Ukrainas parlaments pieņem likumu par mazākumtautību izglītību; ES gatavojas atvērt divus iestāšanās sarunu klasterus

Kāpēc tas ir svarīgi

Likuma pieņemšana atceļ vairākus mēnešus ilgušo Ungārijas veto un ļauj 13. oktobra starpvaldību konferencē oficiāli atvērt divus no sešiem ES iestāšanās sarunu klasteriem – "Iekšējais tirgus" un "Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme". Tas ir konkrēts Ukrainas likumdošanas solis uz Eiropu, kas izriet no divpusējās vienošanās ar Budapeštu un kam sekos cieša sadarbības uzraudzība. ES amatpersonas to izmantoja, lai uzsvērtu, ka paplašināšanās process virzās uz priekšu, vienlaikus atzīstot, ka Ukrainai nākas īstenot reformas un virzīties uz Eiropu, karam turpinoties.

Kas notika

Verkhovna Rada 12. oktobrī – gan pirmajā lasījumā, gan galīgajā balsojumā – pieņēma 16119. likumprojektu par izglītību mazākumtautību un pirmiedzīvotāju valodās. Par likumprojektu nobalsoja 273 deputāti pirmajā lasījumā un 266 galīgajā balsojumā; par tā steidzamu parakstīšanu un nosūtīšanu prezidentam nolēma nekavējoties. Likums nodrošina to mazākumtautību bērniem, kuru valodas ir ES oficiālās valodas, tiesības saņemt izglītību dzimtajā valodā kopā ar ukraiņu valodu, un nosaka iespēju skolai piešķirt mazākumtautību iestādes statusu, ja vairāk nekā 50% audzēkņu mācās attiecīgajā minoritātes valodā. Likumprojektu 1. oktobrī reģistrēja parlamentā; 6. oktobrī izglītības komiteja ieteica to pieņemt.

Tajā pašā dienā Luksemburgā Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sybiha tikās ar Ungārijas kolēģi Anitu Orbán; galvenais sarunu temats bija Budapeštas blokādes atcelšana klasteru 2 un 3 atvēršanai. Ungārijas ārlietu ministre iepriekš bija paziņojusi, ka gaida Verkhovna Radas lēmumu 12. oktobrī, un pēc balsojuma sveica to kā pozitīvu daudzu mēnešu kopīga darba rezultātu. ES Komiteja pastāvīgo pārstāvju līmenī (Coreper) 12. oktobrī bija gatava apstiprināt ES sarunu pozīcijas; par Eiropas paplašināšanu atbildīgā ES komisāre Marta Kos sveica Ukrainas parlamenta balsojumu un apstiprināja, ka klasteri plānots atvērt 13. oktobrī.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji likumu reprezentē kā eirointegrācijas soli, uzsverot, ka ukraiņu valoda paliek izglītības procesa valsts valoda un ka tā piemērošanas joma ir šaura – Izglītības ministrijas aplēses liecina, ka mazākumtautību iestādes statusu varētu saņemt aptuveni 149 skolas jeb aptuveni 1,2% no visām Ukrainas skolām. Avoti izceļ ārlietu ministra Andrija Sybiha tikšanos Luksemburgā ar Anitu Orbán un Budapeštas "konstruktīvo pozīciju" pēc vienošanās. Izglītības komitejas priekšsēdētājs Serhijs Babaks citēts ar vērtējumu, ka kompromiss drīzāk bijis Ungārijas, nevis Ukrainas pusē, norādot, ka ukraiņu puse noraidīja partneru priekšlikumus, tostarp par mazākumtautību statusa piešķiršanu skolām, kurās ir tikai viena šāda klase, un par ukrainu valodas sertifikāta atcelšanu privāto iestāžu vadītājiem.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Eiropas Komisijas paplašināšanās komisāre Marta Kos Luksemburgā pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka Ukraina, neraugoties uz karu, uzrāda "iespaidīgus rezultātus" reformu un eirointegrācijas ceļā, un uzsvēra, ka kopš jūnija jau trešo reizi ES vienlaicīgi rīko starpvaldību konferences ar četrām kandidātvalstīm – Melnkalni, Albāniju, Moldovu un Ukrainu –, kas viņas vērtējumā ir skaidrs signāls par ES paplašināšanās procesa virzību uz priekšu. Kos uzsvēra arī drošības un tiesiskuma nozīmi iestāšanās sarunās. Ungārijas ārlietu ministre Anita Orbán pirms ES Ārlietu padomes sanāksmes apstiprināja, ka pēc Ukrainas parlamenta balsojuma Budapešta ir gatava piekrist klasteru 2 un 3 atvēršanai 13. oktobra starpvaldību konferencē, vienlaikus norādot, ka likuma īstenošana tiks uzraudzīta divpusēji un starpvaldību sadarbības ietvaros, tostarp ar starpvaldību ekonomikas komitejas izglītības apakšgrupas starpniecību un iesaistot Transkarpatijas mazākumtautību organizāciju pārstāvjus.

Konteksts

Ukrainas un ES iestāšanās sarunas oficiāli sākās 2024. gada jūnijā, un tās aptver 35 nodaļas, kas apvienotas sešos tematiskos klasteros. Pirmais klasteris "Pamati" (saistīts ar tiesiskumu, demokrātiskām iestādēm un valsts pārvaldes reformu) tika atvērts 2025. gada 15. jūnijā. Drīz pēc tam, jūnija beigās, Ungārija – toreizējā premjerministra Viktora Orbána valdības laikā – sāka bloķēt klasteru 2 un 3 atvēršanu, COELA sanāksmē atsakoties atbalstīt visu 27 ES valstu kopīgo vēstuli, kas nepieciešama virzībai uz nākamo posmu. Pēc Budapeštas valdības maiņas 2026. gada jūnijā Ungārija 7. oktobrī izbeidza vairākus mēnešus ilgušo blokādi; 1. oktobrī Verkhovna Rādā tika reģistrēts 16119. likumprojekts, kura pieņemšana bija izvirzīta kā nosacījums klasteru atbloķēšanai. Likums ir daļa no divpusējās vienošanās, ko Ukrainas un Ungārijas pārstāvji koordinēja 2025. gada maijā–jūnijā.