ES plāno pārliecināt Kanādu un Lielbritāniju palielināt atbalstu Ukrainai
Eiropas Savienība gatavojas nākamajos sammitos ar Kanādu un Lielbritāniju aicināt šīs valstis palielināt finansiālo atbalstu Ukrainai, lai segtu prognozēto 70 miljardu eiro finansējuma trūkumu 2027. gadā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES un tās dalībvalstis nodrošina 80% no visa ārējā atbalsta Ukrainai, un uzsvēra, ka citiem partneriem ir steidzami jāaktivizē pūliņi. ES diplomāti un ierēdņi tomēr negaida, ka samitu rezultātā tiks noslēgta oficiāla vienošanās.
Galvenais
- ES gatavojas pārliecināt Kanādu un Lielbritāniju palielināt atbalstu Ukrainai 70 miljardu eiro finansējuma trūkuma segšanai 2027. gadā
- ES–Kanādas samits paredzēts 29.–30. oktobrī, ES–Lielbritānijas samits — 20. novembrī
- ES un tās dalībvalstis nodrošina 80% no ārējā atbalsta Ukrainai, paziņojusi Urzula fon der Leiena
- ES jau apņēmusies piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu 2026.–2027. gadam, kas sedz aptuveni divas trešdaļas vajadzību
- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis ES līderiem nodrošināt vismaz 70 miljardu eiro papildu starptautiskās palīdzības 2027. gadā
- Diplomāti negaida oficiālas vienošanās noslēgšanu ar Kanādu un Lielbritāniju
- ES vienlaikus spiež arī Japānu un Austrāliju palielināt savu ieguldījumu
Kāpēc tas ir svarīgi
ES meklē veidus, kā paplašināt finansiālā atbalsta slogu Ukrainai ārpus savām dalībvalstīm, jo Kijiva saskaras ar prognozētu 70 miljardu eiro budžeta deficītu 2027. gadā. Nākamie samiti ar Kanādu 29.–30. oktobrī un Lielbritāniju 20. novembrī būs augstākais līmenis, kurā Brisele izklāstīs šo lūgumu. Eiropas Komisija šo aicinājumu ir publiski pozicionējusi kā atbildi uz pieaugošajām Ukrainas vajadzībām, nevis kritiku esošajiem partneriem. ES jau ir apņēmusies piešķirt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 2026.–2027. gadam un tagad cer, ka citi partneri segs atlikušos aptuveni 45 miljardus eiro, ko no tiem bija gaidīts.
Kas notika
ES gatavojas nākamajos samitos ar Kanādu (29.–30. oktobrī) un Lielbritāniju (20. novembrī) aicināt šīs valstis palielināt finansiālo atbalstu Ukrainai, lai segtu 70 miljardu eiro finansējuma trūkumu, ar kuru Kijiva saskarsies 2027. gadā. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka ES un tās dalībvalstis nodrošina 80% no ārējā atbalsta Ukrainai, un uzsvēra, ka citiem partneriem ir steidzami jāaktivizē centieni. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis lūdzis ES līderiem nodrošināt vismaz 70 miljardu eiro papildu starptautiskās palīdzības 2027. gadā, norādot, ka karš valstij izmaksās aptuveni 155 miljardus eiro. ES jau apņēmusies piešķirt Ukrainai 90 miljardu eiro aizdevumu 2026.–2027. gadam, kas sedz aptuveni divas trešdaļas vajadzību. ES bija plānojusi, ka pārējie partneri — Kanāda, Japāna, Dienvidkoreja, Austrālija un Norvēģija — nodrošinās vēl 45 miljardus eiro, taču ievērojama daļa šo līdzekļu pienāk lēni. Eiropas Komisija vēl nav noteikusi, ko tieši lūgs Kanādai un Lielbritānijai un kā šie pieprasījumi varētu būt saistīti ar tirdzniecības un aizsardzības sarunām. ES diplomāti un ierēdņi negaida oficiālas vienošanās noslēgšanu ar šīm valstīm, bet atzīmē, ka atbalsts Ukrainai, visticamāk, ietekmēs politisko gaisotni ap sarunām. Vienlaikus ES arī spiež Japānu un Austrāliju palielināt savu ieguldījumu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi piegādātie avoti ir Ukrainas mediji, un tie stāstu piedēvē Politico, atspoguļojot to lielākoties tādos pašos terminos kā sākotnējā ziņā. Ukrainas valodā esošā informācija izceļ 70 miljardu eiro trūkuma apmēru un ES aicinājumu Kanādai un Lielbritānijai, uzsverot, ka Ukrainai ir vajadzīga partneru iesaiste. Vairāki Ukrainas mediji šo aicinājumu liek plašākā kontekstā — ES 90 miljardu eiro apņemšanās, gaidīto līdzekļu lēna nonākšana no citiem partneriem un papildu finansēšanas mehānismu meklējumi, piemēram, iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošana. Ukrainas informācijas telpa ievērojamu vietu velta politiskajam fonam, tostarp riskam, ka pēc 2027. gada vēlēšanām vairākās Eiropas valstīs var tikt ietekmēta turpmākā palīdzība, kā arī neskaidrībai par ASV atbalstu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Piegādātajā avotu kopumā nav ārpus Ukrainas bāzētu mediju, tāpēc metadata nav starptautiska redakcionālā rakursa, ko salīdzināt ar Ukrainas informācijas telpu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Pastāv domstarpības par Japānas ieguldījumu: ES ierēdņi apgalvo, ka Japāna atpaliek no gaidītā 2026. gada ieguldījuma apjoma, savukārt ar Japānas nostāju pazīstams avots to noraida un norāda, ka Tokija jau piešķīrusi Kijivai aptuveni 20 miljardus dolāru. Otrs strīds skar Austrāliju: ES ierēdņi saka, ka spiež Austrāliju palielināt ieguldījumu Ukrainai 2027. gadā, bet Austrālija paziņo, ka šādu pieprasījumu nav saņēmusi.
Konteksts
Saskaņā ar Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas teikto, ES un tās dalībvalstis nodrošina aptuveni 80% no visa ārējā atbalsta Ukrainai. 2025. gada decembrī Eiropadome nolēma 2026.–2027. gadam piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro atbalsta, kas sedz aptuveni divas trešdaļas no Kijivas gaidītajām vajadzībām. Atlikušo trešdaļu bija plānots saņemt no citiem partneriem, tostarp Kanādas, Japānas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Norvēģijas, taču ievērojama daļa šā finansējuma pienāk lēni, jo valdības vēl nav apstiprinājušas vai izmaksājušas to. Ukrainas finansēšanas vajadzības pieaug, ņemot vērā pastiprināto Krievijas uzbrukumu, plašākas ģeopolītiskās izmaksas un nenoteiktību par ASV turpmāko atbalstu Kijivai. ES ierēdņi izsver divus veidus, kā segt trūkumu: papildu ārējo aizņēmumu piesaisti vai iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu, un viņi apzinās, ka vēlēšanas vairākās Eiropas valstīs 2027. gadā var ietekmēt turpmāko atbalstu.