Ukraina lūdz ES izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus 2027. gada finansējuma segšanai

Kāpēc tas ir svarīgi

Ukrainas pieprasījums desmitiem miljardu eiro apmērā nāk laikā, kad jau saskaņotais ES finansējums tiek kavēts Ukrainas reformu tempa dēļ, un piespiež Briseli pārskatīt jautājumu par aptuveni 210 miljardu eiro iesaldēto Krievisko aktīvu izmantošanu, ko Beļģija, Itālija un Francija jau iepriekš bloķēja. 2027. gadā Francijā, Spānijā, Polijā un Itālijā gaidāmās nacionālās vēlēšanas padara turpmāku finansējumu politiski jutīgu, turklāt kopš 2025. gada sākuma ASV nav sniegušas Ukrainai nekādu finansiālu atbalstu, palielinot slogu uz Eiropas donoriem.

Kas notika

29. septembrī Briselē, Eiropas Komisijas galvenajā mītnē, notika Ukrainas galveno donoru – ES, G7 valstu, Norvēģijas, Dienvidkorejas un SVF – tikšanās ar Ukrainas delegāciju, lai novērtētu Kijivas finansiālās vajadzības. Ukrainas finanšu ministrs Serhijs Marčenko paziņoja, ka 2027. gadam nepieciešami aptuveni 78 miljardi dolāru jeb aptuveni 69 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 40 miljardi eiro ir militārajiem izdevumiem un 29 miljardi eiro valsts funkcionēšanai. Ministrs aicināja ES izmantot iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus (aptuveni 210 miljardi eiro, no kuriem aptuveni 180 miljardi eiro atrodas Beļģijas depozitārijā Euroclear) kā praktisku un godīgu finansējuma avotu un mudināja izveidot centralizētu ES mehānismu ar pienācīgu juridisku pamatojumu.

Marčenko uzsvēra, ka esošais 90 miljardu eiro ES aizdevums, kas sadalīts 45 miljardiem eiro 2026. gadam un 45 miljardiem eiro 2027. gadam (30 miljardi eiro gadā aizsardzībai un 15 miljardi eiro budžetam), ir nepietiekams. No šī aizdevuma līdz septembra vidum Brisele jau izmaksājusi 15 miljardus eiro ieroču iegādei, bet 15 miljardu eiro budžeta tranše joprojām nav pieejama, jo Ukraina nav pabeigusi saskaņotās reformas, tostarp pretkorupcijas pasākumus. Eiropas Komisāra paplašināšanās jautājumos Marta Kos donoru konferencē uzsvēra, ka Ukraina šīs reformas īstenot, lai saņemtu turpmāku atbalstu.

Viens Eiropas diplomāts Briselē jauno Ukrainas pieprasījumu raksturoja ar frāzi "Šķiet, ka mēs laistām tuksnesi". Diskusijas par papildu ES finansējumu gaidāmas ES finanšu ministru sanāksmē 9. oktobrī vai Eiropadomē oktobra vidū.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji (ZN.UA, NV, LIGA.net, Forbes Ukraine) ziņošanā uzsver Ukrainas pieprasījuma apmēru – 78 miljardu dolāru jeb 70 miljardu eiro vajadzību 2027. gadam – un Marčenko argumentus Briselē un Eiropas Politikas centrā. Kijiva iesaldētos Krievijas aktīvus piedāvā kā "praktisku un godīgu" finansējuma avotu, kas nodrošinātu Maskavas atbildību par agresiju. Ukraina atspoguļo atbalstošās balsis ES – Zviedrijas, Nīderlandes, Spānijas, Polijas un Baltijas valstu nostāju, kā arī 123 Eiropas Parlamenta deputātu aicinājumu atsākt diskusijas. Kā problēmas cēloņi minēti Krievijas pastiprinātie triecieni un Melnās jūras graudu eksporta blokāde, kas samazinājusi lauksaimniecības eksportu par 60% un valūtas ieņēmumus.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Francijas avots Le Monde uzsver ES skepticismu: diplomāta "laistām tuksnesi" citātu, Eiropas Komisijas nevēlēšanos atgriezties pie aktīvu izmantošanas jautājuma, kamēr 90 miljardu eiro aizdevuma izmaksa nav pabeigta, kā arī politisko jutīgumu 2027. gada vēlēšanu kontekstā Francijā, Spānijā, Polijā un Itālijā. Starptautiskā ziņošana centrē Beļģijas pretestību (tiesiskā riska apsvērumi ap Euroclear) un Itālijas un Francijas skepticismu, vienlaikus uzsverot, ka ES tūlītējais uzdevums ir reformām piesaistītā jau saskaņotā 90 miljardu eiro aizdevuma izmaksa un Martas Kos vēstījums par reformu īstenošanu. Tiek aplūkoti alternatīvi ES finansējuma avoti – Eiropas Miera fonds (6,6 miljardi eiro), Ursulas fon der Leienas priekšlikums pārdalīt aptuveni 20 miljardu eiro no 150 miljardu eiro ES pārmunīcijas aizdevuma un 100 miljardu eiro Ukrainas atbalsta līnija 2028.–2034. gada DFS – un atzīmēts, ka Vācija, "taupīgie" sabiedrotie, Berlīne un Parīze pret daļu no tiem iebilst.

Kur atspoguļojums atšķiras

Datu avoti atšķiras 2027. gada finansējuma trūkuma struktūras aprakstā. Ukrainas Finanšu ministrijas dati (pēc Euronews/Le Monde ziņojumiem) to sadala kā 32,6 miljardus dolāru budžeta vajadzībām un 45 miljardus dolāru aizsardzības vajadzībām, kopumā aptuveni 78 miljardus dolāru (≈68,77 miljardus eiro). Savukārt Marčenko Briseles prezentācijā to pašu 2027. gada pieprasījumu formulēja kā 40 miljardus eiro militārajiem izdevumiem un 29 miljardus eiro valsts pakalpojumiem, kopumā aptuveni 69 miljardus eiro. Bez tam avoti atšķiras attiecībā uz Euroclear glabāto iesaldēto Krievijas aktīvu apmēru: lielākā daļa avotu min aptuveni 210 miljardu eiro ES iesaldēto Krievijas aktīvu, bet par daļu Euroclear daži avoti raksta "lielākā daļa", citi precizē aptuveni 180 miljardus eiro, bet 2025. gada septembra Eiropas Parlamenta aicinājumā minēti "vairāk nekā 200 miljardi eiro".

Konteksts

Krievijas Centrālās bankas aktīvi ES ir iesaldēti kopš 2022. gada februāra, un lielākā daļa no tiem atrodas Beļģijas depozitārijā Euroclear; tie ir ģenerējuši aptuveni 8 miljardus eiro ārkārtas peļņas, no kuriem vēl 1,4 miljardi eiro tika ziņoti augustā. 2024. gada decembrī Beļģija izveidoja ES samita vairākumu, kas noraidīja Eiropas Komisijas priekšlikumu izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus kā pamatu bezprocentu kredītlīnijai Ukrainai. Kā alternatīva tika panākta vienošanās par 90 miljardu eiro aizdevumu, ko nodrošina kopējais parāds, kas vienlīdz sadalīts starp 2026. un 2027. gadu (30 miljardi eiro gadā aizsardzībai un 15 miljardi eiro budžetam); līdz septembra vidum Brisele bija izmaksājusi 15 miljardus eiro ieročiem, bet budžeta tranše kavējas, gaidot Ukrainas reformas. Septembrī 123 Eiropas Parlamenta deputāti aicināja ES Padomi un Komisiju atsākt diskusijas par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu Ukrainas atbalstam.