Krievija naktī uz 30. septembri veikusi masveida kombinētu triecienu Kijevai un apgabalam
Krievija naktī uz 30. septembri uz Ukrainu palaida apvienotu raķešu un dronu uzbrukumu, galvenokārt virzot to uz Kijivu un Kijivas apgabalu. Triecienā izmantotas pretkuģu raķetes «Cirkon/Oniks», ballistiskās raķetes «Iskander-M/S-400» un 188 trieciendroni, tostarp 86 reaktīvie «Shahed» tipa. Kijivā gāja bojā vismaz trīs cilvēki, ieskaitot sievieti, kas mira pēc drona trācieena privātmājā Svjatošinskas rajonā; Vyshgorodā zem drupām gāja bojā 2012. gadā dzimis bērns. Ukrainas Gaisa spēki līdz plkst. 8:00 notrieca vai nomāca 160 gaisa mērķu. President Volodimirs Zelenskis norādīja, ka galvenais mērķis bija Kijivas un apgabala energoinfrastruktūra.
Galvenais
- Naktī uz 30. septembri Krievija ar pretkuģu raķetēm «Cirkon/Oniks», ballistiskajām raķetēm «Iskander-M/S-400» un 188 triecieniem (86 reaktīvie «Shahed») veica masveida kombinētu triecienu, galvenokārt pret Kijivu un Kijivas apgabalu.
- Līdz plkst. 8:00 ukraiņu pretgaisa aizsardzība bija notriekusi vai nomākusi 160 mērķu: 5 ballistiskās raķetes un 155 dronus; trācieni reģistrēti 18 vietās.
- Kijivā gāja bojā vismaz trīs cilvēki; Svjatošinskas rajonā drona trāciena rezultātā privātmājā mira divas sievietes (46 un 95 gadi) un četri kaimiņu māju iedzīvotāji tika ievainoti.
- Vyshgorodā zem drupām gāja bojā 2012. gadā dzimis bērns; trīs cilvēki tika izglābti (bērns ar akūtu stresa reakciju, vīrietis ar šķembu brūcēm galvā un sieviete ar kājas traumu).
- Energoinfrastruktūras bojājumi: DTEK ziņoja, ka Kijivā bez elektrības palika 8000 mājsaimniecību, kas līdz rītam tika atjaunotas; «Centrenergo» ziņoja par Trypilskas TEC ģenerējošā aprīkojuma bojājumiem.
- Blīva migla/dūmaka virs Kijivas 30. septembra rītā, ko Valsts ārkārtas dienests (SES) skaidroja ar dūmu un sodrēju paliekām, ko antiklons piespiež pie zemes.
- Premierminists Serhijs Koreckis raksturoja triecienu kā pirmo masveida kombinēto uzbrukumu energoinfrastruktūrai kopš iepriekšējās apkures sezonas beigām.
- Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprināja, ka galvenais mērķis bija Kijivas un apgabala energoinfrastruktūra; Polija un Rumānija pacēla iznīcinātājus savas gaisa telpas aizsardzībai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Trieciens iezīmē jaunu fāzi Krievijas stratēģijā: pirmo masveida kombinēto uzbrukumu Ukrainas energoinfrastruktūrai kopš iepriekšējās apkures sezonas, kas liecina par tuvojošos ziemu kampaņas sākumu. Uzbrukumā izmantoti jauni ieroči — reaktīvie «Shahed» droni ar zemāku notriekšanas rādītāju (~60% pretstatā 90–95% klasiskajiem droniem), kas apgrūtina aizsardzību. Konflikts prasīja cilvēku dzīvības, tostarp bērna nāvi Vyshgorodā un vairāku cilvēku nāvi Kijivā, kā arī radīja pārtraukumus elektroapgādē (8000 mājsaimniecību Kijivā). Starptautiskā reakcija bija tūlītēja — Polija un Rumānija pacēla iznīcinātājus, lai aizsargātu savu gaisa telpu.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji un amatpersonas konsekventi uzsver uzbrukuma mērķtiecīgu raksturu, īpaši fokusējoties uz energoinfrastruktūru. Prezidents Zelenskis un premjerministrs Koreckis uzsvēra, ka šis ir pirmais masveida kombinētais trieciens energosistēmai kopš iepriekšējās apkures sezonas, signalizējot par Krievijas jauno taktiku pirms ziemas. Tiek akcentēts jaunu ieroču — reaktīvo «Shahed» dronu — izmantojums, kuru notriekšanas rādītājs ir ievērojami zemāks (~60%) nekā klasiskajiem droniem (90–95%). Ukrainas mediji plaši atspoguļo bērna — 2012. gadā dzimuša — nāviVyshgorodā un izglābšanas operācijas, ko veica Valsts ārkārtas dienests. Vietējie vadītāji — Kijivas mērs Kļičko, Kijivas pilsētas kara administrācija un Kijivas apgabala administrācijas vadītājs Tkačenko — tiek plaši citēti ar detalizētu informāciju par katru skarto rajonu.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskie mediji (BBC, AP, Reuters) uzbrukumu aplūko plašākā kontekstā — kā gaidāmo Krievijas ziemu kampaņu pret Ukrainas energoinfrastruktūru, kas notiek katru ziemu kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma. Starptautiskā ziņošana vairāk koncentrējas uz upuru skaitu (AP ziņoja par vismaz 6 nogalinātiem un 33 ievainotiem) un humanitāro ietekmi, ar mazāku militāri operatīvu detalizāciju nekā Ukrainas avoti. BBC un The Guardian iekļauj ģeopolitisko kontekstu — Krievijas kontrolē aptuveni 20% Ukrainas teritorijas un diplomātisko strupceļu, tostarp Maskavas prasību pēc Ukrainas teritoriālām koncesijām. Starptautiskie avoti biežāk citē Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumus par konkrētiem mērķiem (Trypilskas spēkstacija, sakaru centrs, Izmailas ostas infrastruktūra) un tās apgalvojumu par 384 ukraiņu dronu notriekšanu naktī.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti atšķiras vairākos būtiskos jautājumos. Kopējais upuru skaits naktī no 29. uz 30. septembri atšķiras: Zelenskis minēja 5 nogalinātos (ieskaitot 1 bērnu) un 14 ievainotos visā valstī; AP ziņoja par vismaz 6 nogalinātiem un 33 ievainotiem; Kijivas apgabala administrācija ziņoja par 1 bērna nāvi un 3 ievainotajiem Vyshgorodā; KMVA ziņoja par 2 (vēlāk 3) nogalinātiem Kijivā. Kijivas bojāgājušo skaits mainījās rīta laikā: KMVA sākotnēji ziņoja par 1, tad atjaunināja līdz 2 (divām sievietēm), pēc tam līdz 3 pēc tam, kad dienas laikā drona trāciens Solomjanskas rajonā nogalināja «Kyivteploenergo» šoferi. Ievainoto skaits Kijivā arī svārstījās: KMVA ziņoja par 4, vēlāk atjaunināja; mērs Kļičko vēlāk ziņoja par 5; policijas dati minēja vismaz 7. Strīds pastāv arī par to, vai Kijivas energoinfrastruktūra tika bojāta: Enerģētikas ministrija un DTEK ziņoja par bojājumiem (8000 mājsaimniecību palika bez elektrības), kamēr KMVA pārstāve Katerīna Pop oficiāli paziņoja, ka Kijivas energoinfrastruktūras bojājumi nav reģistrēti. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka trieciens trācīs Trypilskas spēkstaciju un citus energoobjektus; Ukrainas amatpersonas šos apgalvojumus neapstiprināja.
Konteksts
Krievija kopš vasaras gandrīz katru dienu uzbrūk Ukrainas energoinfrastruktūrai, paziņoja premjerministrs Koreckis. Kopš pašreizējās apkures sezonas sākuma Ukrainas Drošības dienests (SBU) ir dokumentējis vismaz 256 Krievijas gaisa triecienus pret energo un siltumapgādes infrastruktūras objektiem. Līdz otrdienai Krievija septembrī bija palaidusi 3177 reaktīvos dronus, salīdzinot ar 2850 augustā, paziņoja Ukrainas Gaisa spēku pārstāvis Jurijs Ihnats. Ukraina bija gatavojusies vēl vienai ilgstošai Krievijas uzbrukuma kampaņai pret savu energotīklu, kas notiek katru ziemu kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma. Kijivas hidroelektrostacija atrodas Vyshgorodā.