Ukraina 2027. gadam lūdz aptuveni 69 miljardus eiro; ES nav gatava lemt par jaunu atbalstu
Ukrainas finanšu ministrs Serhiy Marchenko paziņojis, ka Ukrainai 2027. gadam nepieciešams aptuveni 69 miljardi eiro papildu finansējuma — aptuveni 40 miljardi aizsardzībai un 29 miljardi valsts darbībai. 29. septembrī Briselē notika ES, G7, Norvēģijas, Dienvidkorejas un SVF pārstāvju tikšanās ar Ukrainu par tās finanšu vajadzībām. Pēc Le Monde ziņotā, ES vēl nav gatava pieņemt lēmumu par jaunu atbalstu, un Eiropas diplomāts salīdzinājis nepieciešamā finansējuma apjomu ar «tuksneša laistīšanu».
Galvenais
- Ukrainai 2027. gadam nepieciešami aptuveni 69 miljardi eiro: aptuveni 40 miljardi aizsardzībai un 29 miljardi valsts darbībai.
- 29. septembrī Briselē notika ES, G7, Norvēģijas, Dienvidkorejas un SVF tikšanās ar Ukrainu par tās finanšu vajadzībām.
- ES jau apstiprinājusi 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 2026.–2027. gadam; Eiropas Komisija norādīja, ka tas sedz aptuveni divas trešdaļas vajadzību.
- ES vēl nav gatava lemt par jaunu palīdzību; jautājumu varētu skatīt finanšu ministru sanāksmē 9. oktobrī vai Eiropadomes sanāksmē oktobra vidū.
- Aptuveni 210 miljardi eiro iesaldēto Krievijas aktīvu atrodas Eiropā, galvenokārt Beļģijas depozītārija Euroclear; Ukraina virza mehānismu šo līdzekļu novirzīšanai savām vajadzībām.
- Dažas ES valstis, tostarp Vācija un tās sabiedrotie, virza nākamā ES budžeta apjoma samazināšanu; vēlēšanas Francijā, Spānijā, Polijā un Itālijā sarežģī diskusijas.
- 29. septembrī Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Khmara lūdza ES no saviem krājumiem nodot daļu Patriot raķešu apmaiņā pret raķetēm, ko Ukraina saņems vēlāk pēc spēkā esošajiem līgumiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainas finansējuma pieprasījums 2027. gadam ievērojami pārsniedz jau apstiprināto ES aizdevumu, un lēmuma pieņemšana ir politiski jutīga. Vienlaikus ES budžeta sarunas, tuvās vēlēšanas vairāās lielākajās dalībvalstīs un jautājums par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu padara jaunu saistību pieņemšanu grūtu. Šī diskusijas gaita noteiks, cik stabilu finansiālo atbalstu Ukraina saņems kritiskā kara posmā.
Kas notika
29. septembrī Briselē, Eiropas Komisijas mītnē, notika Ukrainas, ES, G7 valstu, Norvēģijas, Dienvidkorejas un SVF pārstāvju tikšanās, lai izvērtētu Kijivas finanšu vajadzības 2027. gadam. Ukrainas finanšu ministrs Serhiy Marchenko pavēstīja, ka valstij nepieciešami aptuveni 69 miljardi eiro papildu finansējuma — aptuveni 40 miljardi aizsardzībai un 29 miljardi valsts darbībai. Eiropas Komisijas iepriekš apstiprinātais 90 miljardu eiro aizdevums 2026.–2027. gadam, pēc pašas Komisijas vārdiem, sedz vien aptuveni divas trešdaļas Ukrainas vajadzību. Pēc Le Monde ziņotā, ES vēl nav gatava pieņemt lēmumu par jaunu atbalstu; viens Eiropas diplomāts nepieciešamā atbalsta apjomu nosauca par «tuksneša laistīšanu». Jautājumu plānots skatīt ES finanšu ministru sanāksmē 9. oktobrī vai Eiropadomes sanāksmē oktobra vidū. Vienlaikus Ukraina turpina virzīt ideju par iesaldēto Krievisko aktīvu izmantošanu savām vajadzībām, bet ES dalībvalstis vēl nav vienojušās par juridisko modeli. Tikšanās dienā Ukrainas aizsardzības ministrs Jevhenijs Khmara ES lūdza nodot daļu Patriot raķešu no ES krājumiem, bet lauksaimniecības politikas ministrs Taras Vysotsky paziņoja, ka Ukraina vērsīsies ES arī pēc līdzekļiem zemnieku eksporta loģistikas izmaksu segšanai, apsteidzot Odesas ostas.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji fokusējas uz pašas Ukrainas iniciatīvām Briselē: jauno 69 miljardu eiro finansējuma pieprasījumu, centienus izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus, Patriot rašešu nodošanas pieprasījumu un loģistikas atbalstu zemniekiem, eksportējot produktus, apejot Odesas ostas. Šajā ietvarā Ukraina tiek attēlota kā aktīva darba kārtības veidotāja ES diskusijās. ES iekšējais dialogs tiek pasniegts kā sarežģīts, bet vēl atvērts process ar iespēju panākt jaunas saistības.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā, tostarp Le Monde un aģentūras APA, kārtējā pievēršas tam, kā Eiropas diplomāts nepieciešamā atbalsta apjomu nodēvējis par «tuksneša laistīšanu», izceļot ES vilcināšanos un plaisu starp Ukrainas piesolītajām vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Ārvalstu publikācijas uzsver strukturālos šķēršļus — dalībvalstu spiedienu samazināt nākamo ES budžetu, gaidāmās vēlēšanas vairākās lielās dalībvalstīs un trūkstošu vienojošu juridisko modeli iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai — nevis konkrētos Ukrainas tēriņu plānus.
Kur atspoguļojums atšķiras
Sniegtajos materiālos Ukrainas finanšu ministra uzvārds parādās divās dažādās transkripcijās: «Sergii Marchenko» (APA) un «Serhiy Marchenko» (LIGA.net, НВ, Тексти.org.ua).
Konteksts
ES jau apstiprinājusi 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai 2026.–2027. gadam, kas ir paredzēts, lai segtu aptuveni divas trešdaļas Kijivas vajadzību šajā periodā. Nākamā ES ilgtermiņa budžeta (2028.–2034.) projekts paredz iespēju mobilizēt līdz 100 miljardiem eiro Ukrainai. Eiropā ir iesaldēti aptuveni 210 miljardi eiro Krievijas suverēno aktīvu, no kuriem aptuveni 180 miljardi atrodas Beļģijas depozītārijā Euroclear; Ukraina cenšas panākt mehānismu šo līdzekļu novirzīšanai savām vajadzībām.