Le Pēna un Filipa sabiedriskā strīdā par Francijas palīdzības apturēšanu Ukrainai
Francijas prezidenta amata kandidāti Marinas Le Pēna («Nacionālā apvienība») un Edivārs Filips («Horizons») sabiedriski strīdējās par «Nacionālās apvienības» solījumu pārtraukt palīdzību Ukrainai, nākot pie varas. Strīdu izraisīja «Nacionālās apvienības» viceprezidenta Luija Alijo komentārs telekanālā BFMTV. Filips nosauca palīdzības «krāna pagriešanu» par kalpošanu Krievijai, bet Le Pēna aicināja sasaukt «lielo miera konferenci» un kritizēja Filipa starptautisko pieredzi.
Galvenais
- Strīds starp Le Pēnu un Filipu par «Nacionālās apvienības» apņemšanos pārtraukt palīdzību Ukrainai
- «Nacionālās apvienības» viceprezidents Luijs Alio (Perpiņānas mērs) BFMTV apstiprināja plānu pārtraukt atbalstu Ukrainai
- Filips nosauca palīdzības «krāna pagriešanu» par kalpošanu Krievijai un draudu Eiropas un Francijas drošībai
- Le Pēna aicināja steidzami sasaukt «lielo miera konferenci» diplomātiskam risinājumam
- Le Pēna paziņoja, ka karš Ukrainā «jau prasījis divu miljonu cilvēku dzīvības»
- Francijas prezidenta vēlēšanas paredzētas divās kārtās 2027. gada aprīļa beigās un maija sākumā
- Le Pēna pašlaik ir līdere pirmsvēlēšanu aptaujās
Kāpēc tas ir svarīgi
Strīds parāda, ka Ukrainas politika ir aktuāls priekšvēlēšanu temats Francijas prezidenta vēlēšanās pirms 2027. gada balsojuma. Ņemot vērā, ka Le Pēna vada aptaujās, viņas partijas solījums pārtraukt palīdzību Ukrainai ir perspektīva, kas tieši ietekmē Ukrainas turpmāko atbalstu. Strīds ir par to, vai palīdzība Ukrainai kalpo Francijas un Eiropas drošībai vai ir pielīdzināma kalpošanai Krievijas interesēm.
Kas notika
Sabiedriskais strīds starp Francijas prezidenta amata kandidātiem Marinu Le Pēnu («Nacionālā apvienība») un Edivāru Filipu («Horizons») izcēlās pēc tam, kad «Nacionālās apvienības» viceprezidents Luijs Alio — vienlaikus Perpiņānas mērs — telekanālā BFMTV apstiprināja plānu pārtraukt atbalstu Ukrainai, ja partija nāktu pie varas. Filips nosauca šādu «krāna pagriešanu» par kalpošanu Krievijai un apdraudējumu Eiropas un Francijas drošībai, kā arī raksturoja Le Pēnu kā «vājuma un noziedzīgas pakļaušanās Kremlim balsi». Le Pēna atbildēja, saucot Filipa starptautisko pieredzi par «žēlojamu», un atgādināja, ka Putins tika uzņemts Versaļas pilī un Brēgansonas cietoksnī Filipa premjerministra laikā Makrona pirmajā termiņā. Vienlaikus Le Pēna aicināja Franciju steidzami sasaukt «lielo miera konferenci» un apgalvoja, ka karš Ukrainā jau prasījis divu miljonu cilvēku dzīvības — skaitli, kas ievērojami pārsniedz vispārzināmās aplēses. Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas divās kārtās 2027. gada aprīļa beigās un maija sākumā, un Le Pēna pašlaik ir līdere aptaujās.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valodā publicētā informācija parāda strīdu kā tiešu sacensību par turpmāko Francijas (un līdz ar to Eiropas) militāro un politisko atbalstu Ukrainai, uzsverot draudu, ka Le Pēnas uzvara varētu liegt palīdzību. Publicitāte nostāda Ukrainu strīda centrā kā objektu un skaidri izceļ tajā liktās likmes, Filipa pro-atbalsta pozīciju raksturojot kā Eiropas drošībai atbilstošu, bet Le Pēnas nostāju — kā kalpošanu Krievijai.
Kur atspoguļojums atšķiras
Le Pēna apgalvoja, ka karš Ukrainā jau prasījis divu miljonu cilvēku dzīvības — skaitli, kas ir ievērojami augstāks par vispārzināmajām upuru aplēsēm.
Konteksts
Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas divās kārtās 2027. gada aprīļa beigās un maija sākumā. Edivārs Filips kalpoja kā premjerministrs Emanuela Makrona pirmajā termiņā, kura laikā Krievijas prezidents Vladimirs Putins tika uzņemts Versaļas pilī un Brēgansonas cietoksnī. Augustā bijušais Francijas premjerministrs un prezidenta amata kandidāts Gabriels Atāls iesniedza sūdzību par iespējamu Krievijas dezinformācijas kampaņu pirms 2027. gada prezidenta vēlēšanām. Francijas ārlietu ministrs Žans-Noels Barrots ir brīdinājis, ka Parīze «nepieļaus nekādus mēģinājumus veikt ārvalstu iejaukšanos».