Sibiha: Krievijas trieciens enerģētikai ir Putina noraidījums ASV piedāvātajam pamieram
Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha 14. oktobrī paziņoja, ka Krievijas masveida raķešu un dronu trieciens enerģētikas infrastruktūrai nozīmē Krievijas prezidenta Vladimira Putina noraidījumu ASV piedāvātajam enerģētikas pamieram. Uzbrukumā, kurā tika izmantotas 39 ballistiskās raķetes un 128 droni, pieci cilvēki gāja bojā Kijevā, tika bojātas visas galvaspilsētas siltumelektrostacijas un vairāk nekā 600 000 ukraiņu palika bez elektrības.
Galvenais
- Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha 14. oktobrī nosauca Krievijas masveida triecienu par Putina noraidījumu ASV piedāvātajam enerģētikas pamieram
- Uzbrukumā tika izmantotas 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes un 128 droni
- Galvenie mērķi bija enerģētikas infrastruktūras objekti
- Kijevā gāja bojā pieci cilvēki; viena raķete trāpusi daudzstāvu dzīvojamai ēkai
- Vairāk nekā 600 000 ukraiņu palika bez elektrības
- Premjerministrs Sergejs Koreckis ziņoja, ka trāpīts visām galvaspilsētas siltumelektrostacijām
- Sibiha aicināja partnerus pastiprināt sankcijas un nekavējoties piegādāt papildu gaisa aizsardzības sistēmas
Kāpēc tas ir svarīgi
Ukrainas galvenais diplomāts uzbrukumu interpretē kā tiešu ASV virzītā enerģētikas pamiera noraidījumu, tādējādi palielinot spiedienu uz Vašingtonas miera centieniem. Trieciens skāra visas Kijevas siltumelektrostacijas un 26 elektroenerģētikas kompleksa objektus, kā arī četrus naftas un gāzes sektora objektus, izraisot plašus elektroenerģijas atslēgumus vairākos rajonos. Galvaspilsētā bojāgājušie un dzīvojamo ēku bojājumi uzsver cilvēciskās ciešanas, ko rada uzbrukumi enerģētikas infrastruktūrai. Ukraina aicina partnerus pastiprināt sankcijas un nekavējoties piegādāt papildu gaisa aizsardzības sistēmas.
Kas notika
Naktī uz 14. oktobri Krievijas spēki veica masveida uzbrukumu Ukrainai, izmantojot 39 dažādu tipu ballistiskās raķetes un 128 dronus. Galvenie triecienu mērķi bija enerģētikas infrastruktūras objekti. Kijevā gāja bojā pieci cilvēki, viena raķete trāpīja daudzstāvu dzīvojamai ēkai, un, pēc prezidenta Volodimira Zelenska teiktā, uzbrukumā tika skarti 26 elektroenerģētikas kompleksa elementi un četri naftas un gāzes sektora objekti. Premjerministrs Sergejs Koreckis ziņoja, ka trāpīts visām galvaspilsētas siltumelektrostacijām. Enerģētikas uzņēmums DTEK ziņoja par ārkārtas atslēgumiem piecos rajonos, un vairāk nekā 600 000 ukraiņu palika bez elektrības. Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha nosauca triecienu par Putina noraidījumu ASV piedāvātajam enerģētikas pamieram un aicināja partnerus pastiprināt sankcijas un nekavējoties piegādāt papildu gaisa aizsardzības sistēmas. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovis savukārt paziņoja, ka Maskava joprojām nav saņēmusi konkrētu informāciju par 11. oktobrī pēc Trampa un Putina telefonsarunas izsludināto pamieru.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas oficiālā retorika uzsver šī uzbrukuma diplomātisko signālu Vašingtonai: trieciens ir Putina atklāts ASV izaicinājums un nicinājums pret miera centieniem. Ukrainas amatpersonas aicina partnerus pastiprināt sankcijas un nodrošināt papildu gaisa aizsardzības sistēmas kā nepieciešamo atbildi.
Konteksts
11. oktobrī pēc telefonsarunas ar Putinu ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja par tā saukto enerģētikas pamieru, apgalvojot, ka tas stājas spēkā nekavējoties un abas puses tam piekritušas; Ukraina paziņoja, ka iepriekš par to nebija informēta. 14. oktobrī Kremlis paziņoja, ka Maskava joprojām nav saņēmusi konkrētu informāciju par šo izsludināto pamieru. Uzbrukumā tika izmantotas 39 ballistiskās raķetes un 128 droni; gaisa aizsardzība ziņoja par četru raķešu un aptuveni 90% dronu neitralizēšanu.