Le Pen sola bloķēt ES finansējumu Ukrainai un samazināt Briseles pilnvaras
Marine Le Pen intervijā Financial Times paziņojusi, ka, kļūstot par Francijas prezidenti, viņa ir gatava krasi samazināt ES budžetu un Briseles pilnvaras, liegt ES finansējumu Ukrainai un izbeigt Francijas divpusējo palīdzību Kijivai, izņemot ierobežotu operatīvo atbalstu un Ukrainas karavīru apmācību. Le Pen pašlaik ar ievērojamu pārsvaru vada aptaujas pirms 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanām.
Galvenais
- Le Pen pavēstīja, ka vēlas krasi samazināt ES budžetu un Briseles pilnvaras.
- Viņa paziņoja, ka Parīze neatbalstīs ES finansējumu Ukrainai, ja rēķinu nāksies segt Francijai.
- Le Pen sola izbeigt Francijas divpusējo palīdzību Kijivai, atstājot tikai ierobežotu operatīvo atbalstu un karavīru apmācību.
- Le Pen ar ievērojamu pārsvaru vada aptaujas pirms 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanām.
- Pašreizējā ES septiņu gadu budžeta projektā ir iekļauts Ukrainas finansēšanas mehānisms līdz 100 miljardiem eiro.
- Le Pen plāno bloķēt budžeta vienošanos, aizturot pusi no Francijas iemaksas.
- Viņa stingri iebilst pret Ukrainas iestāšanos ES, tonodēvējot par «harakiri».
Kāpēc tas ir svarīgi
Le Pen pašlaik vada aptaujas pirms 2027. gada Francijas prezidenta vēlēšanām, tāpēc viņas paustās pozīcijas var veidot gan Francijas, gan ES turpmāko politiku attiecībā uz Ukrainu. Viņa ir apņēmusies izmantot Francijas veto un budžeta sviras, lai izjauktu ES īpašo Ukrainas finansēšanas mehānismu nākamajā daudzgadu budžetā, kā arī plāno izbeigt Francijas divpusējo palīdzību Kijivai. Šāda nostāja varētu vājināt Eiropas finansiālo atbalstu Ukrainai laikā, kad tiek izstrādāti ES līmeņa atbalsta mehānismi.
Kas notika
Marine Le Pen intervijā Financial Times paziņoja, ka, nākot pie varas, viņa ir gatava krasi samazināt ES budžetu un Briseles pilnvaras. Viņa atkārtoti uzsvēra, ka Parīze neatbalstīs ES finansējumu Ukrainai un ka Francija vairs nevar atļauties pašreizējo atbalsta līmeni Kijivai. Le Pen apņēmusies izbeigt divpusējo palīdzību Ukrainai, izņemot ierobežotu operatīvo atbalstu un Ukrainas karavīru apmācību, un negrasās atbalstīt ES finansējumu, ja rēķins jāsedz Francijai. Viņa arī apstiprināja, ka negrasās atbalstīt Ukrainas dalību ES, to saucot par «harakiri», un aicināja rīkot «lielo miera konferenci» kara «diplomātiskai noregulēšanai». Le Pen atsaucās uz esošajiem ES aizdevumiem Ukrainai 90 miljardu eiro apmērā, no kuriem 18 miljardus piedēvē Francijai, un pauda apņemšanos bloķēt ES budžeta vienošanos, aizturot pusi no Francijas iemaksas. Pašreizējā ES septiņu gadu budžeta projektā ir iekļauts īpašs Ukrainas finansēšanas mehānisms līdz 100 miljardiem eiro.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji Le Pen paziņojumu par ES finansējuma liegšanu Ukrainai un Francijas divpusējās palīdzības izbeigšanu izceļ kā tiešu draudu Kijivas finansiālajam atbalstam. Ukraiņu valodā publicētie izdevumi arī uzsver Le Pen aptauju rezultātus pirms 2027. gada vēlēšanām un viņas iepriekšējās saites ar Krieviju, tostarp aizdevumu no Krievijas bankas, brīdinot, ka viņa varētu kļūt par Krievijas interešu virzītāju Briselē. Vienlaikus tie norāda uz viņas atbalstu «diplomātiskai noregulēšanai» un nostāju pret Ukrainas dalību ES, iekļaujot to plašākā Ukrainai skeptisku nostāju rakstā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Francijas iekšpolitikas un ES budžeta sarunu kontekstā Le Pen paziņojumi uztverami kā tiešs izaicinājums Briseles integrācijas virzienam. Viņas prasība liegt ES finansējumu Ukrainai un bloķēt budžeta vienošanos varētu ietekmēt ES spēju vienoties par finansiālu atbalstu Kijivai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti nedaudz atšķirīgi akcentē Le Pen nostāju par ES finansējumu Ukrainai: viens toformulē kā atteikumu atbalstīt turpmāku ES finansējumu, bet otrs — kā atteikumu atbalstīt ES finansējumu Ukrainai vispār.
Konteksts
Le Pen ir neformālā labēji ekstrēmistu Nacionālās apvienības līdere, un viņai ir dokumentēta vēsture ar simpātijām pret Krieviju, tostarp aizdevums, ko viņas partija kādreiz saņēmusi no Krievijas bankas. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gadā viņa ir paudusi atbalstu Francijas finansiālajai un militāraiajpalīdzībai Kijivai un nosodījusi Krievijas agresiju. Vienlaikus viņa iebilst pret Ukrainas dalību ES, to saucot par «harakiri» un brīdinot par suverenitātes zaudēšanu un ekonomiskiem zaudējumiem Francijai, īpaši lauksaimniecībā. Viņa aizstāv «lielās miera konferences» rīkošanu, lai panāktu «diplomātisku noregulējumu» Krievijas karā pret Ukrainu. Pašreizējā ES septiņu gadu budžeta projektā ir iekļauts īpašs Ukrainas finansēšanas mehānisms līdz 100 miljardiem eiro.