Ukraina lūdz Eiropas partneriem vēl 27 miljardus dolāru līdz gada beigām
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstījis Eiropas partneriem, ka līdz 2026. gada beigām Ukrainai papildus nepieciešami 27 miljardi dolāru. Eiropas amatpersonas, kas negaidīja tik lielu deficītu, tagad novērtē tā apmēru, cēloņus un iespējamos finansējuma avotus, vienlaikus apsverot iespēju paātrināt jau apstiprinātā ES kredīta izmaksu.
Galvenais
- Zelenskis Eiropas partneriem paziņoja, ka Ukrainai līdz gada beigām nepieciešami vēl 27 miljardi dolāru.
- Eiropas amatpersonas bija pārsteigtas par tik lielu deficītu un vaicā par izdevumu efektivitāti un pieprasījuma pamatotību.
- Astoņi Eiropas diplomāti un amatpersonas par reālāko variantu uzskata jau apstiprinātā ES kredīta izmaksas paātrināšanu, taču tas vēl nav saskaņots.
- Ukrainai trūkst ballistisko raķu pārtvērēju, un tā cenšas paplašināt savu analogu ražošanu.
- Ukrainas Finanšu ministrija nākamā gada budžeta deficītu lēš ap 16 miljardiem eiro, bet Nacionālā banka – ārējā finansējuma vajadzību 12,7 miljardu dolāru apmērā.
- Ukraina lūgusi arī Lielbritāniju, Kanādu un Japānu palīdzēt segt finanšu trūkumu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Negaidīti lielais finansējuma pieprasījums rada tuvas termiņa izaicinājumu laikā, kad Ukraina ir atkarīga no sabiedroto atbalsta. Eiropas amatpersonas izvērtē, vai deficīts atspoguļo patiesu finansējuma trūkumu, nepieciešamību palielināt izdevumus vai pārvērtētas vajadzības. Kredīta izmaksas paātrināšana nodrošinātu līdzekļus ātrāk, bet samazinātu finansējumu nākamajam gadam, bet neizšķirta strīda dēļ par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu paliek liels potenciāls avots neatrisināts.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Eiropas partneriem paziņoja, ka līdz 2026. gada beigām Ukrainai papildus nepieciešami 27 miljardi dolāru. Eiropas amatpersonas, kas bija aprīlī apstiprinājušas vairāk nekā 100 miljardu dolāru kredītu Ukrainai ar izmaksu divos gados, atzina, ka tik lielu deficītu negaidīja. Tās tagad mēģina noteikt precīzu trūkuma apmēru, cēloņus un iespējamos finansēšanas veidus. Dažas amatpersonas privāti apšaubīja izdevumu efektivitāti un vaicāja, vai Ukrainas vajadzības nav pārspīlētas. Astoņi Eiropas diplomāti un amatpersonas par vienu no reālistiskākajiem risinājumiem uzskata jau apstiprinātā ES kredīta izmaksas paātrināšanu, taču Eiropas Komisijas amatpersonas vēl tikai novērtē situāciju. Ukraina lūgusi palīdzību arī Lielbritānijai, Kanādai un Japānai, kā arī aicinājusi ES izmantot vairāk nekā 200 miljardus dolāru iesaldēto Krievijas aktīvu, kas glabājas Euroclear depozitārijā Briselē. Ukrainas Finanšu ministrija nākamā gada budžeta deficītu lēš ap 16 miljardiem eiro, bet Nacionālā banka – ārējā finansējuma vajadzību 12,7 miljardu dolāru apmērā. Pēc Zelenska teiktā, papildu vajadzības ietver ieroču iepirkumus, karavīru algas un izmaksas kritušo karavīru ģimenēm.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver papildu finansējuma apmēru un tūlītējo spiedienu uz aizsardzības izdevumiem. Ukrainas amatpersonas meklē finansējumu no vairākiem starptautiskajiem partneriem, vienlaikus risinot ieroču iepirkumu, karavīru algu un kritušo karavīru ģimeņu atbalsta vajadzības. Ziņojumi iesaldētos Krievijas aktīvus piedāvā kā potenciāli svarīgu ātras finansēšanas avotu un uzsver nepieciešamību skaidrot finansējuma trūkumu Eiropas amatpersonām. Parlaments budžeta komitejas vadītāja Roksolana Pidlasa skaidroja, ka gada sākumā tika prognozēts aptuveni 7,5 miljardu dolāru trūkums, bet Krievijas uzbrukumi rūpniecībai un labības eksporta koridoriem izraisījuši aptuveni pusi gaidīto ieņēmumu zaudējumu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie ziņojumi uzsver Eiropas amatpersonu pārsteigumu par tik lielu deficītu un to jautājumus par izdevumu efektivitāti un pieprasījuma pamatotību. Eiropas amatpersonas tiek raksturotas kā tādas, kas novērtē precīzu trūkuma apmēru un cēloņus, līdzsvarojot finansēšanas iespējas ar vietējām budžeta prioritātēm. Beļģijas pretestība iesaldēto Krievijas aktīvu konfiskācijai tiek uzsvērta kā šķērslis šo aktīvu izmantošanai Ukrainas atbalstam.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti ziņo par dažādiem laika periodiem, kuros Ukrainai zaudēti aptuveni puse gaidīto ieņēmumu Krievijas uzbrukumu dēļ – vieni avoti to attiecina uz 2025. gadu kopumā, citi – uz pēdējo mēnesi. Tāpat ziņotais papildu starptautiskās palīdzības apjoms atšķiras: saistībā ar aizsardzības budžeta deficītu minēti 27 miljardi dolāru, bet Pidlasa minējusi 29,5 miljardu dolāru nepieciešamību.
Konteksts
ES aprīlī apstiprināja vairāk nekā 100 miljardu dolāru kredītu Ukrainai ar izmaksu divos gados – pusi 2026. gadā un atlikumu 2027. gadā. Vairāk nekā 200 miljardi dolāru iesaldēto Krievijas suverēno aktīvu glabājas Euroclear depozitārijā Briselē, un Beļģija iestājas pret to konfiskāciju, bažījoties par precedentu un finansiālo stabilitāti. ASV ir apturējusi finansiālo atbalstu Kijivai, padarot Eiropas finansējumu vēl nozīmīgāku. Ukraina vēršas arī pie Lielbritānijas, Kanādas un Japānas, bet vēl nav publicējusi pilnu īstermiņa budžeta vajadzību sadalījumu.