Šveices vēlētāji noraida iniciatīvu par stingrāku neitralitāti
Šveices vēlētāji 27. septembra referendumā noraidīja iniciatīvu, kas būtu ļāvusi konstitūcijā nostiprināt principu «mūžīgas un bruņotas» neitralitātes. Saskaņā ar Federālās padomes publicētajiem oficiālajiem rezultātiem pret iniciatīvu nobalsoja 70,15% pilsoņu, par – 29,85%. Neviens no 26 kantoniem iniciatīvu neatbalstīja. Iniciatīvu virzīja labējā Šveices Tautas partija (SVP), bet to neatbalstīja valdība, abas parlamenta palātas un pārējās lielākās partijas. Rezultāts ļauj Šveices valdībai saglabāt iespēju elastīgi piemērot neitralitātes principu, tostarp turpināt atbalstīt ES sankcijas pret Krieviju.
Galvenais
- 27. septembrī Šveicē notika referendums par stingrākas neitralitātes principa nostiprināšanu konstitūcijā
- Pret iniciatīvu nobalsoja 70,15% pilsoņu, par – 29,85%; nevienu no 26 kantoniem tā neatbalstīja
- Iniciatīvu izvirzīja labējā Šveices Tautas partija (SVP); viens no galvenajiem autoriem bijušais Federālās padomes loceklis Kristofs Blohers
- Iniciatīva būtu aizliegusi Šveicei iestāties militārajās aliansēs un noteikt sankcijas, ko nav apstiprinājusi ANO
- Maskava aicināja Šveices vēlētājus balsot par iniciatīvu
- Blohers kampaņas atbalstam iztērēja aptuveni 2 miljonus Šveices franku (apmēram 2,4 miljonus ASV dolāru)
- Iniciatīva tapa kā reakcija uz Šveices 2022. gada februāra lēmumu pievienoties ES sankcijām pret Krieviju pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā
Kāpēc tas ir svarīgi
Rezultāts saglabā Šveices spēju pievienoties ES sankcijām pret Krieviju – svarīgu Rietumu spiediena uz Maskavu sastāvdaļu. Iniciatīvas noraidīšana notika, neskatoties uz publisku Krievijas aicinājumu atbalstīt to un neskatoties uz aptuveni 2 miljonu Šveices franku kampaņas izdevumiem no viena no atbalstītājiem. Iniciatības kustības dibinātājam ir dokumentētas saites ar Krieviju caur ģimenes kontrolētiem uzņēmumiem, kas turpināja darbu pēc pilna mēroga iebrukuma. Balsojums apliecina, ka Šveicā dominējošais paliek esošais elastīgais neitralitātes modelis – visas lielākās partijas, izņemot SVP, bija pret izmaiņām. Rezultāts atstāj vaļā durvis Šveicei turpināt saskaņoties ar Rietumu sankciju un aizsardzības politikas soļiem.
Kas notika
27. septembrī Šveicē notika referendums par SVP izvirzītu iniciatīvu, kas būtu nostiprinājusi konstitūcijā «mūžīgas un bruņotas» neitralitātes principu. Iniciatīva paredzēja aizliegt Šveicei iestāties militārajās aliansēs un noteikt sankcijas bez ANO Drošības padomes apstiprinājuma. Saskaņā ar Federālās padomes publicētajiem oficiālajiem rezultātiem pret iniciatīvu nobalsoja 70,15% pilsoņu, par – 29,85%; nevienā no 26 kantoniem iniciatīva nesaņēma vairākumu. Šveices valdība, abas parlamenta palātas un galvenās politiskās partijas, izņemot SVP, bija pret iniciatīvu. Maskava aicināja Šveices vēlētājus balsot par iniciatīvu. Bijušais SVP līderis Kristofs Blohers bija viens no galvenajiem autoriem un kampaņas finansētājiem, iztērējot aptuveni 2 miljonus Šveices franku (apmēram 2,4 miljonus ASV dolāru). Rezultāts nozīmē, ka Šveices valdība saglabā iespēju elastīgi piemērot neitralitātes principu un turpināt atbalstīt sankcijas pret Krieviju, tostarp ES sankcijas, vienlaikus saglabājot Šveices neitrālo statusu.
Konteksts
Šveices pastāvīgais bruņotais neitralitātes statuss ir starptautiski atzīts kopš 1815. gada pēc Napoleona karu beigām un konstitūcijā nostiprināts kopš 1848. gada. Iniciatīva tapa kā reakcija uz Šveices 2022. gada februāra lēmumu pievienoties ES sankcijām pret Krieviju pēc tās pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Agrākā SRG aptaujā sākumā septembra bija vērojams, ka pretinieku īpatsvars pieaudzis līdz 63% un atbalsts nokrities līdz 34%. Augusta Šveice paplašināja sankcijas pret Krieviju, sarakstiem pievienojot deviņas personas un 45 uzņēmumus, bet jau 2022. gadā bija apturējusi Krievijas aktīvus aptuveni 5,75 miljardu Šveices franku apmērā. Vēl viena SVP iniciatīva – ierobežot valsts iedzīvotāju skaitu līdz 10 miljoniem – jūnijā tika noraidīta vēlētāju balsojumā. Novembrī Šveicē gaidāms vēl viens referendums – par kreiso partiju ierosinājumu pret kara materiālu likuma mīkstināšanu.