrs Pēters Maģārs.
- Galīgais lēmums par finansējuma piešķiršanu vēl oficiāli jāpieņem ES aizsardzības ministriem ES Padomes sanāksmē pirmdien.
Kāpēc tas ir svarīgi
Vienošanās atbloķē nozīmīgu militāro un aizsardzības finansējumu Ukrainai pēc vairāk nekā divus gadus ilguša ES iekšēja strīda par Ungārijas veto. Tā ir tieši saistīta ar Ukrainas aizsardzības finansējuma vajadzībām, tostarp ziņoto Aizsardzības ministrijas budžeta deficītu, kas apdraud dronu piegādes. Lēmums arī demonstrē ES gatavību turpināt un paplašināt militāro palīdzību Ukrainai, neraugoties uz Krievijas hibrīduzbrukumiem.
Kas notika
25. septembrī ES dalībvalstis vienojās par nosacījumiem 6,6 miljardu eiro izmantošanai Ukrainas atbalstam no Eiropas Miera fonda. Šo vienošanos savā X kontā paziņoja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Kaja Kallasa, uzsverot, ka lēmums ir "labas ziņas Ukrainai un sliktas ziņas Krievijai". No kopējās summas 900 miljoni eiro tiks novirzīti ES Militārās palīdzības misijai Ukrainai (EUMAM Ukraine), 1 miljards eiro – jaunām kopīgām militārā aprīkojuma iepirkuma procedūrām, bet atlikušie 4,7 miljardi eiro atlīdzinās ES dalībvalstu izdevumus par jau sniegto militāro palīdzību Ukrainai. Daļa dalībvalstu, tostarp Zviedrija un Vācija, jau paziņojušas, ka savu kompensācijas daļu novirzīs tālākam atbalstam Ukrainai. Galīgais lēmums par finansējuma izmantošanas mehānismu vēl jāpieņem formāli ES aizsardzības ministriem Padomes sanāksmē pirmdien.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Vienīgais avots, kas ziņo citādi par summas apmēru, ir Honkongas angļu valodas izdevums South China Morning Post – tā virsraksts min 7,5 miljardus ASV dolāru, kamēr visi pārējie avoti, tostarp Ukrainas un ES izdevumi, atsaucas uz 6,6 miljardiem eiro no Eiropas Miera fonda. Šī atšķirība, visticamāk, ir saistīta ar valūtas konvertāciju, taču skaitļi nav savienojami.
Kur atspoguļojums atšķiras
Vācija iepriekš rosināja visu 6,6 miljardu eiro summu novirzīt tieši Ukrainai, taču ne visas ES dalībvalstis atbalstīja šo priekšlikumu. Jūnijā Polija to iebilda, pieprasot pilnīgu tās 450 miljonu eiro kompensāciju par palīdzību, kas sniegta Ukrainai caur fondu. Vienošanās rezultātā 4,7 miljardi eiro ir piešķirti kompensācijai dalībvalstīm, nevis tiešai pārskaitīšanai Ukrainai, kas atspoguļo šo kompromisu.
Konteksts
Eiropas Miera fonds (EPF) ir ārpusbudžeta ES instruments 17 miljardu eiro apmērā, kas izveidots 2021. gada martā, lai finansētu militāro un aizsardzības palīdzību partnervalstīm. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī EPF pirmo reizi tika izmantots, lai finansētu letalāla ieroču piegādes trešajai valstij, kura atrodas zem uzbrukuma. Maksājumi no EPF prasa visu ES dalībvalstu vienbalsīgu apstiprinājumu, un tieši tāpēc Ungārijas veto varēja nobloķēt finansējumu. Šis finansējums Ukrainai bija nobloķēts kopš 2023. gada pavasara līdz Ungārijas jaunā premjerministra Pētera Maģāra nākšanai pie varas pēc uzvaras pār Viktoru Orbānu vēlēšanās. 18. septembrī Eiropas Komisiju atsevišķi piešķīra 3,3 miljardus eiro Ukrainai dronu un raķešu iegādei, savukārt Ukrainai ir ziņots Aizsardzības ministrijas budžeta deficīts 27 miljardu ASV dolāru apmērā, par kura iespējamiem risinājumiem pašlaik notiek sarunas ar EK un SVF.