Publicēts: · Atjaunināts:

Čencovs: Ukraina un Ungārija sākušas jaunu posmu attiecībās pēc veto atcelšanas

Ukrainas vicepremjers Eiropas integrācijas jautājumos Vsevolods Čencovs intervijā Latvijas lasītājiem sacīja, ka Kijeva un Budapešta "pagriezušas lappusi" pēc tam, kad Ungārija atteicās no veto Ukrainas virzībai uz ES dalību. Viņš to paziņoja Briselē pēc Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska tikšanās ar Ungārijas premjerministru Pēteru Madjaru ES samita malā 16. oktobrī un pēc savas un Andrija Sibihas atsevišķās tikšanās ar Anitu Orbānu.

Galvenais

  • Vsevolods Čencovs kļuva par Eiropas integrācijas vicepremjeru jūlijā, trīs mēnešus pirms intervijas
  • Pagājušajā nedēļā Ungārijas veto Ukrainas virzībai uz ES galīgi atkrita
  • 16. oktobrī Briselē ES samita malā notika Zelenska un Madjara tikšanās
  • Pēc tam Čencovs un Andrijs Sibiha atsevišķi tikās ar Anitu Orbānu
  • Ukrainai ir mazākumtautību tiesību ceļa karte, kas attiecas arī uz rumāņu un citām minoritātēm
  • Ceļa karte paredz 2026. gadā pieņemt grozījumus Izglītības likumā
  • Čencovs pauda cerību uz nākamo divu ES iestāšanās sarunu klasteru atvēršanu

Kāpēc tas ir svarīgi

Ungārijas veto krišana novērš lielāko diplomātisko šķērsli Ukrainas ceļā uz ES. Tieša Zelenska–Madjara tikšanās un tai sekojošā Čencova–Sibihas–Anitas Orbānas tikšanās liecina par Ukrainas–Ungārijas attiecību atjaunināšanu. Ukraina ir nākusi klajā ar mazākumtautību tiesību ceļa karti, kas risina arī rumāņu un citu kopienu jautājumus, un plāno 2026. gadā veikt grozījumus Izglītības likumā. Vicepremjers publiski izteica cerību par nākamo divu sarunu klasteru atvēršanu.

Kas notika

Vsevolods Čencovs, Ukrainas vicepremjers Eiropas integrācijas jautājumos, deva interviju laikrakstam "Jevropeiska Pravda" Briselē pēc ES samita ar Ukrainas dalību. Intervija notika pēc tam, kad 16. oktobrī ES samita malā Briselē bija notikusi Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un Ungārijas premjerministra Pētera Madjara tikšanās. Pēc šīs tikšanās Čencovs un Andrijs Sibiha atsevišķi tikās ar Anitu Orbānu.

Čencovs paziņoja, ka Ukraina un Ungārija ir "pagriezušas lappusi" savās attiecībās pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Ungārijas veto Ukrainas virzībai uz ES galīgi atkrita. Viņš raksturoja Zelenska un Madjara tikšanos kā "ļoti pozitīvu un siltu". Galvenais mērķis ir atjaunināt divpusējās attiecības un atsākt darbu pie divpusējās starpvaldību komisijas, paplašinot sadarbības jomas, kas līdz šim pārmērīgi koncentrējās uz minoritāšu jautājumiem. Čencovs arī pauda cerību, ka Ukraina atvērs nākamos divus ES iestāšanās sarunu klasterus (4. un 5.), un sacīja, ka pašlaik neredz būtiskas problēmas, kas liktu Ungārijai tos bloķēt.

Čencovs uzsvēra, ka Ukrainai ir mazākumtautību tiesību ceļa karte, kas attiecas ne tikai uz ungāriem, bet arī uz rumāņu un citām minoritātēm. Ceļa karte paredz 2026. gadā pieņemt grozījumus Izglītības likumā, kas skar visas nacionālās minoritātes, ne tikai ungāru. Viņš atzīmēja, ka minoritāšu jautājumus papildus Ungārijai bija izvirzījušas arī Rumānija un Bulgārija, un ka Izglītības likums ir saskaņots ar Eiropas Komisiju un EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukraiņu mediji "Jevropeiska Pravda" un "Ukrajinska Pravda" strukturē interviju ap Ukrainas vadītajiem diplomātiskajiem sasniegumiem: Ungārijas veto krišana, prezidenta tikšanās ar Madjaru un tam sekojošā ministru tikšanās. Sižets uzsver, ka Ukrainas mazākumtautību tiesību ceļa karte un Izglītības likuma plāns pārsniedz Ungārijas jautājumu un attiecas arī uz rumāņu un citām minoritātēm, tādējādi parādot Ukrainu kā valsti, kas jau risinājusi ES bažas. Tiek akcentēts reformu progresa stāsts caur cerību atvērt nākamos divus ES iestāšanās sarunu klasterus.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starp avotiem, uz kuriem balstās šis sižets, starptautiskā žurnālistika nav atsevišķi piedāvāta.

Konteksts

Čencovs kļuva par Eiropas integrācibas vicepremjeru jūlijā, aptuveni trīs mēnešus pirms intervijas. Jautājumi par nacionālajām minoritātēm iestāšanās procesā tika izvirzīti ne tikai no Ungārijas, bet arī no Rumānijas un Bulgārijas. 2026. gadam iecerētie Izglītības likuma grozījumi ir saskaņoti ar Eiropas Komisiju un EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos. Kā ilustrāciju Čencovs minēja Melnkalni, kas tuvojas ES dalībai un kurai Horvātija izvirza specifiskas prasības.