Zelenskis: partneri nebrīdināja Ukrainu par Kijivas ballistisko raķešu triecienu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukrainas partneri nav iepriekš brīdinājuši Kijivu par Krievijas ballistisko raķešu triecienu 12. oktobra vakarā, kurā piecas raķetes trāpīja civilajai infrastruktūrai. Viņš arī sacīja, ka Ukraina divas dienas pēc Trampa izsludinātā "enerģijas pamiera" neveica uzbrukumus Krievijas naftas rūpnīcām, kamēr Krievija turpināja uzbrukt 19 Ukrainas apgabaliem.
Galvenais
- 12. oktobra vakarā Krievija raidīja uz Kijivu piecas ballistiskās raķetes, kas trāpīja civilajai infrastruktūrai.
- Prezidents Zelenskis paziņoja, ka partneri nav laikus brīdinājuši Ukrainu par triecienu, un nespecificēja, kuri partneri to bija domāti.
- Zelenskis teica, ka Ukraina divas dienas pēc Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera" neveica uzbrukumus Krievijas naftas un enerģētikas objektiem.
- Tajā pašā laikā Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas un kritiskās infrastruktūras objektiem 19 apgabalos.
- Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha Varšavas Drošības forumā apliecināja, ka Ukraina turpina saņemt izlūkdatus no ASV.
- Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ignats sacīja, ka ballistiskie mērķi tika atklāti ar radaru tikai uzbrukuma laikā ap 22:10, bez iepriekšējas informācijas par palaišanu no Krievijas teritorijas.
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis paziņojums saista brīdinājuma trūkumu ar konkrētu triecienu galvaspilsētā, radot jautājumus par sabiedroto izlūkdatu apmaiņu jutīgā ASV–Ukrainas attiecību brīdī. Tas nāk vienlaikus ar ziņojumiem, ka Vašingtona draudējusi apturēt izlūkdatu apmaiņu un ieroču pirkumus, ja Ukraina turpinās uzbrukt Krievijas enerģētikas infrastruktūrai. Epizode atklāj ievainojamību: S-400 raķetes no Brjanskas apgabala var sasniegt Kijivu mazāk nekā divās minūtēs, padarot savlaicīgu brīdināšanu ārkārtīgi sarežģītu. Ukrainas Ārlietu ministrija publiski apstiprināja, ka izlūkdatu apmaiņa ar ASV turpinās, noliedzot spekulācijas par tās pārtraukšanu.
Kas notika
12. oktobra vakarā ap 22:10 Krievija raidīja uz Kijivu piecas ballistiskās raķetes, kas trāpīja civilajai infrastruktūrai. Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka ballistiskie mērķi tika atklāti ar radaru tikai uzbrukuma laikā un iepriekšēja informācija par palaišanu no Krievijas teritorijas netika saņemta. Prezidents Volodimirs Zelenskis, rakstot sociālajos tīklos, paziņoja, ka Ukrainas partneri nav laikus brīdinājuši par triecienu. Zelenskis arī sacīja, ka kopš vakara Krievija uzbruka Ukrainai ar vairāk nekā 100 dažādiem līdzekļiem, tostarp reaktīvajiem droniem, klīstošajiem lādiņiem un ballistiskajām raķetēm; ievērojama daļa tika notriekta, bet ne visas. Zelenskis pieminēja, ka divas dienas pēc ASV prezidenta Donalda Trampa 11. oktobrī izsludinātā "enerģētikas pamiera" Ukraina neveica uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes un enerģētikas objektiem, kamēr Krievija turpināja uzbrukt Ukrainas enerģētikas un kritiskās infrastruktūras objektiem 19 apgabalos. Zelenskis uzsvēra, ka izlūkdati par Krievijas ballistisko raķešu palaišanu palīdz glābt dzīvības, un nespecificēja, kuri partneri bija gaidījuši brīdinājumu. Tajā pašā vakarā un nākamajā rītā Krievijas triecieni skāra arī Harkivu (dzīvojamā ēka sagruvusi, četri nogalināti un 41 ievainots), Kijivas Darnickas rajonā privātmāju, Fastivas rajonu Kijivas apgabalā (viens nogalināts, divi ievainoti), izglītības iestādi Rivnē (14 ievainoti) un dzīvojamo ēku pie Ļvivas. Ārlietu ministrs Andrijs Sibiha Varšavas Drošības forumā apliecināja, ka Ukraina turpina saņemt izlūkdatus no ASV, un aizkavēto brīdinājumu saistīja ar īpaša veida ieroču izmantošanu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji ziņu centrē ap prezidenta Zelenska sociālo tīklu paziņojumu, ka partneri nav brīdinājuši pirms ballistiskā trieciena, izceļot cilvēku un civilās infrastruktūras zaudējumus Kijivā un citās pilsētās. Trieciens tiek ievietots Trampa izsludinātā "enerģētikas pamiera" kontekstā, uzsverot, ka Ukraina pārtrauca uzbrukumus Krievijas naftas objektiem, kamēr Krievija turpināja uzbrukt Ukrainai. Vairāki ukraiņu mediji citē oficiālus apliecinājumus, ka izlūkdatu apmaiņa ar ASV turpinās, un atsaucas uz Dezinformācijas apkarošanas centra brīdinājumu par tiešsaistē izplatītām spekulācijām par iespējamu izlūkdatu pārtraukšanu. Militārie un parlamentārie balss (Gaisa spēku pārstāvis Ignats, prezidenta padomnieks Serhijs Beskrestnovs, kiberdrošības apakškomisijas vadītājs Fedienko, militārais blogeris Serhijs Misjura) sniedz tehnisku kontekstu — īso S-400 raķešu lidojuma laiku no Brjanskas, vairākus izlūkdatu avotus papildus ASV un agrākus līdzīgus gadījumus — lai izskaidrotu brīdinājuma trūkumu bez norādes uz politisku izlūkdatu pārtraukšanu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Ārpus Ukrainas esošie avoti — Azerbaijāņu aģentūras ziņojums un ASV mediju ziņojums — ziņu vada ar Zelenska atzīšanos, ka partneri nav snieguši izlūkdatus par gaidāmo triecienu, veidojot notikumu galvenokārt kā Ukrainas prezidenta paziņojumu, nevis kā trieciena seku stāstu. Šie avoti ietver mazāk iekšpolitisko un dezinformācijas konteksta detaļu (Dezinformācijas apkarošanas centrs, parlamentarie viedokļi, detalizēta ziņošana par upuriem Harkivā, Rivnē un Ļvivā), kas dominē ukraiņu valodas pārklājumā, un neizceļ "enerģētikas pamiera" asimetriju kā centrālo tēmu.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti dalās viedoklī par to, vai ASV ir draudējusi pārtraukt izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu, ja tā turpina uzbrukt Krievijas enerģētikas infrastruktūrai. Daļa ukraiņu mediju (НВ, Forbes Ukraine, Інтерфакс-Україна) ziņo par šādiem draudiem, atsaucoties uz CNN, Financial Times un Eiropas amatpersonām, savukārt Reuters avoti, tostarp viens, kas bija klāt 9. oktobra Floridas sarunās, noliedz, ka šādi draudi būtu izteikti. Otrs strīds ir par to, vai aizkavēto gaisa trauksmi izskaidro Krievijas "īpaša veida ieroča" izmantošana (kā to skaidro ārlietu ministrs Sibiha un daļa ukraiņu mediju) vai arī tā atspoguļo reālu plaisu partneru nodrošinātajā agrīnajā brīdināšanā (kā to uztver citi avoti).
Konteksts
11. oktobrī ASV prezidents Donalds Tramps sociālajos tīklos paziņoja, ka abas puses esot vienojušās par tūlītēju "enerģētikas pamieru"; Maskava šo apgalvojumu neapstiprināja, un Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs sacīja, ka kontakti turpinās, bez darījuma apstiprināšanas. Mediju ziņojumi (CNN, Financial Times, atsaucoties uz Eiropas amatpersonām) vēstīja, ka Trampa administrācija brīdinājusi Ukrainu un Eiropas sabiedrotos, ka Vašingtona varētu apturēt izlūkdatu apmaiņu un Eiropas valstu ieroču pirkumus Ukrainai, ja Kijiva nepārtrauks uzbrukumus dziļi Krievijas teritorijā. Reuters avoti, tostarp viens, kas bijis klāt 9. oktobra Floridas sarunās starp ASV sarunvedējiem Stīvu Vitkovu un Džaredu Kušneru un Ukrainas komandu, noliedza, ka būtu izteikti draudi pārtraukt militāro palīdzību. Kara pētīšanas institūts (ISW) 11. oktobra ziņojumā novērtēja, ka īslaicīga ASV izlūkdatu apmaiņas apturēšana 2025. gada martā ļāva Krievijai virzīties uz priekšu Kurskas apgabalā un ka pašreizējā formā "enerģētikas pamiers" dotu Krievijai ievērojamu priekšrocību, neatdodot neko Ukrainai. Ukrainas Gaisa spēki un pārstāvji ziņoja, ka 12. oktobra ballistiskie mērķi tika atklāti ar radaru tikai uzbrukuma laikā ap 22:10, bez iepriekšējas informācijas par palaišanu no Krievijas teritorijas, un ka šādi aizkavētu brīdinājumu gadījumi ir bijuši arī agrāk. Citi Krievijas triecieni tajā pašā vakarā un nākamajā rītā skāra Harkivu (dzīvojamā ēka sagruvusi, četri nogalināti un 41 ievainots vienā vakarā pēc Zelenska teiktā), privātmāju Kijivas Darnickas rajonā, Fastivas rajonu Kijivas apgabalā, izglītības iestādi Rivnē (14 ievainoti) un dzīvojamo ēku pie Ļvivas.