Ukrainas prezidents
Ukrainas prezidents ir Ukrainas valsts galva. Prezidentu uz pieciem gadiem ievēl ar tautas balsojumu, un viņš ir valsts suverenitātes, konstitucionālo tiesību un brīvību garantētājs. Pašreizējais prezidents ir Volodimirs Zelenskis, kurš tika ievēlēts 2019. gadā.
-
Ukrainas pretkorupcijas iestādes brīdina parinformācijas operācijām pēc «Kartaģas» izmeklēšanas
Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja un Specializētās pretkorupcijas prokurūras vadītāji brīdina par iespējamām informācijas operācijām un plašu diskreditācijas kampaņu pret saviem departamentiem pēc operācijas «Kartaģes» otra posma atklāšanas. Viņi apstiprina, ka izmeklēšana turpinās, lai gan apakšprokurors Oļegs Klimenko agrāk norādīja, ka viņam tika ieteikts pārtraukt šo virzienu.
-
Zelenskijs parakstījis likumu par pakāpenisku konkursu atjaunošanu valsts un pašvaldību dienestos
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskijs ir parakstījis likumu, kas paredz pakāpenisku konkursu atjaunošanu valsts dienesta un vietējās pašvaldības amatos. Konkursi atsāks vispirms ar A kategorijas amatiem, pēc tam ar B un C kategorijām, savukārt bez konkursa iecelšana tiks saglabāta noteiktos kaujas zonas.
-
Komišuvahas nogādināja gaisa triecieni, nosaukoties par humānās palīdzības centru
Krievijas spēki 2. novembrī ar aviatorībām nogādināja Komišuvahas skolu un patversmi Zaporižijas apgabalā, kur tika izdalīta humānā palīdzība. Pēc pirmā sitiena tika veikts atkārtojums ar deviņām aviatorībām. Pēdējā atbalstītajā ziņojumā bija norādīts 26 nogājušo un pieci ievainoti, bet vēlākos ziņojumos skaitlis pieauga.
-
Ukraina pagarina karalādekli un vispārējo mobilizāciju līdz 2027. gada 29. janvārim
Ukrainas parlaments 26. oktobrī nolēma pagarināt karalādekli un vispārējo mobilizāciju vēl par 90 dienām, līdz 2027. gada 29. janvārim. Karalādekli atbalstīja 293 deputāti, bet vispārējās mobilizācijas pagarināšanai atbalstu saņēma 281 deputāts. Šis bija 21. parlamenta balsojums par šo pasākumu pagarināšanu kopš Krievijas pilnā mēroga iekļūšanas Ukrainā 2022. gada 24. februārī.
-
Krievija naktī uz 22. oktobri apšaudīja Kijevu ar 21 ballistisko raķeti trīs viļņos; bojāgājušais un ievainoti desmitiem cilvēku
Krievijas spēki naktī uz 22. oktobri uz Ukrainu raidīja masveidīgu kombinētu uzbrukumu ar raķetēm un 210 trieciendroniem, galvenokārt pret Kijevu. Trīs ballistisko triecienu viļņi ar 21 raķeti nodarīja postījumus vismaz sešos Kijevas rajonos, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot 22 cilvēkus, tostarp četrus bērnus. Tika bojāts Kijevas Dķiprai tilts (Pivdennyi), ietekmējot metro satiksmi, kā arī dzīvojamās mājas, slimnīcas ēka, klostera, tirdzniecības centri un cita civilā infrastruktūra. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis raksturoja triecienu kā „demonstratīvu” un notikušu tūlīt pēc jaunākā sarunu raunda.
-
Latvijas mediji identificēju bijušo OGP nodaļas vadītāju kā aizdomas pret nēsāju operācijā «Kartāgena»
Ukrainas Nacionālais pretkorupcijas birojs un Specializētā pretkorupcijas prokuratura informēja par aizdomām bijušajam OĢP nodaļas vadītājam saistībā ar organizāciju, kas, pēc izmeklētāju versijas, maksāja par aizsardzību pretkrāpšanas kolu centriem. Oficiālais paziņojumā viņa vārds nebija norādīts, bet mediji un pretkorupcijas avoti viņu identificēja kā Ivanu Tymošenko. Kopējā dokumentētā nelegālā peļņa esā pārsniedz 1 miljardu grivnu.
-
SpaceX vienpusēji ierobežojis Starshield termināļu ātrumu Ukrainas bruņotajiem spēkiem
Naktī no 13. uz 14. oktobri SpaceX bez iepriekšēja brīdinājuma ieviesa ātruma ierobežojumu Starshield (Starlink militārā pakotne) termināļiem Ukrainas Aizsardzības spēku vajadzībām, kas pārsniedz 160 km/h. Ierobežojums traucēja vairākas militārās misijas, tostarp bezpilota lidaparātu un vidējā darbības rādiusa triecienu operācijas. To pirmais publiski paziņoja brīvprātīgais Serhijs Sternenko, vēlāk to apstiprināja prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs (Flash). Ukrainas Aizsardzības ministrija sazinās ar ASV, SpaceX un NATO partneriem. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis sociālajā tīklēk X vērsās pie Īlona Maska, apsūdzot viņu produktu izmantošanā politiskiem mērķiem.
-
Ukrainas parlaments pieņem likumu par minoritāšu izglītību, kas nepieciešams ES sarunu klasteru atvēršanai
Ukrainas Augstākā Rada 12. oktobrī pieņēma un prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja likumu Nr. 16119 par izglītību valsts minoritāšu un pamatiedzīvotāju valodās, ko Ungārija bija izvirzījusi kā nosacījumu, lai atbloķētu divus ES pievienošanās sarunu klasterus — "Iekšējais tirgus" un "Konkurētspēja un iekļaujoša izaugsme". Par likumu balsoja 273 deputāti pirmajā lasījumā un 266 — galīgajā balsojumā. Nākamajā dienā, 13. oktobrī, Luksemburgā plānota starpvaldību konference, kurā šie klasteri oficiāli jāatver.
-
Maiami sarunas par karu beidzās pēc vienas dienas; Ukraina pārtrauc vizīti pēc Trampa–Putina vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielu
9. oktobrī Maiami notika ASV, Ukrainas, Eiropas un NATO pārstāvju sarunas par iespējamiem ceļiem uz Krievijas kara izbeigšanu pirms ziemas. Divas dienas plānotā tikšanās beidzās jau pirmajā dienā, un Ukrainas delegācija izgrieza ceļojumu atpakaļ uz mājām, kad ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka telefonsarunā ar Vladimiru Putinu panākta vienošanās par Krievijas dīzeļdegvielas piegādēm ASV un pasaules tirgiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizēja lēmumu, nodēvējot to par „dāvanu Putinam dzimšanas dienā” un apsūdzot Vašingtonu, ka Ukrainas delegācija tiek izmantota kā „aizsegs” paralēliem ASV–Krievijas norunām.
-
Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem
Naktī no 6. uz 7. oktobri Krievija pret Ukrainu izmantoja ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23, spārnotās raķetes (48, tostarp Х-101, «Iskander-K», «Kalibr»), pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» un 130 trieciendronus. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva, Harkiva, Poltava un Dņepropetrovskas apgabals. Līdz plkst. 9:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi – 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus; informācija par vēl 6 spārnotajām raķetēm tika precizēta. Uzbrukumā dzīvību zaudēja cilvēki Kijevā, Prilukos, Kremenčukā, Dņipro un Oleksandrijā; Prilukos tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka.
-
Krievija plāno aprīkot triecienšāviņus ar satelītneatkarīgu navigācijas sistēmu «Ariadna», apgalvo Ukrainas prezidenta padomnieks
Ukrainas prezidenta padomnieks aizsardzības tehnoloģiju jautājumos Serhijs Beskrestnovs (pazīstams ar pseidonīmu «Flash») paziņojis, ka Krievija plāno uzstādīt jaunu navigācijas sistēmu «Ariadna» uz Shahed triecienšāviņiem un vadāmajām aviācijas bumbām (KAB). Sistēma darbojas, izmantojot trīs uz zemes izvietotus radiosignālu raidītājus, un ļautu ieročiem darboties līdz 100 km Ukrainas teritorijā bez atkarības no satelītu signāliem.
-
Ukrainas robežsardze: Baltkrievija atkal ieslēdzusi signāla retranslatorus Krievijas dronu atbalstam
Ukrainas Valsts robežas sardzes dienesta preses sekretārs Andrijs Demčenko paziņoja, ka Baltkrievija atkal aktivizējusi savā teritorijā retranslatorus, kas pastiprina Krievijas "Šahed" un "Gerbera" tipa dronu signālu. Tas ļauj Krievijas lidrobotniem no Krievijas teritorijas pietuvoties Baltkrievijas robežai, saņemt pastiprinātu signālu un ielidot dziļāk Ukrainas rietumu apgabalos — Rovnu, Volinu un Lvivu, kā arī trāpīt punkta "Jagodina" tuvumā uz robežas ar Poliju. Demčenko arī norādīja, ka Baltkrievijā pašlaik nav sagatavota triecienu grupējuma iebrukumam Ukrainā.
-
Irāna lūgusi Krievijai modernizētos Geran-5 dronus lietošanai pret Izraēlu un ASV
Irāna šogad vērsusies pie Krievijas ar lūgumu piegādāt modernizētus Geran-5 reaktīvos dronus, kas sākotnēji izstrādāti no Irānas Shahed tipa konstrukcijām, ziņo Financial Times, atsaucoties uz Rietumu izlūkdatiem. Geran-5 ir Krievijas tālāka attīstība Irānas Shahed droniem; tā ražošana sākta 2023. gadā, un jaunākais variants spēj attīstīt ātrumu līdz 600 km/h, nest 90 kg kaujas galviņu un darboties līdz 1000 km attālumā.