ES dalībvalstis atvērs 2. un 3. sarunu klasteri Ukrainas un Moldovas iestāšanās sarunās
Visas ES dalībvalstis vienbalsīgi vienojās atvērt otro un trešo sarunu klasteri Ukrainas un Moldovas iestāšanās sarunās. Lēmumu paziņoja Īrijas Eiropas lietu un aizsardzības valsts ministrs Tomass Bairns, atsaucoties uz "Superaustdienu" Albānijai, Moldovai un Ukrainai. Formāla atvēršana gaidāma starpvaldību konferencē 13. oktobrī Luksemburgā.
Galvenais
- Visas ES dalībvalstis vienojās atvērt 2. un 3. sarunu klasteri Ukrainas ES iestāšanās procesā
- Tas pats lēmums attiecas arī uz Moldovu
- Lēmumu paziņoja Īrijas Eiropas lietu un aizsardzības valsts ministrs Tomass Bairns, valstij patlaban esot ES Padomes prezidentūrā
- 2. klasteris aptver iekšējo tirgu — brīvu preču, darbaspēka, pakalpojumu un kapitāla kustību; 3. klasteris — konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi
- Ukrainai jau bija atvērti divi klasteri — "Pamati" un "Ārējās attiecības"
- ES dalībvalstis arī vienojās slēgt trīs sarunu nodaļas Melnkalnei (17., 18., 19.) un vienu nodaļu Albānijai (20.)
- Formāla klasteru atvēršana gaidāma starpvaldību konferencē 13. oktobrī Luksemburgā
Kāpēc tas ir svarīgi
Lēmums virza Ukrainu tuvāk ES dalībai, atverot vēl divus sarunu klasterus, kas aptver iekšējo tirgu un konkurētspēju. Tas kļuva iespējams pēc tam, kad Ungārija atcēla savu veto, bet Ukraina pieņēma likumu par minoritāšu izglītības tiesībām. Vienošanās ir daļa no plašāka ES paplašināšanās paketes, kas vienlaikus virza arī Moldovu, Melnkalni un Albāniju.
Kas notika
Visas ES dalībvalstis vienbalsīgi vienojās atvērt otro un trešo sarunu klasteri Ukrainas un Moldovas iestāšanās sarunās ar ES. Lēmumu 12. oktobrī paziņoja Īrijas Eiropas lietu un aizsardzības valsts ministrs Tomass Bairns, izmantojot sociālo tīklu X, un raksturoja dienu kā "SuperĀustdienu" Albānijai, Moldovai un Ukrainai. Otrais klasteris aptver iekšējā tirgus jautājumus — brīvu preču, darbaspēka, pakalpojumu un kapitāla kustību —, bet trešais — konkurētspēju un iekļaujošu izaugsmi, tostarp digitālo transformāciju, ekonomikas politiku, izglītību un zinātni. Ukrainai līdz šim jau bija atvērti divi klasteri — "Pamati" un "Ārējās attiecības". Vienlaikus ES dalībvalstis vienojās slēgt trīs sarunu nodaļas Melnkalnei (17., 18. un 19.) un vienu nodaļu Albānijai (20.). Formāla klasteru atvēršana Ukrainai un Moldovai gaidāma starpvaldību konferencē 13. oktobrī Luksemburgā. Eiropadomes prezidents Antuniušu Košta lēmumu novērtēja atzinīgi, uzsverot ES paplašināšanās ģeopolitisko nozīmi.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji vienoti atspoguļo lēmumu kā pozitīvu soli Ukrainas ceļā uz ES dalību, uzsverot ES dalībvalstu vienbalsību un to, ka par to ziņoja Īrijas ministrs — valsts, kura pašlaik vada ES Padomes prezidentūru. Daudzi avoti kontekstā min Iekšējās lietu likumprojektu Nr. 16119 par pamatiedzīvotāju un nacionālo minoritāšu izglītības tiesībām, ko 12. oktobrī pieņēma Verhovna Rada un parakstīja prezidents Zelenskis — likumu, kas bija viena no Ungārijas prasībām, lai atbloķētu Ukrainas iestāšanās sarunas. Avoti arī atgādina, ka Ukraina jau bija atvērusi divus klasterus ("Pamati" un "Ārējās attiecības"), un citē ārlietu ministra Andrija Sibihas teikto, ka viņš gaida formālu lēmumu 13. oktobrī.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vienīgi attiecībā uz lēmuma dienu arī su — daļa to datē ar pirmdienu, 12. oktobri (kad Bairns publicēja ziņu sociālajā tīklā X), bet daļa — ar otrdienu, 13. oktobri (kad Luksemburgā bija paredzēta starpvaldību konference formālai atvēršanai).
Konteksts
Ukraina pieteica dalību ES 2022. gada 28. februārī un ieguva kandidātvalsts statusu 2022. gada 23. jūnijā. Iestāšanās sarunas formāli tika atļautas 2023. gada beigās un sākās 2024. gadā. Līdz šim Ukrainai bija atvērti divi klasteri — "Pamati" un "Ārējās attiecības". Papildu klasteru atvēršanu iepriekš bloķēja toreizējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns; pēc valdības maiņas Ungārija jūnijā atcēla savu 17 mēnešu veto, bet dažas nedēļas vēlāk piedraudēja apturēt progresu, ja Kijiva neizpildīs vienošanos par ungāru tiesībām Aizkarpatos. 12. oktobrī Verhovna Rada pieņēma likumprojektu Nr. 16119 par pamatiedzīvotāju un nacionālo minoritāšu izglītības tiesībām, un prezidents Zelenskis to parakstīja, paplašinot izglītības iespējas ES oficiālo valodu minoritāšu valodās.