Ukrainas budžets 9 mēnešos nesaņēma 49,5 mljrd grivnu plānoto ieņēmumu
Budžeta komisijas priekšsēdētāja Roksolana Pidļasa pavēstīja, ka Ukrainas valsts budžeta vispārējais fonds 2026. gada deviņos mēnešos nesaņēma 49,5 mljrd grivnu salīdzinājumā ar plānu, un gandrīz divas trešdaļas no šī iztrūkuma (32 mljrd grivnu) radās augustā un septembrī. Galvenais iemesls, viņasprāt, ir Krievijas uzbrukumi Ukrainas uzņēmumiem. Līdz ES makrofinansiālās palīdzības otrā tranšu saņemšanai situācija paliks kritiska.
Galvenais
- Kopš 2026. gada sākuma vispārējais budžeta fonds nesaņēma 49,5 mljrd grivnu plānoto ieņēmumu.
- Augustā–septembrī iztrūka 32 mljrd grivnu – gandrīz divas trešdaļas no kopējā iztrūkuma.
- Importa PVN iztrūkums – 35,7 mljrd grivnu (6,8% no plāna), iekšzemes PVN – 32,9 mljrd grivnu (11,4%), akcīzes – 19,1 mljrd grivnu (16,5%), dividendes – 10,8 mljrd grivnu (16%).
- Uzņēmumu ienākuma nodoklis pārsniedza plānu par 29 mljrd grivnu (12%), IIN un kara nodeve – par 6,6 mljrd grivnu (2,6%).
- Aizsardzības izdevumi deviņos mēnešos sasniedza 2 trilj. grivnu jeb 61,3% no vispārējā fonda izdevumiem.
- Sākotnēji gandrīz 22 mljrd dolāru no segtajiem izdevumiem segusi starptautiskā palīdzība; ES otrā tranša apmērs ir 4,26 mljrd dolāru.
Kāpēc tas ir svarīgi
Ienākumu iztrūkums tuvojas 50 mljrd grivnu, turklāt divas trešdaļas no tā iekrita augustā–septembrī. Gandrīz visas galvenās nodokļu pozīcijas – importēto preču PVN, iekšzemes PVN, akcīzes nodoklis un dividendes – nesasniedza plānu, kas liecina par sistēmisku, nevis atsevišķu pasliktināšanos. Aizsardzības izdevumi veido 61,3% no vispārējā fonda izdevumiem, tātad budžets ir kritiski atkarīgs no ārējā finansējuma un aizņēmumiem. Pidļasa saista iztrūkumu ar Krievijas uzbrukumiem uzņēmumiem, kas pārnes budžeta problēmu kara ietekmes uz ekonomiku plānā. Situāciju vēl vairāk sarežģī ES makrofinansiālās palīdzības otrā tranša 4,26 mljrd dolāru aizkavēšanās un risks 29,5 mljrd dolāru starptautiskās palīdzības paketēm. Aizsardzības ministrija prognozē aizsardzības izdevumu pieaugumu 2027. gadā līdz 175 mljrd dolāru.
Kas notika
Budžeta komisijas priekšsēdētāja Roksolana Pidļasa 2. oktobrī informēja, ka 2026. gada deviņos mēnešos Ukrainas valsts budžeta vispārējais fonds nesaņēma 49,5 mljrd grivnu salīdzinājumā ar plānu. Gandrīz divas trešdaļas no šī iztrūkuma – 32 mljrd grivnu – iekrita augustā un septembrī. Viņa par galveno iemeslu nosauca pastāvīgos Krievijas uzbrukumus Ukrainas uzņēmumiem. Lielāko iztrūkumu cieta importēto preču PVN (35,7 mljrd grivnu jeb 6,8% no plāna), iekšzemes PVN (32,9 mljrd grivnu jeb 11,4%), iekšzemes akcīzes nodoklis (19,1 mljrd grivnu jeb 16,5%) un dividendes no valsts uzņēmumu peļņas (10,8 mljrd grivnu jeb 16%). Vienlaikus uzņēmumu ienākuma nodoklis pārsniedza plānu par 29 mljrd grivnu (12%), bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis un kara nodeve – par 6,6 mljrd grivnu (2,6%). Deviņos mēnešos uz izdevumu segšanu tika izmantoti aptuveni 22 mljrd dolāru starptautiskās palīdzības. Aizsardzības izdevumi veidoja 2 trilj. grivnu jeb 61,3% no vispārējā fonda izdevumiem. Pidļasa uzsvēra, ka līdz ES makrofinansiālās palīdzības otrā tranša saņemšanai (4,26 mljrd dolāru) budžeta situācija paliks kritiska.
Konteksts
Premjerministrs Sergejs Koretskis 1. septembrī izsludināja stingru nekaradarbības izdevumu taupības režīmu, bet 14. septembrī brīdināja par valsts finanšu tuvu kritiskajam stāvoklim. Finanšu ministrs Sergejs Marčenko 4. septembrī paziņoja, ka kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma budžeta situācija nav bijusi tik saspringta. Prezidents Zeļenskis 24. augustā paziņoja, ka armijai trūkst 27 mljrd dolāru; pēc piecām dienām aizsardzības ministrs Jevhens Hmara apstiprināja šo summu un informēja par tās segšanas iespējām. 15. septembrī ES komisāri Valdis Dombrovskis un Marta Kos nosūtīja Augstākajai Radai vēstuli ar likumu sarakstu, kas nepieciešami jau saskaņotā ES finansējuma saņemšanai, atbildot uz Ukrainas pieprasījumu pēc papildu 27 mljrd dolāru aizsardzības vajadzībām. 28. septembrī valdība pieņēma lēmumu par valsts izdevumu prioritāšu noteikšanu.