Krievija naktī uz 8. septembri apšaudīja Kijivu ar raķetēm un droniem; nogalināti vismaz divi cilvēki
Krievijas spēki naktī uz 8. septembri veica masveidīgu kombinētu raķešu un dronu uzbrukumu Kijivai, izmantojot ballistiskās un spārnotās raķetes un 166 trieciendronus. Uzbrukums notika neilgi pēc ASV prezidenta speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera aizbraukšanas no Kijivas, pārtraucot iepriekš izsludināto trīs dienu pauzi galvaspilsētu apšaudēs. Nogalināti vismaz divi cilvēki (abi Solomjanskas rajonā), ievainoti vismaz desmit. Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos Kijivas rajonos.
Galvenais
- Krievija naktī uz 8. septembri izmantoja desmitiem dažāda tipa raķešu un 166 trieciendronu, tostarp lielākoties reaktīvos Shahed tipa dronus
- Līdz plkst. 8:30 Ukrainas gaisa spēki bija notriekuši vai nomākuši 175 gaisa mērķus: 2 ballistiskās raķetes, 31 spārnoto raķeti Kh-101/Iskander-K un 142 trieciendronus
- Vismaz divi nogalinātie (abi Solomjanskas rajonā) un vismaz 10 ievainotie; dienas gaitā bojāgājušo skaits pieauga
- Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos Kijivas rajonos: Holosijivskas, Solomjanskas, Darnickas, Podilas un Dņiprovskas
- Polija naktī pacēla militāro aviāciju un aktivizēja pretgaisa aizsardzības sistēmas, reaģējot uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainai
- Uzbrukums notika neilgi pēc ASV sūtņu Vitkofa un Kušnera aizbraukšanas 6. septembra vakarā, pārtraucot izsludināto trīs dienu pauzi galvaspilsētu apšaudēs
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis ir lielākais Krievijas kombinētais raķešu un dronu uzbrukums Kijivai kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma, kas notika tieši pēc ASV diplomātiskās misijas, faktiski sabrūkot trīs dienu pauzei galvaspilsētu apšaudēs. Uzbrukumā izmantoti vairāki raķešu tipi no dažādiem Krievijas apgabaliem, un tā mērķtiecīgais raksturs pret dzīvojamām ēkām, skolām un civilo infrastruktūru liecina par nodomu graut civilo gribu pirms ziemas. Polijas militārās aviācijas aktivizēšana parāda NATO teritorijas apdraudējuma risku, bet Ukrainas amatpersonu aicinājumi piegādāt papildu raķešu pārtvērējus izvirza jautājumu par Rietumu atbalsta apmēru un termiņiem.
Kas notika
Krievijas spēki naktī uz 8. septembri (no 7. septembra vakara) veica masveidīgu kombinētu uzbrukumu Ukrainai ar desmitiem dažāda tipa raķešu un 166 trieciendroniem, galvenokārt reaktīviem Shahed tipa droniem, kā arī Gerbera tipa droniem un Parodia mērķu imitatoriem. Galvenie uzbrukuma virzieni bija Kijivas apgabals un Odesas apgabals. Kijiva tika trāpīta ar ballistiskajām raķetēm (Iskander-M, S-400, KN-23 un Oniks), spārnotajām raķetēm Kh-101 un reaktīviem droniem. Līdz plkst. 8:30 Ukrainas gaisa spēki bija notriekuši vai nomākuši 175 gaisa mērķus: 2 ballistiskās raķetes, 31 Kh-101/Iskander-K spārnoto raķeti un 142 trieciendronus. Tiešie trāpījumi un nokritušo atlūzas reģistrētas 38 vietās (29 trāpījumi un 9 atlūzu krišanas vietas). Kijivā nogalināti vismaz divi cilvēki (abi Solomjanskas rajonā), ievainoti vismaz desmit. Postījumi un ugunsgrēki reģistrēti vismaz piecos rajonos: Holosijivskas, Solomjanskas, Darnickas, Podilas un Dņiprovskas, vēlāk ziņots arī par Ševčenkivas un Obolonas rajoniem. Uzbrukumā cieta virs 50 objekti, tostarp dzīvojamās ēkas, skola, poliklīnika, noliktavas, autostāvvieta un Varus lielveikals. Polija naktī pacēla militāro aviāciju un aktivizēja pretgaisa aizsardzības sistēmas, reaģējot uz Krievijas uzbrukumiem, bet cietušo vai atlūzu krišanas Polijas teritorijā nebija. Uzbrukums notika neilgi pēc ASV prezidenta Donalda Trampa speciālo sūtņu Stīva Vitkofa un Džareda Kušnera aizbraukšanas no Kijivas 6. septembra vakarā; viņi iepriekš bija tikušies ar Vladimiru Putinu Maskavā un pēc tam ar Volodimiru Zelenski Kijivā, kuras laikā tika izsludināta trīs dienu pauze galvaspilsētu apšaudēs. Tika uzbrukti arī Kijivas apgabala rajoni (Borispoles un Fastivas) un Odesas apgabala tirgus (ievainots apsargs).
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji uzsver uzbrukuma politisko laiku, to raksturojot kā apzinātu Putina triecienu uzreiz pēc ASV sūtņu aizbraukšanas, kas lauž izsludināto trīs dienu pauzi un grauj diplomātiskos centienus. Tiek izcelti oficiālie paziņojumi - prezidenta Zelenska, ārlietu ministra Sibihas un iekšlietu ministra Vihivska - par upuriem, civilās infrastruktūras bojājumiem un diplomātiskajām sekām. Ukrainas ziņojumi akcentē daudzveidīgo ieroču klāstu (ballistiskās, spārnotās, pretkuģu raķetes un trieciendroni), uzsverot, ka ballistisko raķešu pārtveršana ir īpaši sarežģīta, un aicina par papildu pārtvērējraķešu piegādi un FREYJA antiballistisko sistēmu. Vietējie mediji sniedz detalizētu rajonu līmeņa pārskatu par glābšanas darbiem un humānajām sekām, kā arī izceļ Rietumu solidaritāti: Polijas militāro aviāciju, ES vēstnieci, kas pavadīja nakti patvertnē, un aicinājumus slēgt Krievijas ietekmes tīklus Eiropā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (BBC, ABC News, EFE, APA) uzsver civiliedzīvotāju upurus, pauzes pārtraukšanu saistībā ar Trampa sūtņu vizīti un eskalācijas riskus pēc atjaunotiem uzbrukumiem pēc diplomātiskās misijas. Angliski rakstītās ziņās uzmanība pievērsta bojāgājušo un ievainoto skaitam, triecienu atsākšanai pēc pauzes un Krievijas uzbrukuma plašajam mērogam. Starptautiskajos ziņojumos izmantoti Ukrainas oficiālie upuru dati bez tik detalizētas rajonu uzskaites kā Ukrainas medijos, kā arī atsauces uz Krievijas iepriekšējiem uzbrukumiem Borispoles un Žuļanu lidostu skrejceļiem pirms ASV delegācijas vizītes.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos jautājumos. Kijivas upuru skaits dienas gaitā pieauga: sākotnēji ziņoja par 2 nogalinātiem un 6-10 ievainotiem, vēlāk - par 5 nogalinātiem un 23-35 ievainotiem. Skarto Kijivas rajonu skaits dažādos avotos bija četri, pieci vai septiņi atkarībā no ziņošanas laika. Novērošanas kanāli ballistisko raķešu skaitu vērtēja atšķirīgi - vairāk nekā desmit vai vairāk nekā divdesmit. Kijivas 'sarkanā' līmeņa gaisa trauksme ilga vai nu 8 stundas, vai 10 stundas.
Konteksts
Kopš 2025. gada 27. augusta Kijiva bija pakļauta gandrīz nepārtrauktiem Krievijas dronu uzbrukumiem. 2025. gada 5.-6. septembrī ASV prezidenta Donalda Trampa speciālie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners tikās ar Vladimiru Putinu Maskavā, bet pēc tam ar Volodimiru Zelenski Kijivā; saistībā ar šo vizīti tika izsludināta trīs dienu savstarpēja pauze galvaspilsētu apšaudēs. Sūtņi aizbrauca no Kijivas 6. septembra vakarā, un drīz pēc tam sekoja masveidīgais Krievijas uzbrukums. Ukraina bija piekritusi atturēties no triecieniem pret Maskavu līdz pirmdienas beigām, gaidot līdzvērtīgu Krievijas atturēšanos.