ES atbloķē jaunu ES pievienošanās sarunu klašu atvēršanu Ukrainai; ES samits gaidāms 15.–16. oktobrī

Kāpēc tas ir svarīgi

ES vēstnieku lēmums atbloķē ceļu vēl divu pievienošanās sarunu klašu atvēršanai Ukrainai, atstājot atvēršanai vēl tikai divas no sešām. Ungārijas atbloķējums ir svarīgs pagrieziens, taču tas nosacīts ar Verhovnas Radas balsojumu par minoritāšu izglītības likumprojektu 12. oktobrī. Vienlaikus daļa ES diplomātu diskutē par Ukrainas un Moldovas sarunu procesu atdalīšanu, un viens diplomāts publiski apšaubījis Ukrainas iestāšanās perspektīvas līdz desmitgades beigām — tas rada neskaidrību par ES paplašināšanās kursu.

Kas notika

7. oktobrī ES dalībvalstu vēstnieki apstiprināja uzaicinājumu nosūtīšanu Ukrainai un Moldovai iesniegt sarunu pozīcijas par divām jaunām pievienošanās sarunu klastēm — «Iekšējais tirgus» (2. klase) un «Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme» (3. klase). Līdz ar to Ukraina līdz šim ir atvērusi divas no sešām klastēm: 1. klasi «Pamati» 15. jūnijā Luksemburgā un 6. klasi «Ārējās attiecības» 14. jūlijā. Pēc 2. un 3. klases atvēršanas Ukrainai vēl atliktu 4. klase «Zaļā programma un ilgtspējīga savienojamība» un 5. klase «Resursi, lauksaimniecība un kohēzija».

8. oktobrī Eiropadomes prezidents Antuniu Košta telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski aicināja viņu personīgi piedalīties ES līderu samitā Briselē 15.–16. oktobrī. Košta uzsvēra, ka ES turpinās atbalstīt Ukrainu līdz taisnīga un ilgstoša miera sasniegšanai, un aicināja Krieviju apturēt karu. Viņš arī norādīja, ka Krievijas pastiģīnātie uzbrukumi Ukrainai, tostarp civiliem objektiem, un hibrīdie uzbrukumi ES valstīm liecina par to, ka Krievijai nav patiesas intereses par miera sarunām.

Košta 8. oktobrī nosūtīja vēstuli ES līderiem, kurā uzsvēra, ka saistībā ar Krievijas pastiģīnātajiem uzbrukumiem kritiskajai infrastruktūrai būs svarīgi uzklausīt Zelenski par Ukrainas steidzamajām vajadzībām pirms ziemas un izvērtēt progresu ES pievienošanās ceļā.

Plānots, ka 12. oktobrī ES dalībvalstis saskaņos kopējās sarunu pozīcijas, un 13. oktobrī divas klases varētu tikt oficiāli atvērtas starpvaldību konferencē Ukrainai un Moldovai. Vienlaikus Ungārijas jaunā valdība Pētera Maģara vadībā piekrita atbloķēt tehnisko posmu, bet pilnīgu politisko atbalstu saistīja ar Verhovnas Radas balsojumu 12. oktobrī par nacionālo minoritāšu izglītības tiesībām (likumprojekts Nr. 16119).

Ukrainai iepriekšējā dienā tika izmaksāta 1,2 miljardu eiro ES tranše, ko Zelenski norādīja novirzīt aizsardzībai, tostarp droniem. Viņš arī ziņoja, ka pēdējo dienu Krievijas triecienos Prylukiem, Kramatorskai, Kijivai un citām pilsētām gājuši bojā 78 cilvēki un ievainoti 215.

Daži ES diplomāti, citējot izdevumu Rapporteur, apspriež iespēju atdalīt Ukrainas un Moldovas pievienošanās sarunu procesus. Paplašināšanās komisāre Marta Kos 7. oktobrī paziņoja, ka līdz 2030. gadam ES varētu pievienoties vismaz divas vai trīs jaunas valstis, nosaucot Melnkalni un Albāniju kā tuvākās kandidātes.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji uzsver Koštas uzaicinājumu Zelenskim un gaidāmo divu jaunu klašu atvēršanu kā konkrētu diplomātisko progresu. Tie saista nākamos soļus ar Verhovnas Radas 12. oktobra balsojumu par nacionālo minoritāšu izglītības likumprojektu, uzsverot, ka Ukraina ir uz ceļa atvērt atlikušās klases līdz gada beigām. Vienlaikus vairāki ukraiņu izdevumi, tostarp izdevums Rapporteur, ziņo par diskusijām ES atdalīt Ukrainas un Moldovas pievienošanās procesus, to interpretējot kā risku Ukrainas Eiropas integrācijai, kam jāpretojas.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskā prese uztver ES vēstnieku lēmumu un Koštas–Zelenska sarunu kā rutīnas procedūras soļus ar mazāku uzsvaru uz personisko uzaicinājumu samitā. Tā skaidrāk atspoguļo iekšējo ES diskusiju par Ukrainas un Moldovas pievienošanās ceļu atdalīšanu un iekļauj tiešu ES diplomāta citātu, ka Ukraina nekļūs par ES dalībvalsti līdz desmitgades beigām un ka tukši jieši prasa jāpārtrauc. Starptautiskie avoti izceļ arī ES paplašināšanās komisāres paziņojumu par divām vai trim jaunām dalībvalstīm līdz 2030. gadam, nosaucot Melnkalni un Albāniju, kas Ukrainas pievienošanās perspektīvu liek Rietumbalkānu kontekstā.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par precīzu datumu, kad divas klases oficiāli tiks atvērtas: vieni ziņo, ka 12. oktobrī ES dalībvalstis saskaņos kopējās sarunu pozīcijas un 13. oktobrī klases tiks atvērtas, citā — ka klases «var tikt atvērtas» nākamajā nedēļā bez saistībām ar konkrētu dienu. Avoti arī atšķiras par Ukrainas–Moldovas pievienošanās procesa statusu: vairāki avoti ziņo par uzaicinājumu apstiprināšanu kā par rutīnas procedūru abu valstu vienlaicīgai virzībai, bet citi, atsaucoties uz trim ES diplomātiem no izdevuma Rapporteur, raksturo nopietnu iekšēju diskusiju par abu valstu sarunu procesu atdalīšanu, tostarp ar diplomāta tiešu citātu, ka Ukraina nekļūs par ES dalībvalsti līdz desmitgades beigām.

Konteksts

ES pievienošanās sarunas ir organizētas sešās tematiskās klastēs. Ukraina līdz šim ir atvērusi 1. klasi «Pamati» 15. jūnijā un 6. klasi «Ārējās attiecības» 14. jūlijā. Ungārija iepriekš bija bloķējusi 2. un 3. klases atvēršanu, pieprasot stingrākas garantijas ungāru minoritātes izglītības tiesībām Ukrainas Transkarpatijas reģionā. Ungārijas jaunā valdība Pētera Maģara vadībā piekrita atļaut progresu, ja Verhovna Rada pieņems atbilstošu likumprojektu. Eiropas Komisija 6. oktobrī pieņēma pirmspaplašināšanās politikas pārskatu priekšlikumu kopumu, lai sagatavotu ES politikas nākamajiem dalībniekiem.