Krievija naktī uz 7. oktobri veica masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainai ar ballistiskajām, spārnotajām raķetēm un droniem

Kāpēc tas ir svarīgi

Šis ir viens no plašākajiem Krievijas kombinētajiem gaisa uzbrukumiem kopš pilna mēroga kara sākuma – vienlaicīgi tika izmantotas ballistiskās, spārnotās un pretkuģu raķetes, kā arī vairāk nekā simts dronu. Tajā tika apzināti mērķēts uz Ukrainas energoinfrastruktūru, kā rezultātā jauni elektrības atslēgumi tika noteikti piecos apgabalos, un dzīvību zaudēja cilvēki vairākās pilsētās, tostarp Prilukos, kur tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka. Uzbrukums, kas sakrita ar Putina 74. dzimšanas dienu, izgaismoja Ukrainas galveno ievainojamību – nepietiekamu aizsardzību pret ballistiskajām raķetēm – un pastiprināja Kijivas aicinājumus piegādāt papildu Patriot sistēmu raķetes, jaunas sankcijas un starptautisku nosodījumu.

Kas notika

Naktī uz 7. oktobri, sākot no iepriekšējās dienas plkst. 18:00, Krievija pret Ukrainu īstenoja masveida kombinēto triecienu, vienlaikus izmantojot ballistiskās raķetes «Iskander-M»/S-400/KN-23 no Brjanskas un Voronežas apgabaliem, spārnotās raķetes «Х-101»/«Iskander-K»/«Kalibr» (48 kopā) no Vologdas un Kurskas apgabaliem un Kaspijas jūras, pretkuģu raķetes «Cirkon»/«Oniks» no Rostovas apgabala, kā arī 130 trieciendronus (Shahed, Gerbera, Parodia imitācijas) no Oreljas, Primorsko-Ahtarskas, okupētās Doņeckas un okupētās Krimas Hvardijskes virzieniem. Ap plkst. 03:09 Ukrainas Gaisa spēki izsludināja gaisa trauksmi Kijevā un lielākajā daļā apgabalu saistībā ar ballistisko ieroču draudiem; pirmie sprādzieni galvaspilsētā atskanēja ap plkst. 03:14–03:15, bet ap plkst. 05:11 sekoja jauna ballistisko raķešu viļņa.

Līdz plkst. 09:00 Ukrainas pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 161 gaisa mērķi: 5 ballistiskās raķetes, 39 spārnotās raķetes un 117 dronus (no kuriem 38 – reaktīvie Shahed), vēl par 6 spārnotajām raķetēm informācija tika precizēta. Trāpījumi tika fiksēti 18 vietās, bet krituši nogāztu mērķu fragmenti – vēl 5 vietās. Galvenie triecienu virzieni bija Kijeva un Kijevas apgabals, Harkivas, Poltavas un Dņepropetrovskas apgabali.

Kijevā triecieni skāra Oboloņas, Podilas, Ševčenkivas un Dņarickas rajonus; Dņarickas rajonā ugunsgrēkā garažu kooperatīvā gāja bojā divi cilvēki, vēl divi tika izglābti. Starp dzīvojamām mājām tika atrasta nesprāgusi ballistiskā raķete, kuras neutralizēšanā strādāja policijas un DSNS spridzinātāji. Prilukos (Čerņihivas apgabalā) tika sagrauta piecstāvu dzīvojamā ēka – Čerņihivas apgabala policija vēlāk ziņoja par deviņiem bojāgājušajiem, tostarp trīs bērniem, un 40 ievainotajiem. Kremenčukā (Poltavas apgabalā) dzīvojamā rajonā tika bojātas daudzstāvu ēkas, bet Dņipro trieciens skāra rūpniecības uzņēmumu, daudzstāvu mājas un sporta klubu. Oleksandrijā (Kirovohradas apgabalā) gāja bojā vismaz viena sieviete, trīs cilvēki tika ievainoti. Uzbrukums sakrita ar Putina 74. dzimšanas dienu – prezidents Zelenskis to nodēvēja par vienu no «nežēlīgākajiem» triecieniem un runāja par nepieciešamību saņemt papildu Patriot tipa raķetes.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas avoti uzsver oficiālos paziņojumus un Gaisa spēku tehnisko informāciju – ieroču veidus, palaišanas virzienus un notriekto mērķu skaitu (161 mērķis līdz plkst. 09:00). Detalizēti tiek aprakstīti postījumi pa Kijevas rajoniem (Oboloņa, Podila, Ševčenkivas, Dņaricka), kā arī nesprāgušais «Iskander» starp dzīvojamām mājām. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha triecienu nodēvēja par «dzimšanas dienas dāvanu – kara noziegumiem» no Krievijas ģenerāļiem Putinam, izziņoja sankciju pastiprināšanas kustību, apgalvoja, ka Krievija kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma ir zaudējusi 1,6 miljonus karavīru nogalināto un ievainoto, un paziņoja par Speciālā tribunāla par agresijas noziegumu pret Ukrainu praktisku darbības sākšanu nākamgad. Ukraina uzsver, ka energoinfrastruktūra bija viens no galvenajiem mērķiem – jauni elektrības atslēgumi tika fiksēti Poltavas, Čerņihivas, Harkivas, Vinnicas un Hersonas apgabalos – un skaidri formulē nepietiekamu ballistisko raķešu aizsardzību kā galveno vajadzību, aicinot piegādāt papildu Patriot sistēmu raķetes.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskie mediji parasti sāk ar upuru skaitu un Priluku sagrautās dzīvojamās ēkas konkrētajām sekām, bieži atsaucoties uz Čerņihivas apgabala policijas datiem par deviņiem bojāgājušajiem pēc bērnu mirstuķu atklāšanas. Tos ietvaros trieciens tiek saistīts ar Zelenska iepriekšējo brīdinājumu, balstoties uz izlūkdatiem, un ar Krievijas plašāku ziemas stratēģiju pret Ukrainas energosistēmu, atsaucoties uz NYT ziņojumu par Krievijas plāniem izmantot līdz 1000 raķešu, dronu un bumbas, lai atslēgtu lielās pilsētas no elektrības, siltuma un ūdens. Tiek izcelta Igaunijas ārlietu ministra Margusa Cahknas «izmisuma dzimtā stratēģija» un ES plāns pievienot aptuveni 1650 personas un uzņēmumus Krievijas sankciju sarakstam. Starptautiskie izdevumi ietver arī Krievijas nostāju – Aizsardzības ministrijas paziņojumus par triecieniem Ukrainas aizsardzības rūpniecības objektiem (Fire Point, Flamingo raķetes, Odesas ostas un kuģu remontuzņēmumi) un Krievijas PGA ziņoto par 311 ukraiņu dronu notriekšanu – kā arī kontekstualizē triecienu līdzās Ukrainas atbildes triecieniem pret Krievijas naftas objektiem Permas, Samāras un Astrahaņas apgabalos un incidentam Melnajā jūrā pie Sočos.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras par kopējo bojāgājušo skaitu visā Ukrainā – Ukrainas Ģenerālprokuratūra ziņoja par vismaz 9 bojāgājušajiem un vairāk nekā 30 ievainotajiem; Iekšlietu ministrs Ivanovs Vygivskis (Iваном Vygivskis) – par 12 bojāgājušajiem un vairāk nekā 40 ievainotajiem; prezidents Zelenskis sākotnēji minēja 11 bojāgājušos; BBC, atsaucoties uz vēlāku Zelenska paziņojumu, – 15; vēl viens Zalužnij citēts skaitlis – 19 bojāgājušie, tostarp bērni. Priluku upuru skaits arī mainījās atkarībā no ziņošanas brīža – no sākotnējiem 2 bojāgājušajiem un 7 ievainotajiem līdz 9 bojāgājušajiem (tostarp 3 bērniem) un 40 ievainotajiem pēc bērnu mirstuķu izņemšanas.

Konteksts

Krievija visā pilna mēroga kara laikā regulāri apšaudījusi Ukrainas pilsētas un infrastruktūru, izmantojot dronus, spārnotās un ballistiskās raķetes un citus ieročus; Ukrainas iestādes un starptautiskās organizācijas šādus uzbrukumus kvalificē kā kara noziegumus, un Ģenerālprokuratūra sākusi izmeklēšanu saskaņā ar Kriminālkodeksa 438. pantu. 6. oktobrī prezidents Zelenskis, atsaucoties uz izlūkdatiem, publiski brīdināja, ka Krievija gatavojas jaunam masveida triecienam, un Gaisa spēki vakaronē ziņoja par stratēģisko bumbvedēju pacelšanos no Krievijas aerodromiem. Šis uzbrukums sakrita ar Krievijas līdera Vladimira Putina 74. dzimšanas dienu, ko Ukrainas amatpersonas interpretēja kā apzinātu laika izvēli.