Krievija naktī uz 24. septembri veikusi masveida triecienu Kijivai; nogalināti divi cilvēki

Kāpēc tas ir svarīgi

Šis ir viens no lielākajiem kombinētajiem raķešu un dronu triecieniem Kijivai pēdējā laikā, un tas skāris dzemdību namu, dzīvojamās mājas, noliktavas, šķirošanas punktu un templi. Uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad Ukraina bija piekritusi pilnīgam un tūlītējam pamieram un 51 ANO dalībvalsts bija aicinājusi Krieviju darīt to pašu, tādējādi starptautiski kalpojot kā Krievijas atbilde uz diplomātisko iniciatīvu. Zelenskis izmantoja triecienu, lai no ASV pieprasītu papildu ballistisko raķešu pārtvērējus un stingrākas sankcijas, vienlaikus sniedzot konkrētu gaisa aizsardzības efektivitātes rādītāju – aptuveni 60% notriektu ballistisko raķešu un 227 gaisa mērķu likvidēšanu.

Kas notika

Krievija naktī no 23. uz 24. septembri veica masveida kombinētu triecienu Kijivai, izmantojot ballistiskās raķetes, pretkuģu raķetes «Cirkon», kā arī 282 triecien-dronus. Trieciens pilsētā tika nogādāts trīs ballistisko raķešu viļņos; Gaisa spēki ziņo par 13 trāpījumu vietām un 10 vietām, kur nokrita notriekto mērķu atlūzas. Saskaņā ar Gaisa spēku datiem līdz plkst. 8:00 tika notriekti vai nomākti 227 gaisa mērķi, tostarp četras «Cirkon» raķetes, trīs «Iskander-M»/S-400/KN-23 ballistiskās raķetes un 219 triecien-droni (Shahed, Gerbera u.c.).

Uzbrukumā gāja bojā divi cilvēki – 57 gadus veca sieviete Podilskas rajonā un 65 gadus vecs vīrietis Solomjanskas rajonā – un tika ievainoti vismaz astoņi cilvēki vecumā no 25 līdz 77 gadiem, tostarp viens policists. Podilskas rajonā tika bojāts dzemdību nams: izsisti logi un daļēji bojāta fasāde no 1. līdz 5. stāvam, kā arī durvis un blakus esošais klīniski diagnostikas centrs; četras automašīnas stāvvietā aizdegās un tur tika atrasts līķis. Solomjanskas rajonā daļēji sagruva noliktavas, uguns izplatījās pagrabstāvā un trīs cietušie tika hospitalizēti. Dņipro rajonā tika bojāta trīsstāvu administratīvā ēka un iznīcināta privātmāja, no drupām izglābts viens cilvēks, bet divi kaimiņu nami tika bojāti. Dņepropetrovskas rajonā raķešu atlūzas nokrita uz 16 stāvu dzīvojamās mājas un privātmājas pagalmiem, kā arī uz administratīvo ēku. Darņickas rajonā atlūzas nokrita uz brauktuves, un citviet aizdegās trīs automašīnas, bet vēl vairāk nekā 10 tika bojātas. Dzemdību nama pagrabstāvā plkst. 2:05 piedzima zēds; ne pacienti, ne medicīnas personāls netika ievainoti.

Prezidents Zelenskis, kurš uzbrukuma laikā atradās Ņujorkā, paziņoja, ka Krievija ar ballistiskajām raķetēm trāpīja Kijivai tieši viņa tikšanās laikā ar sešiem ASV Pārstāvju palātas locekļiem – Braienu Ficpatriku, Maiklu Kvigliju, Marsi Kaptūru, Džeredu Goldenu, Džo Vilsonu un Gregoriju Miksu – lai apspriestu Lindsija Greima sankciju likumprojektu. Viņš uzsvēra, ka trieciens bija vērsts pret Kijivu un civilo infrastruktūru, un aicināja ASZ nodrošināt papildu ballistisko raķešu pārtvērējus un īstenot sankcijas pret Krieviju un tiem, kas tai palīdz gūt ienākumus. Uzbrukums notika dažas stundas pēc tam, kad vakaru iepriekš Ukraina bija piekritusi pilnīgai un tūlītējai pamiera pārtraukšanai, un 51 ANO dalībvalsts bija aicinājusi Krieviju darīt to pašu.

Kā to atspoguļo Ukrainas avoti

Ukrainas mediji vienprātīgi raksturo triecienu kā Krievijas uzbrukumu Kijivai un uzsver bojājumus civilajā infrastruktūrā – dzemdību namam, dzīvojamām mājām, «Nova Pošta» šķirošanas punktam, Pokrovas templim, noliktavām un stāvvietā esošajām automašīnām. Daudzi izdevumi izceļ Zelenska vēstījumu, ka trieciens notika laikā, kad viņš Ņujorkā tikās ar ASV kongresmeņiem par Lindsija Greima sankciju likumprojektu, un viņa aicinājumu piegādāt papildu pārtvērējus un pastiprināt sankcijas. Bieži atspoguļots arī cilvēciskais aspekts – plkst. 2:05 dzemdību nama patversmē piedzimušais zēds, kura māte un medicīnas personāls necieta. Ukraina uzbrukumu kontekstualizē kā notikušu neilgi pēc tam, kad Ukraina piekrita pilnīgam un tūlītējam pamieram un 51 ANO dalībvalsts aicināja Krieviju darīt to pašu, tādējādi to traktējot kā atbildi uz diplomātisko iniciatīvu; ārlietu ministrs Andrijs Sibiha uzsvēra, ka aktīvajai diplomātijai jāiet roku rokā ar Krievijas režīma smagāku spiedienu.

Kā to atspoguļo starptautiskie avoti

Starptautiskie mediji ziņo pamatfaktus – Krievijas ballistisko raķešu uzbrukums Kijivai, divi nogalinātie un seši vai astoņi ievainotie – un piemin dzemdību nama fasādes bojājumus un līķi, kas atrasts tā stāvvietā. Vācu un angļu ziņu aģentūras sākotnēji izmanto Kļičko datus par 2 nogalinātiem un 6 ievainotajiem, savukārt vēlākie ukraiņu un krievu avotu ziņojumi, kā arī DСНС galīgais skaits ir 2 nogalinātie un vismaz 8 ievainotie. Starptautiskajā presē iekļauts Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojums, ka trieciens bija vērsts pret Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa objektiem un sakaru/loģistikas centriem Kijivā un Odesas apgabalā – oficiāls Krievijas skaidrojums, kas nav atspoguļots ukraiņu avotos. AFP korespondentu novērojumi par aptuveni desmit spēcīgiem sprādzieniem Kijivā un monitoringa kanālu aprēķini par 14–20 raķetēm trīs viļņos biežāk parādās starptautiskajās ziņu aģentūrās nekā vietējā Ukrainas presē. Kā ANO nedēļas fons tiek minēti arī Slovākijas prezidenta Petera Pelegrīni izteikumi ANO Drošības padomē, ka Krievija apzināti apšaudījusi civilos mērķus (kas kontrastē ar premjerministra Roberta Fico nostāju), un Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojums, ka Krievija nepārtrauks karu.

Kur atspoguļojums atšķiras

Avoti atšķiras upuru skaita ziņā: mērs Kļičko sākotnēji ziņoja par 1 nogalināto un 2 ievainotajiem, vēlāk – 2 nogalinātos un 6 ievainotos, bet galīgais DСНС (SES) skaits ir 2 nogalinātie un vismaz 8 ievainotie; daļa virsrakstu izmanto «2/6», citi – «2/8». Atšķirīgi ir arī dati par Kijivai izšauto raķešu skaitu – monitoringa kanāli ziņo par aptuveni 20 raķetēm, bet militāri saistītie Telegram kanāli – par vismaz 14 raķetēm pirmo trīs uzbrukuma viļņu laikā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvo, ka trieciens bijis vērsts pret Ukrainas militāri rūpnieciskā kompleksa un sakaru/loģistikas centriem Kijivā un Odesas apgabalā, kamēr Ukrainas iestādes kā galvenos mērķus min dzīvojamās mājas, dzemdību namu, enerģētikas un civilās loģistikas objektus.

Konteksts

Krievijas ilgstošie tālās darbības triecieni Ukrainas pilsētām turpinājās arī pirms šī uzbrukuma, tostarp ar pilnas dienas dronu uzbrukumu Kijivai 23. septembrī, kurā tika ievainoti 45 un nogalināti divi cilvēki. 18. septembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja senatora Lindsija Greima līdzautora sankciju likumprojektu, kas paredz līdz 100% tarifus valstīm, kuras pērk Krievijas energoresursus. 22. septembrī Tramps apstiprināja gatavību piešķirt Ukrainai licenci Patriot pretgaisa aizsardzības raķešu ražošanai; Zelenskis norādījis, ka Ukraina pašlaik saņem pretgaisa aizsardzības raķetes pa vienai vai pa divām globālā trūkuma dēļ. 23. septembra vakarā 51 ANO dalībvalsts kopīgi aicināja Krieviju piekrist pilnīgam, tūlītējam un beznosacījuma pamieram pēc tam, kad Ukraina tam jau bija piekritusi.