Eiropas Komisija piedāvā būtiski ierobežot Ukrainas pieeju ES lauksaimniecības tirgum un subsīdijām pat pēc uzņemšanas
Eiropas Komisija 6. oktobrī pieņēma dokumentu kopumu par ES paplašināšanās reformu, kurā piedāvāts pat pēc Ukrainas uzņemšanas ES ievērojami ierobežot tās pieeju ES lauksaimniecības tirgum un Vienotās lauksaimniecības politikas (CAP) subsīdijām. Ieceres mērķis ir mazināt Polijas, Francijas un Itālijas bažas par konkurenci ar Ukrainas graudu un eļļas augu ražošanu. Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Vysockis paziņojis, ka Ukraina nevar piekrist pastāvīgiem ierobežojumiem, bet ir gatava pārejas periodam ar skaidru beigu datumu.
Galvenais
- Komisija 6. oktobrī pieņēma dokumentu kopumu par ES paplašināšanās procesa reformu.
- Ukrainai, Moldovai, Melnkalnei un Albānijai plānots izstrādāt individuālas pievienošanās "ceļa kartes" bez fiksētiem datiem; to prezentācija paredzēta 28. oktobrī.
- Piedāvājums paredz būtiski ierobežot atbalstu un tirgus pieeju "jutīgiem" Ukrainas lauksaimniecības produktiem, tostarp kviešiem un citiem graudiem.
- CAP budžets ir aptuveni 55 miljardi eiro gadā — aptuveni trešdaļa ES budžeta; Ukraina ar savām ~30 miljoniem hektāru lauksaimniecības zemes veido aptuveni ceturtdaļu ES lauksaimniecības platību.
- Ierobežojumu mērķis ir mazināt Polijas, Francijas un Itālijas bažas par konkurenci ar Ukrainas graudiem un eļļas augiem.
- Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Vysockis: Ukraina nevar piekrist pastāvīgiem pārdošanas ierobežojumiem ES, bet piekrīt pārejas periodam ar skaidru beigu termiņu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Komisijas priekšlikums iezīmē jaunu kategoriju pēcpievienošanās ierobežojumiem Ukrainas lauksaimniecības sektoram — valsts galvenajai eksporta nozarei. Bez ierobežojumiem Ukraina CAP maksājumos kļūtu par lielāko saņēmēju, jo liela daļa maksājumu tiek piesaistīta zemes platībai; tas, pēc analītiķu domām, varētu Poliju, Ungāriju un citas valstis pārvērst no neto saņēmējiem par neto maksātājiem ES budžetā. Ukrainas valdība skaidri nošķir piekrišanu pārejas pasākumiem no pastāvīgu ierobežojumu pieņemšanas, uzskatot pēdējos par nesavienojamiem ar pilnvērtīgu dalību ES. Vienlaikus dokumentu kopums piedāvā plašāku paplašināšanās politikas reformu — uz reformu izpildi balstītu "ceļa karšu" pieeju četrām tālākajām kandidātvalstīm, ES fondu piesaisti tiesību, pretkorupcijas un finanšu reformu progresam, kā arī vienkāršotu 7. panta procedūru.
Kas notika
Eiropas Komisija 6. oktobrī pieņēma dokumentu kopumu par ES paplašināšanās procesa reformu, ko redzējusi arī "Financial Times". Dokumentā Ukrainu, Moldovu, Melnkalni un Albāniju nosauktas par četrām tālākajām kandidātvalstīm, kurām 28. oktobrī plānots piedāvāt individuālas pievienošanās "ceļa kartes" bez fiksētiem pievienošanās datiem.
Komisija arī piedāvā ievērojami ierobežot finansiālo atbalstu un tirgus pieeju Ukrainas "jutīgajiem" lauksaimniecības produktiem — jo īpaši kviešiem un citiem graudiem — pat pēc Ukrainas uzņemšanas ES. Kā iemesls minēts Ukrainas lauksaimniecības sektora mērogs, struktūra un ļoti augsta produktivitāte. Ierobežojumu mērķis ir mazināt Polijas, Francijas un Itālijas bažas, ka lieli Ukrainas graudu un eļļas augu apjomi pārpludinās ES tirgu.
Tā vietā, lai atvērtu ES tirgu pilnībā, Komisija vēlas palīdzēt Ukrainai atgūt pieeju tās tradicionālajiem eksporta tirgiem trešajās valstīs, jo īpaši Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kurus traucējusi Krievijas karš. Vienlaikus Komisijas priekšlikumi saista kandidātvalstu pieeju ES finansējumam ar progresu tiesu, pretkorupcijas un finanšu reformās un vienkāršo 7. panta procedūru dalībvalsts balsstiesību atņemšanai.
Ukrainas agrārpolitikas ministrs Taras Vysockis paziņojis, ka Ukraina nevar piekrist dalības modelim ar pastāvīgiem ierobežojumiem, bet ir gatava pārejas periodam — pakāpeniskai atbalsta ieviešanai, pagaidu kvotām un aizsardzības pasākumiem — ar nosacījumu, ka katram šādam pasākumam ir skaidrs beigu datums. ES paplašināšanās komisāre Marta Kos sacīja, ka progress būs atkarīgs no reformu izpildes un ka Ukrainai nav atsevišķa vienkāršota ceļa uz dalību.
Konteksts
ES Vienotā lauksaimniecības politika (CAP) ir aptuveni 55 miljardi eiro gadā un veido aptuveni trešdaļu ES budžeta. Pēc pilna mēroga iebrukuma ES atcēla nodevas un kvotas Ukrainas precēm; 2023. gadā Polija, Ungārija un Slovākija vienpusēji aizliedza vairāku Ukrainas lauksaimniecības produktu importu. Pašreizējā ES–Ukrainas tirdzniecība notiek saskaņā ar atjauninātu brīvās tirdzniecības nolīgumu ar kvotām jutīgām precēm.
Ukraina un ES 2025. gada 15. jūnijā atvēra pirmo sarunu klasteri "Pamati"; turpmāku klasteru atvēršanu jūnija beigās bloķēja Ungārijas nostāja ES Padomes COELA darba grupā. Paredzams, ka piedāvātie lauksaimniecības ierobežojumi tiks formalizēti ES kopējās pozīcijās par 5. klasteri (Resursi, lauksaimniecība un kohēzija) Ukrainas pievienošanās sarunās. Ukraina un Moldova 2026. gada 1. janvārī pievienojās ES "Roam Like at Home" viesabonēšanas sistēmai.