ES gatavo individuālus ceļvežus četru kandidātvalstu — tostarp Ukrainas — iestāšanās sarunām
Eiropas Savienība izstrādā tā sauktos ceļvežus, lai Melnkalne, Ukraina, Moldova un Albānija saņemtu skaidru, soli pa solim plānotu ceļu uz dalību ES. Ceļveži paredz garantijas par uzņemšanu, ja tiks turpinātas reformas, un orientējošus termiņus sarunu klasteru pabeigšanai. Paralēli 6. oktobrī amatpersonām tiks prezentēts atsevišķs ES pirmspaplašināšanās politikas pārskats, ko vada Urzulas fon der Leienas tuvākais padomnieks Aleksandrs Adams.
Galvenais
- Ceļveži tiek gatavoti četrām kandidātvalstīm: Melnkalnei, Ukrainai, Moldovai un Albānijai.
- Ceļvežos tiks iekļauti orientējoši termiņi reformu grupu jeb sarunu klasteru pabeigšanai un pienākumi pašreizējām dalībvalstīm.
- Kosova, Ziemeļmaķedonija un Bosnija un Hercegovina ceļvežus šajā posmā nesaņems; Gruzijas, Turcijas un Serbijas pieteikumi ir apturēti demokrātisku standartu atpakaļgaita dēļ.
- ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembra sākumā Runā par stāvokli Savienībā solīja mērķētu atbalstīt kandidātvalstis, kas ir sasniegušas lielāko progresu.
- Pirmspaplašināšanās politikas pārskatu 6. oktobrī iesniegs Aleksandra Ada vadītā komanda; pārskatā tiek piedāvāta «pakāpeniskās integrācijas» pieeja ar ekonomiskiem ieguvumiem un piekļuvi kopīgiem projektiem.
- Paplašināšanās jautājums tiks apspriests arī ES līderu samitā 15.–16. oktobrī Briselē.
Kāpēc tas ir svarīgi
Pirmo reizi kandidātvalstis saņems skaidru un ar reformu progresu saistītu uzņemšanas garantiju, nevis beztermiņa procesu. Ceļveži ar orientējošiem termiņiem dos izmērāmu progresu rādītāju četrām nosauktajām kandidātēm, kuru vidū ir Ukraina. Septiņas citas kandidātvalstis šajā kārtā nav iekļautas — daļa to atrašanās procesa sākumposmā, daļa — pieteikumu apturēšana demokrātisku standartu atpakaļgaita dēļ. ES amatpersonas atklāti saista iniciatīvu ar ģeopolitisko spiedienu no Krievijas, Ķīnas un saspīlējuma ar ASV, padarot paplašināšanos par stratēģisku instrumentu. Pirmspaplašināšanās pārskatā piedāvātā «pakāpeniskā integrācija» ar ekonomiskiem ieguvumiem un piekļuvi kopīgiem projektiem domāta, lai kandidātes noturētu uz ES ceļa ilgajā iestāšanās procesā. Vienlaikus tiks piedāvāti mehānismi, kas neļautu jaunām dalībvalstīm graut galvenās politikas jomas vai atteikties no uzņemtajām saistībām.
Kas notika
ES izstrādā četrām kandidātvalstīm — Melnkalnei, Ukrainai, Moldovai un Albānijai — paredzētu piedāvājumu par ceļvežiem uz dalību ES. Par plāniem Politico pastāstīja divi augsta ranga ES amatpersonas, runājot anonīmi informācijas sensitivitātes dēļ. Ceļveži pirmo reizi sniegs kandidātiem garantiju, ka, turpinot reformas, tās tiks uzņemtas, un piedāvās orientējošus termiņus iestāšanās sarunu pabeigšanai. Tajos tiks noteikti arī orientējoši datumi reformu grupu jeb sarunu klasteru pabeigšanai un pienākumi pašreizējām ES dalībvalstīm, kam jāsniedz piekrišana procesa virzībai. ES Komisijas pārstāvis apstiprināja, ka jaunie ceļveži noteiks ceļu uz iestāšanās sarunu pabeigšanu un ietvers skaidru prioritāšu sarakstu — termiņus un rezultātus — lai visvairāk progresējušās kandidātvalstis pabeigtu nepieciešamās reformas. Kosova, Ziemeļmaķedonija un Bosnija un Hercegovina ceļvežus šajā posmā nesaņems, jo to pieteikumi ir agrīnā stadijā. Gruzijas, Turcijas un Serbijas kandidatūra ir faktiski apturēta demokrātisku un tiesu sistēmas standartu atpakaļgaita dēļ — arī tām ceļvežu nebūs. ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena Runā par stāvokli Savienībā septembra sākumā solīja mērķētu atbalstu kandidātvalstīm, kas ir sasniegušas lielāko progresu. Paralēli rit atsevišķs ES pirmspaplašināšanās politikas pārskats, ko vada fon der Leienas tuvākais padomnieks Aleksandrs Adams un kas 6. oktobrī jāiesniedz amatpersonām. Pārskatā piedāvāts «pakāpeniskās integrācijas» modelis ar ekonomiskiem ieguvumiem un piekļuvi kopīgiem projektiem kā atlīdzību par progresu. Von der Leiena un paplašināšanās komisāre Marta Kos šajā ietvaros ierosinās izmaiņas ES iekšējās darbības mehānismos, lai ieviestu drošības mehānismus, kas neļautu jaunām dalībvalstīm graut galvenās politikas jomas vai atteikties no saistībām. Kos jau iepriekš bija izklāstījusi četrus virzienus ES paplašināšanās procesa reformām: iekšējās reformas, stiprākas demokrātiskās garantijas, pakāpenisku integrāciju un pārejas pasākumus. Politico iepriekš ziņoja, ka Brisele plāno izveidot Albānijas ceļvedi ar mērķi pabeigt šīs valsts iestāšanās sarunas līdz 2027. gada beigām.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi deviņi piegādātie avoti ir ukraiņu valodā un fokusējas uz Ukrainas iestāšanās perspektīvām, atkārtoti uzsverot, ka ES gatavo individuālu ceļvedi tieši Ukrainai. Virsraksti akcentē, ka pirmo reizi Ukraina saņems «skaidru un soli pa solim» plānotu dalības ceļu, kas tiek pasniegts kā pagrieziena punkts Kijivai. Sižetos detalizēti atspoguļota Ungārijas bloķēšana klasteru atvēršanā Ukrainai, kā arī iekļauti Ukrainas un Polijas amatpersonu citāti, lai stiprinātu vēstījumu, ka Ukraina paliek uz ES ceļa neskatoties uz šķēršļiem.
Konteksts
Ukraina un Moldova oficiāli atvēra pirmo sarunu klasteri «Pamati» 15. jūnijā; Ukrainas sestais klasteris par ārējām attiecībām tika atvērts 14. jūlijā. Ungārija 17. un 22. jūlija COELA sanāksmēs bloķēja progresu par otrā un trešā klastera atvēršanu Ukrainai un Moldovai; darba grupa pēc vasaras pārtraukuma atsāka darbu. ES Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena septembra sākumā Runā par stāvokli Savienībā pauda gatavību virzīt ātrāk uz priekšu visvairāk progresējušās kandidātes. Paplašināšanās jautājums plānots arī ES līderu samitam 15.–16. oktobrī Briselē. Polijas ārlietu ministrs Radošs Sikorskis publiski apliecinājis, ka Varšava negrasās bloķēt sarunu klasterus, savukārt premjerministrs Serhijs Koreckis paziņojis, ka Ukraina nenovirzīsies no Eiropas integrācijas ceļa. Politico iepriekš ziņoja par Briseles plānu Albānijas ceļvedim ar mērķi pabeigt šīs valsts sarunas līdz 2027. gada beigām.