Eiropas Komisija piedāvās reformu, lai apietu valstu veto un atvērtu ceļu Ukrainas iestāšanās paātrināšanai
Eiropas Komisija nākamnedēļ prezentēs plānu, kas ar tā sauktajiem „passerelle” pārejas noteikumiem ļautu apiet vienprātības prasību daudzos ES iestāšanās sarunu posmos. Mērķis ir sagatavot Savienību izplešanai vairāk nekā 30 dalībvalstu sastāvā un paātrināt iestāšanos Ukrainai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai un Albānijai. Pašas reformas pieņemšanai tomēr joprojām būs vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība.
Galvenais
- Prezidente Urzula fon der Leiena plānu prezentēs nākamnedēļ kopā ar paplašināšanās stratēģiju.
- Reforma izmantotu „passerelle” pārejas noteikumus, lai vienprātības vietā daļā iestāšanās posmu pieņemtu lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu.
- Kvalificētais vairākums – 15 valstis, kas pārstāv aptuveni divas trešdaļas ES iedzīvotāju – attiecinātu arī uz sankcijām, cilvēktiesībām, aizsardzību un drošību, kā arī nodokļu apiešanas apkarošanu.
- Reforma negrozītu Lisabonas līgumu; tās pašas pieņemšanai vajadzīga visu 27 dalībvalstu vienprātība.
- Jaunajām dalībvalstīm būtu 10+ gadu pārbaudes periods, pastiprināta Briseles uzraudzība un pienākums pievienoties Eiropas Prokuratūrai; par demokrātisko standartu pārkāpumiem tās varētu zaudēt balsstiesības un saņemt naudas sodus.
- Reforma varētu paātrināt iestāšanos Ukrainai, Melnkalnei, Ziemeļmaķedonijai un Albānijai; četrām „līdervalstīm” (Melnkalne, Ukraina, Moldova, Albānija) tiktu piešķirtas dalības ceļa kartes.
- Dalībvalstīm, kas nevēlas zaudēt veto tiesības, piedāvā „avārijas bremzi” tā dēvētu vitāli svarīgu nacionālo interešu aizsardzībai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Reforma būtiski mainītu ES lēmumu pieņemšanu – viena dalībvalsts vairs nevarētu bloķēt kandidātvalstis iestāšanās starpposmos. Tieši šis mehānisms līdz šim ir bijis viens no šķēršļiem Ukrainas, Melnkalnes un Ziemeļmaķedonijas ceļā uz dalību. Vienlaikus reforma paplašinātu kvalificēto balsu vairākumu jomās, kas skar sankcijas, cilvēktiesības un drošību. Izdevums Rapporteur to raksturo kā lielāko ES iekšējās darbības reformu pēdējā desmitgadē. Pašas reformas ieviešana gan prasa visu 27 dalībvalstu vienprātību, un tiek prognozēta pretestība no daudzām esošajām dalībvalstīm.
Kas notika
Eiropas Komisija gatavo reformu paketi, lai atbrīvotu ES lēmumu pieņemšanu no nacionālā veto, kas līdz šim ļāva atsevišķām dalībvalstīm bloķēt iestāšanās sarunas. Prezidente Urzula fon der Leiena plānu prezentēs nākamnedēļ. Tā pamatā ir tā sauktie „passerelle” pārejas noteikumi, kas ļauj vienprātības vietā izmantot kvalificētu balsu vairākumu – 15 valstis, kas pārstāv aptuveni divas trešdaļas ES iedzīvotāju. Šo kārtību piedāvāts attiecināt uz sankcijām, cilvēktiesībām, aizsardzību un drošību, kā arī nodokļu apiešanas apkarošanu. Vienprātība tomēr joprojām būtu vajadzīga paša iestāšanās procesa sākumā un beigās. Plāns paredz arī virkni aizsargmehānismu esošajām dalībvalstīm, tostarp „avārijas bremzi” vitāli svarīgu interešu aizsardzībai, un jaunu dalībvalstu disciplinēšanas instrumentus – pārbaudes periodu virs 10 gadu, pienākumu pievienoties Eiropas Prokuratūrai, kā arī iespēju zaudēt balsstiesības un saņemt naudas sodus, ja tās atkāpsies no demokrātiskajiem standartiem. Pēc paplašināšanās tikai divām trešdaļām dalībvalstu būtu savs komisārs, kas nozīmētu, ka deviņas pašreizējās valstis zaudētu pārstāvi Briselē. Vienlaikus Eiropas Komisija piedāvā kandidātvalstīm pakāpenisku integrāciju vienotajā tirgū jau pirms iestāšanās – tostarp piekļuvi pētniecības programmām un sadarbību pusvadītāju, kvantu tehnoloģiju, biotehnoloģiju, mākslīgā intelekta un kosmosa jomā.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visi pieejamie avoti ir ukraiņu valodas mediji, un ziņojumi galveno uzmanību pievērš tam, kā reforma ietekmēs Ukrainas ceļu uz dalību ES. Ukrainas mediji uzsver, ka Komisija uzskata Ukrainu un Moldovu par gatavām atvērt visus sarunu klasterus, kaut arī temps būs atkarīgs no Padomes prezidentvalsts un dalībvalstu. Tāpat ziņots par komisāres paplašināšanās jautājumos Martas Kos pieteiktiem kontroles mehānismiem jaunajām dalībvalstīm un par to, ka reformu virza prezidentes komisāres padomnieks Aleksandrs Adams, kas iepriekš strādājis Francijas prezidenta amatpersonu vidū.
Kur atspoguļojums atšķiras
Ukraiņu avoti atšķirīgi definē kvalificētā balsu vairākuma slieksni. ZN.UA raksta par 15 valstīm, kas pārstāv vismaz 65% ES iedzīvotāju, savukārt «Європейська правда» un «Українська правда» min 15 valstis, kas pārstāv divas trešdaļas bloka iedzīvotāju.
Konteksts
Kopš Horvātijas iestāšanās 2013. gadā ES nav uzņēmusi nevienu jaunu dalībvalsti. Jūnijā Vācija, Francija un vēl trīs valstis bija rosinājušas uz laiku ierobežot jauno dalībvalstu balsstiesības. Septembra beigās Komisija nākamo nedēļu gatavo vispārējo novērtējumu par paplašināšanās ietekmi uz ES politikām; tā prezentācija pārcelta uz 6. oktobri. Četrām „līdervalstīm” – Melnkalnei, Ukrainai, Moldovai un Albānijai – tiks izstrādātas dalības ceļa kartes; iestāšanās process Ziemeļmaķedonijai, Kosovai, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai un Turcijai tiek raksturots kā ieildzis.