Krievija pirms ASV starpvēlēšanām īstenojusi slepenu tiešsaistes ietekmes kampaņu
ASV Kongresa izlūkošanas komiteju vadītāji 21. oktobrī pavēstīja, ka Krievija pirms 3. novembra starpvēlēšanām izvērsusi slepenu tiešsaistes ietekmes operāciju, kas vērsta pret amerikāņu politiķiem, kuri atbalsta Ukrainu, neatkarīgi no partijas piederības. Kampaņas mērķis ir radīt haosa un anarhijas sajūtu, graut uzticību valsts iestādēm un apšaubīt vēlēšanu iekārtu uzticamību. Amerikāņu izlūkdienesti nav konstatējuši pierādījumus mēģinājumiem uzlauzt vēlēšanu infrastruktūru.
Galvenais
- ASV starpvēlēšanas paredzētas 3. novembrī.
- Krievija pirms vēlēšanām izvērsusi slepenu tiešsaistes kampaņu, lai ietekmētu vēlētājus un diskreditētu Ukrainu atbalstošos politiķus no abām partijām.
- Kampaņa vērsta uz haosa un anarhijas sajūtas radīšanu, neuzticēšanos ASV iestādēm un šaubām par vēlēšanu iekārtu uzticamību.
- Pēc Marka Varnera teiktā, Maskava, iespējams, izmanto mākslīgo intelektu dezinformācijas izplatīšanas paātrināšanai un mērķauditorijas precizēšanai.
- ASV izlūkdienesti nav atklājuši pierādījumus Krievijas mēģinājumiem uzlauzt vēlēšanu infrastruktūru vai kampaņu tīklus.
- Slēgtais izlūkošanas ziņojums apraksta arī Ķīnas un Irānas ietekmes mēģinājumus, taču Krievija izcelta darbības mēroga dēļ.
- Sociālais tīkls X paziņoja, ka izdzēsis vairāk nekā 13 000 kontu, kas saistīti ar Krievijas, Ķīnas un Irānas dezinformācijas kampaņām.
- Slēgtais ziņojums nonācis Marka Varnera un Džima Haimsa birojos tās pašas nedēļas sākumā, kad viņi to atklāja žurnālistiem.
Kāpēc tas ir svarīgi
Krievijas kampaņa ir vērsta uz ASV vēlētāju ietekmēšanu un pret politiķiem, kuri neatkarīgi no partijas atbalsta Ukrainu, tādējādi tiešā veidā skarot arī Ukrainas ārpolitisko atbalstu. Ziņotās taktikas ietver dezinformācijas izplatīšanu, uzticības graušanu demokrātiskajām iestādēm un šaubu radīšanu par vēlēšanu tehnoloģiju uzticamību, savukārt mākslīgā intelekta izmantošana ļauj ātrāk un precīzāk sasniegt mērķauditorijas. Vienlaikus izlūkdienesti nav atklājuši pierādījumus par mēģinājumiem uzlauzt vēlēšanu infrastruktūru, kas ļauj nodalīt dezinformācijas aktivitātes no tiešiem kiberuzbrukumiem. Atklājumi satrauc abu partiju likumdevējus, taču to publiskošana izpelnījusies arī kritiku par selektīvu informācijas atklāšanu.
Kas notika
ASV Senāta Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja vietnieks Marks Varners un Augstākās pārstāvniecības Izlūkošanas komitejas augstākais loceklis Džims Haimss 21. oktobrī informēja žurnālistus par slepenu Krievijas tiešsaistes ietekmes kampaņu pirms 3. novembrī gaidāmajām ASV starpvēlēšanām. Saskaņā ar viņu sniegto informāciju kampaņa vērsta pret ASV politiķiem, kuri atbalsta Ukrainu, neatkarīgi no partijas piederības, un tās mērķis ir graut uzticību valsts iestādēm, apšaubīt vēlēšanu iekārtu uzticamību un radīt haosa un anarhijas sajūtu. Likumdevēji nav nosaukuši konkrētus politiķus vai kandidātus, kas varētu būt kampaņas mērķi, un nav arī atklāti pierādījumi, ka Krievija mēģinātu uzlauzt vēlēšanu infrastruktūru vai priekšvēlēšanu štābu tīklus. Detalizēti secinājumi ietverti slēgtajā ASV izlūkošanas ziņojumā par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanās, kas Varnera un Haimsa birojos nonācis tās pašas nedēļas sākumā. Slēgtais ziņojums apraksta arī Ķīnas un Irānas ietekmes mēģinājumus, taču Krievijas darbība izcelta to mēroga dēļ. Sociālais tīkls X pavēstīja, ka izdzēsis vairāk nekā 13 000 kontu, kas saistīti ar Krievijas, Ķīnas un Irānas dezinformācijas kampaņām.
Kur atspoguļojums atšķiras
Republikāņu pārstāvis – Pārstāvniecības Izlūkošanas komitejas priekšsēdētāja Rika Kroforda preses sekretārs – kritizēja Varneru un Haimsu par izlūkošanas informācijas izpaušanu un žurnālistiem sniegtu selektīvu informāciju, kā arī apgalvoja, ka demokrāti tiecas izgaismot Krievijas darbības, bet nekad – Ķīnas Komunistiskās partijas darbības.
Konteksts
ASV izlūkdienesti iepriekš ziņojuši par Krievijas dezinformācijas operācijām ASV vēlēšanu ciklos kopš 2016. gada, galvenokārt vērstām pret demokrātiem. 2016. gadā krievu aģenti tika saistīti ar kiberuzbrukumiem Demokrātu nacionālajai komitejai un Hilarijas Klintones priekšvēlēšanu štāba e-pastiem, kā arī ar ietekmes operācijām pret pašu Klintoni. Krievija tika apsūdzēta arī dezinformācijas izplatīšanā 2018. un 2024. gada vēlēšanās, kā arī iejaukšanās mēģinājumos Gruzijas, Moldovas un Francijas vēlēšanās. Slēgtais ziņojums par 2026. gada starpvēlēšanām papildus Krievijai apraksta arī Ķīnas un Irānas ietekmes mēģinājumus, taču Krievijas darbība izcelta to mēroga dēļ. Sociālais tīkls X ziņoja par vairāk nekā 13 000 kontu izdzēšanu, kas saistīti ar dezinformācijas kampaņām no šīm trim valstīm.