Ukraina pieņem mazākumtautību tiesību likumu; ES otrdien atvērs divas jaunas iestāšanās sarunu nodaļas
Ukrainas parlaments pirmdien apstiprināja mazākumtautību tiesību likumu, ko nekavējoties parakstīja prezidents Volodimirs Zelenskis. Likums nostiprina mazākumtautību valodu lietošanu izglītībā un kultūras pasākumos. Otrdien ES plāno atvērt divas jaunas iestāšanās sarunu nodaļas, un diplomāti gaida, ka Ungārija atcels veto vēl diviem klasteriem.
Galvenais
- Ukrainas parlaments 11. oktobrī ar 266 balsīm no 450 apstiprināja mazākumtautību tiesību likumu.
- Prezidents Volodimirs Zelenskis likumu parakstīja 12. oktobrī — parlamenta apstiprināšanas dienā.
- Likums garantē tiesības uz izglītību dzimtajā valodā mazākumtautību un Ukrainas pamatiedzīvotāju bērniem, kuru valodas ir ES oficiālās valodas.
- ES otrdien plāno atvērt divas jaunas iestāšanās sarunu nodaļas.
- Diplomāti gaida, ka Ungārija starptautiskajā konferencē piekritīs atvērt vēl divus klasterus — par iekšējo tirgu un konkurētspēju.
- Eiropadomes prezidents Antūniu Košta sveica lēmumu atvērt papildu klasterus Ukrainai un Moldovai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Likuma pieņemšana novērš ilgstošu šķērsli Ukrainas ES iestāšanās sarunās, jo īpaši ar Ungāriju. Jaunu sarunu nodaļu atvēršana ir taustāms progress Ukrainas ceļā uz dalību ES, un sagaidāmais Ungārijas veto atcelšana vēl diviem klasteriem liecina par attiecību atkušanu Budapeštas un Kijivas starpā.
Kas notika
Ukrainas Augstākā Rada pirmdien ar 266 balsīm no 450 pieņēma likumu par Ukrainas pamatiedzīvotāju un nacionālo minoritāšu izglītības tiesību nodrošināšanu. Prezidents Volodimirs Zelenskis to parakstīja tajā pašā dienā — 12. oktobrī. Likums garantē tiesības bērniem no nacionālajām minoritātēm un pamatiedzīvotājiem, kuru valodas ir ES oficiālās valodas, iegūt izglītību dzimtajā valodā kopā ar valsts valodu, kā arī nosaka iespēju piešķirt skolai nacionālās minoritātes izglītības iestādes statusu, ja vairāk nekā puse skolēnu mācās attiecīgajā valodā. Likuma mērķis ir stiprināt minoritāšu valodu lietošanu skolās un kultūras pasākumos. Otrdien Briselē paredzēta ES-Ukrainas starptautiskā konference, kurā plānots atvērt divas jaunas sarunu nodaļas, un diplomāti gaida, ka Ungārija piekritīs atvērt vēl divus klasterus — par iekšējo tirgu un konkurētspēju.
Konteksts
Ukrainas iestāšanās ES prasa 35 sarunu nodaļu izpildi un visu 27 dalībvalstu vienbalsīgu apstiprinājumu, ratifikāciju veicot parlaments vai referendums. Ungārijas iepriekšējā valdība Viktora Orbāna vadībā no 2023. gada bloķēja Ukrainas iestāšanās progresu saistībā ar aptuveni 100 000 etnisko ungāru tiesībām Ukrainas Aizkarpatu reģionā. Jaunais premjerministrs Pēters Maģārs jūnijā vienojās ar Ukrainu par 11 punktu rīcības plānu un atcēla veto pirmajiem diviem sarunu klasteriem. Ukraina uzskata ES dalību par drošības garantiju līdzās NATO dalības aspirācijai. Orbāna nesenā vēlēšanu kampaņa izcēla spēcīgu pret Ukrainu vērstu retoriku, attēlojot Kijivu kā Eiropas drošības draudu.