ES Komisija piedāvā «pakāpenisku integrāciju» — prioritāri Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei
Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu par «pakāpeniskās integrācijas» modeli, kas piedāvātu ES kandidātvalstīm beztaras piekļuvi vienotajam tirgum un ES programmām vēl pirms iestāšanās sarunu pabeigšanas. Prioritāras «ceļa kartes» paātrinātai tuvināšanai plānots piedāvāt Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei. Ekonomiskie ieguvumi būtu atkarīgi no kandidātu atbalsta ES ārpolitikas mērķiem un no tehnoloģiju noplūdes novēršanas. Oficiāli dokumentu plānots prezentēt 6. oktobrī, bet ES līderu sarunas gaidāmas 15.–16. oktobra samitā Briselē.
Galvenais
- Komisijas «pakāpeniskās integrācijas» modelis piedāvā kandidātvalstīm beztaras tirdzniecību un piekļuvi ES programmām, kamēr to pievienošanās lūgumi vēl tiek izskatīti.
- Prioritārās «ceļa kartes» saņems Ukraina, Moldova, Albānija un Melnkalne.
- Ekonomiskie ieguvumi būs atkarīgi no atbalsta ES ārpolitikas mērķiem, tostarp pretdarbībai Krievijai un Ķīnai.
- Piekļuve sensitīvām nozarēm (pusvadītāji, MI, kvantu tehnoloģijas, biotehnoloģija, kosmoss) būs saistīta ar investīciju pārbaudi, eksporta kontroli, sankciju ievērošanu un kritisko tehnoloģiju aizsardzību.
- Pārkāpumu vai demokrātijas atkāpšanās gadījumā piekļuve ES tirgum var tikt apturēta vai atsaukta.
- Komisija piedāvā biežāk izmantot «pārejas klauzulas», lai sankciju un cilvēktiesību jautājumos ļautu lēmumus pieņemt ar kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienbalsīgi.
- Dokumentu oficiāli prezentēs 6. oktobrī; ES līderu diskusija gaidāma 15.–16. oktobra samitā Briselē.
Kāpēc tas ir svarīgi
Priekšlikums ir pirmais fundamentālais ES paplašināšanās politikas pārskats kopš Horvātijas iestāšanās 2013. gadā un pirmo reizi piedāvā kandidātvalstīm reālu piekļuvi vienotajam tirgum vēl pirms dalības iegūšanas. Ukrainai tas nozīmē potenciāli ātrāku ekonomisko integrāciju, taču tā ir cieši sasaistīta ar ārpolitikas saskaņošanu un tehnoloģiju aizsardzību. Reformu kopums ietver arī ES iekšējās procedūras — īpaši atteikšanos no vienbalsības principa sensitīvos jautājumos — kas varētu ierobežot vienas dalībvalsts veto tiesības (konteksts: Ungārija).
Kas notika
Eiropas Komisija ir izstrādājusi priekšlikumu jaunam «pakāpeniskās integrācijas» modelim: kandidātvalstīm vēl pirms iestāšanās sarunu pabeigšanas tiktu nodrošināta beztaras tirdzniecība ar ES un piekļuve ES programmām, piemēram, pētniecības programmām. Projekta vadītājs ir Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas galvenais padomnieks Aleksandrs Adams, bijušais Francijas prezidenta Emanuela Makrona līdzstrādnieks. Prioritāras «ceļa kartes» paātrinātai tuvināšanai plānots piedāvāt četrām valstīm — Ukrainai, Moldovai, Albānijai un Melnkalnei; pārējām kandidātēm (Ziemeļmaķedonijai, Kosovai, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai un Turcijai) pievienošanās process tiek bremzēts. Ekonomiskie stimuli būs piesaistīti kandidātu atbalstam ES ārpolitikas mērķiem, tostarp pretošanās darbībām pret Krieviju un Ķīnu un rūpnieciskajiem konkurentiem, kā arī kritisko tehnoloģiju aizsardzībai. Komisijas dokumentā kā neveiksmīgas pakāpeniskās integrācijas piemērs minēta Ungārija, kas bloķējusi stratēģiskus lēmumus; uz to atsaucoties, Komisija rosina biežāk izmantot «pārejas klauzulas» kvalificētā vairākuma balsojumam sankciju un cilvēktiesību jomā. Oficiāla dokumenta prezentācija gaidāma 6. oktobrī, un ES līderi to apspriedīs 15.–16. oktobra samitā Briselē.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas plašsaziņas līdzekļi, tostarp «Eiropeska pravda», «Ukrainska pravda», «Ukrinform» un «Radio Svoboda», ziņo galvenokārt pēc Politico publicētā dokumenta projekta. Stāsts tiek ietverts kā «ES atver savu tirgu kandidātēm», uzsverot nosacījumus par darbībām pret «naidīgām valstīm» un kritisko tehnoloģiju aizsardzību. Materiāli izceļ Ukrainai raksturīgos integrācijas virzienus — aizsardzības rūpniecību, kiberdrošību (caur ENISA), militāro mobilitāti, enerģētikas tīklu sinhronizāciju ar ES, Horizon Europe, TEN-T/TEN-E tīklus, emisiju tirdzniecību un ACAA nolīgumus. Visas publikācijas akcentē Ukrainu kā vienu no četrām prioritārajām valstīm un reformas pakļauj kopējam Ukrainas narratīvam par progresu virzībā uz dalību ES.
Konteksts
Ukrainai un Moldovai ES kandidātvalsts statuss piešķirts 2022. gada jūnijā; 2023. gada decembrī Eiropadome nolēma sākt pievienošanās sarunas ar abām valstīm, un 2024. gadā tika atvērtas pirmās sarunu kopas. Komisija kā veiksmīgas pakāpeniskās integrācijas piemēru min Ukrainas un Moldovas enerģētikas tīklu sinhronizāciju ar Eiropas tīklu un dalību «Roaming kā mājās» režīmā. Melnkalne tiek uzskatīta par nākamo iespējamo ES dalībvalsti, kas varētu pievienoties 2028. gadā Īrijas prezidentūras laikā kā 28. dalībvalsts.