ES var nākamnedēļ atvērt divus jaunus iestāšanās sarunu klasterus Ukrainai un Moldovai
ES Paplašināšanās komisāre Marta Kos 5. oktobrī paziņoja, ka nākamnedēļ starpvaldību konferencē Luksemburgā varētu tikt atvērti nākamie divi iestāšanās sarunu klasteri — «Iekšējais tirgus» un «Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme» — Ukrainai un Moldovai. Nosacījums ir Ukrainas Augstākās Radas pieņemts likumprojekts par minoritāšu izglītību, ko pieprasa Ungārija. Ungārijas premjerministrs Pēters Maģārs ir norādījis diplomātiem nebloķēt šo procedūras soli.
Galvenais
- ES Paplašināšanās komisāre Marta Kos 5. oktobrī Briselē pēc ES–Moldovas asociācijas padomes preses konferencē paziņoja, ka nākamnedēļ varētu tikt atvērti divi nākamie klasteri.
- Klasteru atvēršana plānota starpvaldību konferencē (IGC) Luksemburgā, provizoriski 13. oktobrī.
- Atsveramie klasteri ir «Iekšējais tirgus» (2. klasteris) un «Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme» (3. klasteris).
- Atvēršanas nosacījums ir Ukrainas Augstākās Radas balsojums par minoritāšu izglītības likumprojektu — plānots 12. oktobrī.
- Pēc Financial Times ziņotā, Ungārijas premjerministrs Pēters Maģārs uzdevis diplomātiem nebloķēt vēstuļu nosūtīšanu Ukrainai un Moldovai par iespējamo klasteru atvēršanu.
- Pēc šo divu klasteru atvēršanas Ukrainai un Moldovai paliks vēl divi neatvērti — par «zaļo» kursu un lauksaimniecību, un par kohēziju.
- ES Cer decembra beigās panākt vienošanos par atlikušajiem klasteriem; 28. oktobrī publicēs ikgadējo paplašināšanās ziņojumu.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šī klasteru atvēršana būtu pirmā reize, kopš jūlija ES iestāšanās sarunās ar Ukrainu tiek sperts progress, pārvarot vairākus mēnešus ilgušo Ungārijas veto. Klasteru atvēršana ir konkrēts, pārbaudāms pavērsiens ES iestāšanās procesā, un pēc tam Ukrainai paliktu tikai divi no sešiem neatvērtiem klasteriem. Pakete ir cieši saistīta ar minoritāšu izglītības likumprojektu, kas risina vienu no Ungārijas ilglaicīgajām prasībām un parāda, kā divpusējie minoritāšu jautājumi turpina ietekmēt Ukrainas eirointegrāciju. Eiropas Komisijas ikgadējais paplašināšanās ziņojums, kas gaidāms 28. oktobrī, novērtēs Ukrainas reformu gaitu un izklāstīs tās integrācijas ceļu.
Kas notika
ES Paplašināšanās komisāre Marta Kos 5. oktobrī Briselē pēc ES–Moldovas asociācijas padomes preses konferencē paziņoja, ka nākamnedēļ varētu tikt atvērti nākamie divi iestāšanās sarunu klasteri — «Iekšējais tirgus» un «Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme» — Ukrainai un Moldovai. Kos sacīja, ka atvēršana varētu notikt starpvaldību konferencē (IGC) Luksemburgā, provizoriski 13. oktobrī.
Atvēršanas nosacījums ir Ukrainas Augstākās Radas pieņemts likumprojekts par minoritāšu izglītību. Pēc Financial Times ziņotā, atsaucoties uz diviem neidentificētiem Eiropas amatpersonām, Ungārijas premjerministrs Pēters Maģārs uzdevis Ungārijas diplomātiem nebloķēt vēstuļu nosūtīšanu Ukrainai un Moldovai par iespējamo klasteru atvēršanu. Pilna Ungārijas politiskā atbalsta atvēršanai ir atkarīga no tā, vai Augstākā Rada 12. oktobrī nobalso par likumu par minoritāšu izglītības tiesību paplašināšanu.
Likumprojekts par minoritāšu izglītību Augstākajā Radā tika reģistrēts 1.–2. oktobrī. Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefançuks paziņoja, ka parlaments plāno 12. oktobrī sākt darbu un pieņemt svarīgus eirointegrācijas likumprojektus, tostarp divus, kuriem jāveicina Ungārijas noteikto klasteru atbloķēšana. Ukrainas vicepremjers Vsevolods Čencovs 2. oktobrī paziņoja, ka Ukraina ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus atlikušo klasteru atvēršanai un sagaida, ka otrais un trešais tiks atvērti jau oktobrī, bet visi pārējie — līdz 2026. gada beigām.
Kos uzsvēra, ka pēc šo divu klasteru atvēršanas Ukrainai un Moldovai paliks vēl divi neatvērti — par «zaļo» kursu un lauksaimniecību, un par kohēziju. Eiropas Komisija cer līdz gada beigām panākt vienošanos par atlikušajiem klasteriem; 28. oktobrī tiks publicēts ikgadējais paplašināšanās ziņojums ar detalizētu Ukrainas reformu izpildes novērtējumu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji stāstu centrē ap 12. oktobrī gaidāmo Augstākās Radas balsojumu par minoritāšu izglītības likumprojektu, to attēlojot kā tūlītēju atbloķēšanas mehānismu. Virsraksti izceļ Augstākās Radas lomu — Stefançuka paziņojumu par 12. oktobra sesiju un diviem integrācijas likumprojektiem — un Ukrainas valdības un vicepremjera nostāju, ka nosacījumi ir izpildīti. Regulāri tiek citēti Ukrainas amatpersonas — ārlietu ministrs Andrijs Sibiha un vicepremjers Vsevolods Čencovs — kas izsaka cerību, ka balsojums likvidēs Ungārijas bloku un parāda Ukrainu kā valsti, kas ir izdarījusi savu daļu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautisko ietvaru nosaka Brisele: Kos 5. oktobra preses konference pēc ES–Moldovas asociācijas padomes, nosakot nosacījumu termiņu starpvaldību konferencei Luksemburgā. Financial Times, uz kuru atsaucas avoti, virza naratīvu, ka Ungārijas premjerministrs Pēters Maģārs ir uzdevis diplomātiem nebloķēt procedūras soli vēstuļu nosūtīšanā Ukrainai un Moldovai — parādot Ungāriju kā sviras faktoru. Starptautiskais ietvars saista klasteru atvēršanu ar plašākiem ES procesiem: Komisijas 28. oktobra paplašināšanās ziņojumu, piedāvāto «pakāpeniskās integrācijas» modeli ar prioritāriem ceļvežiem četrām kandidātvalstīm un gaidāmo ES līderu samitu Briselē.
Kur atspoguļojums atšķiras
Daļa avotu minoritāšu izglītības likumprojekta reģistrēšanas datumu Augstākajā Radā norāda kā 1. oktobri, citi — kā 2. oktobri. Atsevišķos rakstos Ukrainas valdības vadītājs tiek nosaukts kā «Serhijs Horeckis» (vai līdzīgos variantos) saistībā ar lūgumu parlamentam sanākt 12. oktobrī; šis vārds citur pievienotajos faktos nav apstiprināts un ir pretrunā ar amata ieņēmēju citos ziņojumos.
Konteksts
Ukraina un Moldova atvēra savu pirmo «Pamatu» klasteri 15. jūnijā, savukārt Ukraina atvēra sesto «Ārējo attiecību» klasteri 14. jūlijā; Ungārija kopš 17. jūlija atkārtoti atteikusies apstiprināt 2. un 3. klasteru skrīninga rezultātus (22. jūlijs, 1. septembris, 8. septembris). Jūnijā Ungārija atcēla 17 mēnešus ilgušo veto Ukrainas ES iestāšanās procesam pēc valdības maiņas Budapeštā, bet dažas nedēļas vēlāk piedraudēja apturēt progresu, ja Kijeva neīstenos vienošanos par ungāru tiesībām Aizkarpatē. Visas 33 sarunu nodaļas ir apvienotas sešos klasteros, un to «aizvēršanai» nepieciešams visu 27 ES dalībvalstu vienbalsīgs apstiprinājums; vēl divas nodaļas tiek izskatītas iestāšanās sarunu noslēguma posmā. Eiropas Komisija ir ierosinājusi «pakāpeniskās integrācijas» modeli, kas kandidātvalstīm — ar prioritāriem ceļvežiem Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei — nodrošinātu beznodokļu tirdzniecību un dalību ES programmās pat pirms pilnīgas dalības.