Le Pena un Bardella stingri nosoda Krievijas «naidīgās darbības» pret Franciju
Marine Le Pen un Žordāns Bardella no Francijas partijas «Nacionālā apvienība» 19. septembrī publicēja kopīgu paziņojumu, kurā nosodīja Krievijas naidīgās darbības. Viņi uzsvēra, ka Krievija nevar diktēt Francijas politiku ar iebiedēšanu vai destabilizāciju, un pauda atbalstu pasākumiem Francijas stratēģiskās infrastruktūras aizsardzībai. Paziņojums nāca dienu pēc tikšanās Elizijas pilī, kurā piedalījās Bardella.
Galvenais
- 19. septembrī Le Pena un Bardella publicēja kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas naidīgās darbības pret Franciju
- Viņi paziņoja, ka Krievija nevar tieši vai netieši diktēt Francijas politiku ar iebiedēšanu, draudiem vai destabilizāciju
- Le Pena un Bardella nosodīja Kremļa 17. septembra dekrētu par Eiropas uzņēmumu (Nestlé, Auchan) aktīvu pārņemšanu Krievijā, nodēvējot to par «naidīgu aktu»
- Viņi pauda atbalstu visiem pasākumiem Francijas stratēģiskās infrastruktūras drošības stiprināšanai, tostarp aizsardzībai pret Krievijas hibrīdzbrukumiem
- Le Pena un Bardella uzsvēra, ka Francijā ir leģitīmi debatēt par atbalsta līmeni un nosacījumiem Ukrainai, bet ārējais spiediens – nē
- Paziņojums sekoja 18. septembra Elizijas pils sanāksmei, kurā piedalījās Bardella un Francijas politiskie spēki tika iepazīstināti ar ģeopolitiskajām krīzēm
- 18. septembrī prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka devis valdībai uzdevumu izstrādāt plānu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret Krievijas hibrīdzbrukumiem
Kāpēc tas ir svarīgi
Šis paziņojums ir ievērojami stingra nostāja no partijas, kuru bieži kritizē par pielaidīgumu pret Krieviju, un tas nācis dienu pēc Elizijas pils sanāksmes par ģeopolitiskajiem draudiem. Paziņojums sakrīt ar pastiprinātām bažām par Krievijas hibrīdoperācijām Eiropā, tostarp Kremļa 17. septembra dekrētu par Eiropas uzņēmumu aktīvu konfiskāciju Krievijā. Ņemot vērā, ka Le Pen ir prezidenta vēlēšanu favorīte un Bardella var kļūt par premjerministru 2027. gadā, šī nostāja var ietekmēt Francijas turpmāko politiku attiecībā uz Ukrainu un Krieviju.
Kas notika
Marine Le Pen un Žordāns Bardella no Francijas partijas «Nacionālā apvienība» sestdien, 19. septembrī, publicēja kopīgu paziņojumu, nosodot Krievijas naidīgās darbības pret Franciju. Viņi paziņoja, ka Krievija nevar tieši vai netieši diktēt Francijas politiku, izmantojot iebiedēšanu, draudus, destabilizāciju vai psiholoģisko spiedienu, un uzsvēra, ka Francija neatstās nesodītas nekādas naidīgas darbības pret tās infrastruktūru, stratēģiskajām interesēm vai iedzīvotājiem. Paziņojumā īpaši nosodīts Kremļa lēmums pārņemt valsts kontrolē Eiropas uzņēmumu, tostarp Nestlé un Auchan, aktīvus Krievijā, to nosaucot par «naidīgu aktu». Vienlaikus Le Pena un Bardella pauda atbalstu visiem pasākumiem, kas nepieciešami Francijas stratēģiskās infrastruktūras drošības stiprināšanai, un uzsvēra, ka Francijā ir leģitīmi demokrātiski debatēt par atbalsta līmeni un nosacījumiem Ukrainai, bet ārējais spiediens – nē. Paziņojums tika izdots dienu pēc tam, kad Elizijas pilī notika sanāksme par Francijas ģeopolitiskajām krīzēm, kurā piedalījās Bardella, bet ne Le Pen. 18. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka devis valdībai uzdevumu izstrādāt plānu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret Krievijas hibrīdzbrukumiem.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji vienbalsīgi akcentē paziņojuma asu kritiku pret Krieviju un uzsver, ka tas nācis no partijas, kas iepriekš bijusi pakļauta kritikai par pārāk pielaidīgu attieksmi pret Maskavu. Rakstos kā konteksts minēts 2014. gada Maskavas bankas aizdevums «Nacionālajai apvienībai» un Le Pen 2017. gada vizīte Maskavā, kur viņa tikās ar Vladimiru Putinu. Vienlaikus ukraiņu avoti uzsver, ka līdz ar nosodījumu Le Pena un Bardella uzstāj uz nosacījumiem turpmākajai Ukrainas atbalstam, tostarp atsaucoties uz Le Pen 16. septembra izteikumiem, ka Francija nevar turpināt iepriekšējo finansiālā atbalsta līmeni Ukrainai. Saskaņā ar Kīles institūta «Ukraine Support Tracker» datiem, kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Francija ir sniegusi Ukrainai 26,2 miljardus eiro atbalstu, no kuriem 7,9 miljardi eiro ir tiešs divpusējs atbalsts, bet 18,3 miljardi eiro – Francijas ieguldījums ES līmenī.
Kur atspoguļojums atšķiras
Divos avotos («Бабель» un «Укрінформ») minēts, ka 2025. gada 31. martā Le Pen tika notiesāta uz četriem gadiem ieslodzījumā un pieciem gadiem liegta tiesības ieņemt amatus, faktiski liedzot viņai 2027. gada prezidenta vēlēšanu kandidēt. Cits avots (raksts 27151) ziņo, ka jūlijā apelācijas tiesa apstiprināja viņas notiesāšanu, bet atļāva kandidēt vēlēšanās.
Konteksts
Pirms paziņojuma 18. septembrī Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka devis valdībai uzdevumu izstrādāt plānu kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret Krievijas hibrīdzbrukumiem. 16. septembrī Le Pen paziņoja, ka Francija nevar uzturēt iepriekšējo finansiālā atbalsta līmeni Ukrainai, vienlaikus skaidrojot, ka šī pozīcija nav «naidīga Ukrainai» un ka Francija var turpināt apmācīt un apgādāt Ukrainas karavīrus. Bardella iepriekš rosinājis, lai Francija saņemtu ekonomisku atdevi par militāro un finansiālo palīdzību Kijivai, atsaucoties uz Francijas augsto valsts parādu un budžeta deficītu, un minējis ASV «minerālu vienošanos» ar Ukrainu kā paraugu. Polijas premjerministrs Donalds Tusks paziņojis, ka izlūkdienesti liecina par Krievijas plāniem veikt hibrīduzbrukumus valstīm, kas atbalsta Ukrainu. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņojusi, ka ES plāno piedāvāt jaunu drošības stratēģiju, kas papildinātu NATO Līguma 4. pantu. Saskaņā ar Kīles institūta datiem, kopš pilna mēroga iebrukuma sākuma Francija kopumā sniegusi Ukrainai 26,2 miljardus eiro atbalsta.