Zviedrijas psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors brīdina par Krievijas dezinformācijas draudiem Eiropas vēlēšanām
Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors Magnus Hjorts intervijā Politico paziņoja, ka Krievijas botu tīkli un dezinformācijas kampaņas apdraud gaidāmās vēlēšanas lielākajās Eiropas valstīs, jo īpaši reģionālās vēlēšanās Vācijas federālajās zemēs un Francijas prezidenta vēlēšanās. Pēc viņa teiktā, Kremļa galvenais mērķis ir panākt, lai eiropiešu vēlētāji šaubītos par atbalsta turpināšanu Ukrainai.
Galvenais
- Magnus Hjorts, Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors, brīdināja, ka Krievijas dezinformācija un botu tīkli apdraud gaidāmās vēlēšanas lielākajās Eiropas valstīs.
- Krievijas galvenais mērķis ir likt eiropiešu vēlētājiem apšaubīt, vai viņu politiķiem būtu jāturpina atbalstīt Ukrainu, izplatot viltus ziņas par korupciju un citiem pārkāpumiem.
- Kā mērķi tiek minētas reģionālās vēlēšanās Vācijas federālajās zemēs un Francijas prezidenta vēlēšanas 2027. gada aprīlī.
- 6. septembrī galēji labējā prokrieviskā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) Saksonijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās ieguva vairāk nekā 43% balsu.
- Zviedrijas aģentūra dokumentējusi Krievijas «matriškas» metodi — faktu pārbaudītājiem un žurnālistiem tiek sūtīti ziņojumi ar aicinājumu «apskatīties, ko dara krievi», lai novērstu viņu uzmanību.
- Identificēts viens ar valsti saistīts dalībnieks, kas vadīja 1200 X kontu tīklu, kas bija vērsts pret Zviedriju un citām valstīm; 2025. un 2026. gadā tas publicēja aptuveni 50 000 ierakstu un komentāru ar mērķi šķelt sabiedrību.
- Zviedrijas vispārējās vēlēšanas bija paredzētas svētdien, 13. septembrī; Hjorts norādīja, ka Zviedrija pašlaik nav Krievijas kampaņas primārais mērķis, jo sabiedrība lielākoties atbalsta palīdzību Kijivai.
Kāpēc tas ir svarīgi
Eiropas amatpersonas publiski saista konkrētus draudus gaidāmajām vēlēšanām ar Krievijas koordinētām dezinformācijas operācijām. Krievijas saistīts saturs par it kā notiekošu korupciju un pārkāpumiem Ukrainā tiek identificēts kā instruments, kas paredzēts eiropeiskā politiskā atbalsta Kijivai graušanai. Vācijā un Francijā labējie spēki, kas ir labvēlīgāki pret Maskavu, ir izvirzīti kā spēcīgi kandidāti vēlēšanās, kas minētas kā iespējamie Krievijas kampaņu mērķi.
Kas notika
Zviedrijas Psiholoģiskās aizsardzības aģentūras direktors Magnus Hjorts intervijā Politico brīdināja, ka Krievijas dezinformācijas kampaņas un botu tīkli apdraud gaidāmās vēlēšanas lielākajās Eiropas valstīs. Pēc viņa teiktā, Krievijas galvenais mērķis ir likt eiropiešu vēlētājiem apšaubīt, vai viņu politiķiem būtu jāturpina atbalstīt Ukrainu, šim nolūkam izplatot viltus ziņas par korupciju un citiem pārkāpumiem. Hjorts uzsvēra, ka Krievija koncentrē savus centienus uz Vācijas federālo zemju reģionālajām vēlēšanām un Francijas prezidenta vēlēšanām, kur labējie spēki, kas ir labvēlīgāki pret Maskavu, var sasniegt labus rezultātus. Vienlaikus Hjorts atzīmēja, ka Zviedrija pašlaik nav Krievijas kampaņas primārais mērķis, jo zviedru sabiedrība lielākoties atbalsta palīdzību Kijivai, un brīdināja, ka pārspīlējot ārvalstu iejaukšanās mērogu, pašā par sevi var kaitēt demokrātijai.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas valodas publikācijas Zviedrijas brīdinājumu strukturē galvenokārt kā draudu Eiropas vēlēšanām un uzsver, ka Krievijas botu mērķis ir atbalsts Ukrainai, tādējādi attēlojot Krieviju kā agresoru pret Eiropas demokrātijām.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Politico izcelsmes ziņojumos uzsvars likts uz plašāku Eiropas vēlēšanu kalendāru, nosauktas konkrētas mērķa vēlēšanas Vācijā un Francijā, kā arī iekļauti Hjorta brīdinājumi, ka ārvalstu iejaukšanās mēroga pārspīlēšana pati par sevi var kaitēt uzticībai demokrātijai.
Konteksts
6. septembrī galēji labējā prokrieviskā partija «Alternatīva Vācijai» (AfD) Saksonijas-Anhaltes landtāga vēlēšanās ieguva vairāk nekā 43% balsu. Francijas prezidenta vēlēšanas ir paredzētas 2027. gada aprīlī, un Marinai Le Pen pēc aptaujām ir līderpozīcijas. Zviedrijas vispārējās vēlēšanas bija paredzētas svētdien, 13. septembrī, un Sociāldemokrātu partija bijušā premjerministra Magdalenas Andersones vadībā pēc aptaujām bija skaidra līdere. Itālijas ārlietu ministrs Antonio Tajani iepriekš bija paudis bažas par iespējamu Krievijas iejaukšanos Itālijas parlamenta vēlēšanās, kas plānotas 2027. gadā.