Zelenskis: Putins septembrī atcēlis ierobežojumus triecieniem pret Ukrainu
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā "Financial Times" paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembrī devis rīkojumu Krievijas militārajam vadībai atteikties no agrākajiem ierobežojumiem gaisa triecienos pret Ukrainu. Pēc viņa teiktā, ukraiņu izlūkdienesti to uzzinājuši no pārtvertām Kremļa amatpersonu sarunām. Pēc šī rīkojuma Krievija esot pastiprinājusi dronu un gaisa triecienus pret Kijivu, skarot skolas, slimnīcas un datu centrus. Zelenskis intervijā kritizēja Rietumu partneru atbalstu kā nepietiekamu un pauda, ka Krievija gatavojas pastiprināt uzbrukumus lielākajām Ukrainas pilsētām, tuvojoties ziemai.
Galvenais
- Zelenskis paziņoja, ka Putins septembrī devis rīkojumu Krievijas militārajam vadībai atteikties no iepriekšējiem ierobežojumiem gaisa triecienos pret Ukrainu.
- Informācija par rīkojumu nākusi no ukraiņu izlūkdienestiem, pamatojoties uz pārtvertām Kremļa amatpersonu sarunām; Zelenskis citēja Putinu: "Tagad noteikumu vairs nav."
- 1. oktobrī Krievijas drons trāpa skolai Kijivas Solomjanas rajonā; 104 skolēni un 60 darbinieki paspēja nokļūt patversmē, cietušo nebija.
- Intervijas dienā Krievija 24 stundu laikā palaida aptuveni 500 dronus, aptuveni puse no tiem — reaktīvie; Ukrainas iznīcināšanas rādītāji: aptuveni 57% reaktīvo un 85–90% konvencionālo.
- Ukraina testē piecus augstas veiktspējas pārtvērējdronu modeļus; viena modeļa aptuveni 400 vienības plānots saražot līdz oktobra beigām, bet ražošanu ierobežo dzinēju trūkums.
- Aptuveni puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju pašlaik atrodas Eiropā remontā; Zelenskis vēlas daļu apkopes pārcelt uz Ukrainas teritoriju.
- Zelenskis kritizēja ASV un Eiropas valstis par nepietiekamu spiedienu uz Krieviju, atbildot uz FT jautājumu: "Nepietiekami, protams, nepietiekami."
Kāpēc tas ir svarīgi
Zelenskis publiski izpauda informāciju par Krievijas triecienu politikas maiņu, to nodēvējot par apzinātu lēmumu atteikties no iepriekšējiem ierobežojumiem un mērķēt uz civiliem objektiem. Intervija satur detalizētus operatīvos datus — aptuveni 500 dronu 24 stundās, aptuveni puse reaktīvo, kā arī ukraiņu pārtveršanas rādītājus — kas veido priekšstatu par gaisa aizsardzības slogu. Zelenskis izmantoja platformu, lai kritizētu Rietumu partneru atbalstu kā nepietiekamu, skaidri nosaucot gan ASV, gan Eiropas valstis. Intervija saista pastiprināto Krievijas gaisa kampaņu ar ukraiņu triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām, ostām un noliktavām, abas kampaņas attēlojot kā cēloņsakarīgas. Ukrainas un Eiropas drošības amatpersonu citētie mērķu plāni — Kijiva, Harkiva, Odesa un Ļviva, kā arī kodolobjekti, tuvojoties ziemai un pirms 2027. gada sākuma — rada perspektīvu jauniem triecieniem pret energoresursiem un civilo infrastruktūru.
Kas notika
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 1. oktobrī intervijā "Financial Times" paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembrī devis rīkojumu Krievijas militārajam vadībai atteikties no agrākajiem ierobežojumiem gaisa triecienos pret Ukrainu. Zelenskis sacīja, ka ukraiņu izlūkdienesti šo informāciju ieguvuši no pārtvertām Kremļa amatpersonu sarunām, un citēja Putinu ar frāzi "tagad noteikumu vairs nav". Pēc šī rīkojuma Krievija esot pastiprinājusi dronu un gaisa triecienus pret Kijivu, mērķējot uz skolām, slimnīcām un datu centriem, turpretī agrāk galvenokārt tika skarti enerģētikas un militārie objekti. 1. oktobrī Krievijas drons trāpa skolai Solomjanas rajonā; skolas direktors pastāstīja, ka 104 skolēni un 60 darbinieki paspēja nokļūt patversmē, un cietušo nebija. Tajā pašā dienā Krievijas spēki trāpa Pivdennij (Dienvidu) tiltam Kijivā, sabojāja konstrukcijas un pilnībā apturēja satiksmi. Naktī uz 2. oktobri Krievijas spēki trāca Pivdennij tiltam trešo reizi un trāca daudzstāvu dzīvojamo ēku Darnickas rajonā, nogalinot — privātpersonu. Intervijas dienā Krievija 24 stundu laikā palaida aptuveni 500 dronus, aptuveni puse — reaktīvie; pēc Zelenska teiktā, Ukrainas spēki iznīcina aptuveni 57% reaktīvo dronu un 85–90% konvencionālo. Ukraina testē piecus augstas veiktspējas pārtvērējdronu modeļus; viena modeļa aptuveni 400 vienības plānots saražot līdz oktobra beigām, bet ražošanu ierobežo dzinēju trūkums. Aptuveni puse Ukrainas F-16 iznīcinātāju pašlaik atrodas Eiropā remontā, un Zelenskis vēlas daļu apkopes pārcelt uz Ukrainas teritoriju, lai paātrinātu atgriešanu dienestā. Zelenskis saistīja Krievijas taktikas maiņu ar neveiksmi sagrābt Donbas teritoriju un sacīja, ka Maskava tagad izmanto masveida uzbrukumus, lai iebiedētu civiliedzīvotājus.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Visas četrpadsmit piegādātās avoti ir ukraiņu (UA) mediji un aģentūras, kas ziņo ukraiņu valodā. Tie uzsver Zelenska FT paziņojumu, ka Putins personīgi devis rīkojumu atcelt ierobežojumus gaisa triecieniem — to attēlojot kā apzinātu, dokumentētu lēmumu, ko apliecina ukraiņu izlūkdienestu pārtvertas Kremļa amatpersonu sarunas. Ziņojumi parāda triecienus pret nepārprotami civiliem objektiem, īpaši 1. oktobra drona triecienu pret skolu Solomjanas rajonā, lai ilustrētu šī rīkojuma sekas. Ukrainas mediji izceļ Zelenska sūdzības, ka Rietumu partneri dara nepietiekami un ka ASV un Eiropas spiediens uz Krieviju ir nepietiekams. Ukraiņu valodas materiāli uzsver arī Ukrainas aizsardzības atbildi — pārtvērējdronu testēšanu, plānoto aptuveni 400 vienību ražošanu līdz oktobra beigām un centienus pārcelt F-16 apkopi uz Ukrainas teritoriju — kā arī operatīvās nepilnības, piemēram, dzinēju trūkumu un aptuveni puses F-16 flotes atrašanos Eiropā remontā. Raksti atspoguļo arī Zelenska skatījumu, ka Krievijas eskalācija ir reakcija uz ukraiņu triecieniem pret Krievijas naftas rūpnīcām, ostām un noliktavām un ka to izraisījusi Krievijas neveiksme sagrābt Donbas teritoriju.
Kur atspoguļojums atšķiras
Zelenskis, atsaucoties uz pārtvertām Kremļa sarunām un nesenajiem triecieniem pret Kijivas skolu, slimnīcām un datu centriem, paziņoja, ka Putins devis rīkojumu atteikties no iepriekšējiem ierobežojumiem un citēja Putinu: "Tagad noteikumu vairs nav." Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, sniedzot komentāru FT, noliedza, ka Krievijas bruņotie spēki veic triecienus pret civilo infrastruktūru. Šie divi raksturojumi nav savienojami. Otrajā strīdā Zelenskis, atbildot uz FT jautājumu, vai partneri dara visu iespējamo, lai palīdzētu Ukrainai, teica: "Nepietiekami, protams, nepietiekami," un kritizēja ASV un Eiropas valstis par nepietiekamu spiedienu uz Krieviju. Piegādātajos rakstos nav Rietumu valdību pretnostatījuma vai iebildumu pret šo raksturojumu.
Konteksts
Krievijas spēki gandrīz nepārtraukti veic triecienus Kijivai un apkārtnei ar droniem, tostarp reaktīvajiem bezpilota lidaparātiem, un ballistiskajām raķetēm kopš 2026. gada augusta beigām. Agrāk karš galvenokārt skāra enerģētikas un militāros mērķus; saskaņā ar Zelenska ziņoto jauno modeli droni arvien vairāk trāpa skolām, slimnīcām, telekomunikāciju un datu centriem. Naktī uz 2. oktobri Krievija palaida vairāk nekā 100 trieciendronus, no kuriem gandrīz 50 bija reaktīvie, un trāca Pivdennij tiltam Kijivā trešo reizi, kā arī daudzstāvu ēku Darnickas rajonā, nogalinot — privātpersonu. 1. oktobrī Krievijas drons trāpa skolai Solomjanas rajonā; skolas direktors pastāstīja, ka 104 skolēni un 60 darbinieki paspēja nokļūt patversmē pirms trieciena un cietušo nebija. Tajā pašā dienā Krievijas spēki trāca Pivdennij tiltam, sabojāja konstrukcijas un pilnībā apturēja satiksmi; sabiedriskā transporta satiksme pa Pivdennij, Metro un Patona tiltiem vēlāk tika traucēta. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņoja FT, ka Krievijas spēki neizdara triecienus pret civilo infrastruktūru. 1. oktobrī Valdai Diskusiju klubā Putins publiski noraidīja ASV starpniecības priekšlikumu par savstarpēju triecienu pārtraukšanu pret enerģētikas infrastruktūru un civilajiem kuģiem, nosaucot to par "absurdu". "New York Times" ziņojumā, uz kuru atsaucas ievaddati, teikts, ka Ukraina nodevusi partneriem pārtvertu Krievijas plānu, kura mērķis ir atspējot aptuveni 15 GW ģenerācijas jaudas un pilnībā sagraut Ukrainas energosistēmu.