Reģionālajās vēlēšanās Vācijā AfD uzvar Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Die Linke vadībā Berlīnē
2026. gada 20. septembrī Vācijā notika reģionālās vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Saskaņā ar ARD eksīta aptaujām Mēklenburgā-Priekšpomerānijā pirmo vietu ieguva galēji labējā AfD ar aptuveni 37–38%, SPD ar aptuveni 35–36% palika otrajā vietā, bet kanclera Frīdriha Merca CDU cieta smagu sakāvi – aptuveni 5% balsu. Berlīnē pirmo vietu ieņēma Die Linke ar aptuveni 24–25%, otrajā vietā CDU, trešajā – AfD. Pārējās partijas ir izslēgušas koalīciju ar AfD, tāpēc valdība Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, visticamāk, paliks bez AfD līdzdalības.
Galvenais
- AfD uzvar Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ar aptuveni 37–38% balsu pēc ARD eksīta aptaujas datiem
- SPD cieš pirmo zaudējumu šajā zemē 28 gadu laikā, iegūstot aptuveni 35–36% balsu
- CDU zem kanclera Merca izcīna vien ap 5% – izdevumu skaidro kā "katastrofu"
- Die Linke pirmo reizi varētu iekļūt Berlīnes parlamentā ar aptuveni 24–25%
- Visas pārējās partijas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā noraida koalīciju ar AfD
- AfD un Die Linke iestājas pret militāro palīdzību Ukrainai un aicina uz tuvināšanos Krievijai
- Dažas dienas pirms tam, 6. (vai 7.) septembrī, AfD uzvarēja arī Saksijas-Anhaltes vēlēšanās ar aptuveni 44%
Kāpēc tas ir svarīgi
AfD uzvara Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir otrais galēji labējo spēku panākums Austrumvācijā dažu nedēļu laikā pēc Saksijas-Anhaltes, un tā sakrīt ar AfD rekordu nacionālajā reitingā ap 30%. Vienlaikus CDU nokrita līdz 5% – viena avota ziņojumā pat zem 5% sliekšņa – kas kancleram Mercam lika rezultātu nodēvēt par "katastrofu". Tā kā gan AfD, gan Die Linke, kas vadībā Berlīnē, iestājas pret militāro palīdzību Ukrainai un aicina uz tuvināšanos Krievijai, iznākums tieši skar Vācijas ārpolitisko pozīciju. Turpretī citu partiju noraidījums veidot koalīciju ar AfD nozīmē, ka reālā vara Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, visticamāk, paliks citu partiju rokās.
Kas notika
20. septembrī Vācijā notika paralēlas reģionālās vēlēšanas Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Saskaņā ar publiskā raidorganizācijas ARD eksīta aptauju rezultātiem galēji labējā AfD ieguva pirmo vietu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ar aptuveni 37–38% balsu, atstājot SPD otrajā vietā ar aptuveni 35–36% – SPD pirmoreiz 28 gados zaudēja līdera pozīciju šajā zemē. Kanclera Merca CDU tur nokrita līdz aptuveni 5% balsu; viens avots ziņoja, ka partija pirmo reizi vispār nepārkāpa 5% slieksni, lai iekļūtu zemēs parlamentā. Mercs rezultātu nodēvēja par "katastrofu" un, neraugoties uz baumām un kritiku, paziņoja, ka negrasās atkāpties. Berlīnē vadībā izvirzījās kreisā Die Linke ar aptuveni 24–25% balsu – iespējams, pirmo reizi kopš partijas dibināšanas tā varētu tikt pārstāvēta Berlīnes zemēs parlamentā; otrajā vietā CDU ar aptuveni 20%, trešajā – AfD ar aptuveni 16%. Visas pārējās partijas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir noraidušas koalīciju ar AfD; AfD premjerministra kandidāts Leifs-Ēriks Holms zaudēja savu vēlēšu apgabalu SPD kandidātam un pats neiekļūs zemēs parlamentā, vienlaikus norādot, ka reālākā koalīcija varētu būt SPD, Die Linke un Zaļo savienība.
Kā to atspoguļo Ukrainas avoti
Ukrainas mediji šīs vēlēšanas galvenokārt skata caur AfD un Die Linke attieksmes pret Krieviju un Ukrainu prizmu, uzsverot šo partiju opozīciju militārajai palīdzībai Ukrainai un aicinājumus tuvināties Maskavai. Ukrainas izdevumi saista AfD kāpumu ar ietekmi uz kanclera Merca CDU spēju turpināt atbalstīt Ukrainu, kā arī piemin Saksijas-Anhaltes rezultātu kā Austrumvācijas tendences kontekstu. Ukrainas avoti vienlaikus uzsver, ka, neraugoties uz AfD uzvaru, pārējās partijas noraida sadarbību ar to, tāpēc rezultātu traktē kā politisku šoku, nevis reālu varas maiņu Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Kā to atspoguļo starptautiskie avoti
Starptautiskā prese sāk ar neapstrādāto rezultātu – AfD pirmā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, Die Linke pirmā Berlīnē – un CDU vēsturisko kritumu Austrumvācijā, tostarp Merca "katastrofas" vērtējumu. Berlīne tiek aplūkota atsevišķi kā kreisais stāsts ar iespējamu Die Linke pirmoreiz ieiešanu pilsētas parlamentā. Vienlaikus ziņojumi fiksē AfD rekordu nacionālajā reitingā ap 30% un CDU rekordu zemu rādītāju – tomēr abas vēlēšanas tiek skaidrotas kā divi atsevišķi signāli, nevis viens galēji labējais vilnis. Mediji norāda, ka citu partiju noraidījums veidot koalīciju ar AfD, visticamāk, nozīmē, ka Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valdība paliks bez AfD līdzdalības – iespējams, kā SPD, Die Linke un Zaļo koalīcija.
Kur atspoguļojums atšķiras
Avoti sniedz nedaudz atšķirīgus datus par vairāku partiju rezultātiem. AfD balsu īpatsvars Mēklenburgā-Priekšpomerānijā tiek norādīts robežās no 37,3% līdz 38,2%, SPD – 35,5%, 35,6% vai 35,7%. Attiecībā uz CDU Mēklenburgā-Priekšpomerānijā avoti atšķiras: daži ziņo par "aptuveni 5,3%" jeb "nedaudz virs 5%", bet cits avots apgalvo, ka CDU ar 4,9% nav pārkāpis 5% slieksni un pirmo reizi nav iekļuvis zemēs parlamentā. Berlīnē Die Linke rezultāts minēts kā 24,9% vai 24,5%. Avoti atšķiras arī par AfD uzvaras datumu Saksijas-Anhaltē – tiek minēts gan 6., gan 7. septembris.
Konteksts
Mēklenburgā-Priekšpomerānijā dzīvo aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, un tā ir viena no mazākajām un ekonomiski atpalikušākajām Vācijas zemēm. Manuela Šveziga no SPD vada šo zemi kopš 2017. gada, bet pirms tam bija Vācijas ģimenes, sieviešu un jaunatnes lietu ministre Angelikas Merkeles trešajā kabinetā. 2022. gadā Vācijas medieni ziņoja, ka pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Šveziga bija iesaistīta Gazprom atbalstītā fondā, kas bija saistīts ar "Ziemeļu straumi 2". Berlīnē līdzšinējais mērs Kajs Vēgners (CDU) nolēma nekandidēt atkārtoti; CDU startēja ar zemju finanšu ministru Stefanu Eversu, bet AfD saraksta līdere bija Kristīne Brinkere. Nedēļu pirms Mēklenburgas-Priekšpomerānijas balsojuma AfD uzvarēja arī Saksijas-Anhaltes vēlēšanās ar aptuveni 44% balsu. Reģionālajām valdībām Vācijā ir ievērojamas pilnvaras, tostarp izglītībā un atsevišķos drošības jautājumos.